Meklēju un meklēju. Ilgi gāja, bet atradu (173)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com/by istolethetv

Labdien, mans vārds ir Juris, un gribēju Jums pastāstīt, kā man gāja ar darba atrašanu. Kā jau daudzi jaunībā, tā arī es skolas laikā ne visai lielu uzmanību pievērsu mācībām. Tādēļ, kā jau daudziem, arī man pēc skolas pabeigšanas nācās strādāt dažādus gadījumu darbus.

Man paveicās, ka līdz ar skolas beigšanu pie mums iestājās laimīgie treknie gadi un es uzreiz varēju atrast darbu. It kā iesāku studijas, taču jau pirmajā kursā pārtraucu, jo nebija pēc tām nekādas vajadzības.

Līdz ar straujo ekonomikas attīstību pieprasījums pēc darbiniekiem arvien pieauga.

Darba devējs bija gatavs maksāt arvien vairāk, lai tikai viņu nepametu.

Tagad varu godīgi atzīties - es to nedaudz izmantoju. Strādāju varbūt ne tik daudz un ne tik labi, cik būtu varējis. Vismaz tagad tā domāju. 

Lieliskie gadi

Pāris gadu manā dzīvē bija lieliski. Savās domās un sarunās ar čomiem tā arī tos dēvēju par "lieliskajiem gadiem". Tā tos iesauca mana draudzene pēc "Sekss un lielpilsētas" līdzības ar lielisko vīrieti (Draudzene gan mani pameta, tiklīdz zaudēju esošo darbu un nevarēju atrast jaunu).

Kritums

Kā jau minēju, lieliski manā dzīvē bija tikai pāris gadu pēc skolas. Pēc tam saskāros ar dzīves skarbo pusi visā tās krāšņumā.

Pazaudēju darbu. Pazaudēju meitenei. Dabūju pārdot mašīnu.

Bija jāsāk domāt! Sākuma gan tam spītīgi turējos pretī - mēģināju kaut kā ... laikam jau loderēt.

Šo to pabakstījos, šādas tādas haltūras. Nu iztikai sanāc, bet nekas vairāk gan ne. Jāteic, ka labajos gados nebiju aizrāvies ar nodokļu maksāšanu, tādēļ no pabalsta arī nekas prātīgs nebija. Kad arī tas nieka atbalsts beidzās, biju spiests sākt domāt nopietni.

Meklējumi

Negribas jau atzīties, bet tie nebija viegli. Precīzāk sakot - pat ļoti grūti. Sākumā mēģināju atrast darbu caur paziņām. Izdevās. Bet tie vairāk bija tādi pagaidu darbiņi bez stabilitātes un prognozējamības.

Kāpēc neaizbraucu?

Domāju arī par braukšanu prom. Daži mani bijušie darba biedri jau bija Īrijā, domāju laist arī es. Bet...kaut kas mani no tā atturēja. Varbūt kādas iekšējas bailes. Varbūt vēlme kādreiz atgūt meiteni. Varbūt abi kopā.

Laikam jau pēdējais. Viņa promejot pateica, ka ar tādu nenopietnu cilvēku netaisās pavadīt visu savu dzīvi! Viņa gribot ģimeni un bērnus! Un tas man lika sākt domāt. Aizdomājos par darba kvalitāti. Aizdomājos par attieksmi pret darbu. Aizdomājos par savu dzīvi un to, ko vēlos sasniegt.

Tagad, atpakaļ skatoties, varu apgalvot, ka krīze man nāca par labu!

Lai cik skarbu mācību šai laikā saņēmu, tā tomēr bija ļoti vērtīga:)

PS - Pats svarīgākais - pēc darba pazaudēšanas pagāja gads un četri mēneši, kamēr atradu jaunu darbu un galvenais - izturēju tajā pārbaudes laiku. Nav jau nekāds zelta darba - tagad mana alga ir daudz mazāka nekā ziedu laikos. Arī darba stundas garas.

Bet kopumā jūtu, ka pavisam drīz varēšu zvanīt Kristīnei un aicināt uz atkalredzēšanos...

Līdz ar šo lasītāja Jura iesūtīto stāstu portāls TVNET vēlas sākt jaunu rakstu sēriju - Kā Tu atradi darbu Latvijā? Ja arī Tev ir pieredze saistībā ar darba pazaudēšanu un tā meklējumiem un vēlies tajā dalīties ar citiem, lūdzu, raksti portālam TVNET uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv! Vari izmantot arī rakstam pievienoto stāstu iesūtīšanas formu.

Bez darba Latvijā ir aptuveni 200 tūkstoši cilvēku. Skaitļi ir biedējoši. Varbūt Tava pieredze darba meklējumos var kādam palīdzēt atrast darbu un nepamest Latviju!

Aicinām rakstīt ne tikai darba meklētājus un atradējus, bet arī darba devējus, kuri meklē strādniekus. Nereti dzirdēts - kaut bezdarba līmenis ir augsts, labu darbinieku atrast ir grūti! Vai tā tiešām ir taisnība?

Komentāri (173)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu