“Lai izrautos no rutīnas, ir jāmainās pašai. Seksuālā pieredze man ļoti palīdz sevis izpētes darbā,” teic Rita Lasmane. Atklāta, tieša un, jā, nenoliedzami drosmīga sieviete.
Drosmīgā (sex)eksperte: Rita Lasmane (933)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kas tik par jums nav dzirdēts – seksa guru, seksa dīva, seksbumba, seksa eksperte! Kā jūs sevi dēvētu?
Ja cilvēkiem gribas mani tā dēvēt, lai dēvē! Vairāk sevi uzskatu par seksa eksperti. Vispār sev es vairāk interesēju, nekā citu viedoklis par mani. Interese par seksu bāzējas uz sevis izpēti. Tiklīdz cilvēks saprot, ka seksualitāte apliecina dzimumu, tā sāk pētīt gan savu, gan pretējā dzimuma uzvedības modeli, un dīvainā kārtā tiešām atrodas dažādas atbildes par attiecībām. Grozi, kā gribi, – sekss attiecībām stāv blakus. Domāju, ka cilvēki, kas nodarbojas ar seksu (vispār tas ir muļķīgs vārdu salikums!) bez attiecību veidošanas, diez vai ir laimīgi. Un man ir stipri lielas aizdomas, ka šādiem cilvēkiem ir problēmas komunikācijā ar pretējo dzimumu.
Ko darīt?
Droši vien vajadzētu mēģināt tikt galā ar savām bailēm, jo tieši tās bremzē meklēt kontaktus, sadarbību ar pretējo dzimumu. Tā ir viena no dabas ieliktām programmām, ka cilvēkiem savā starpā ir jāsadarbojas, jo tikai tad ir iespējams progress gan personīgajā dzīvē, gan vispār.
Jūs bijāt viena no pirmajām Latvijā, kura atļāvās skaļi paziņot: “Arī pie mums ir sekss!” Kāpēc jums bija svarīgi to pateikt?
Tāpēc, ka mums abiem ar vīru interesēja sekss. Ne tikai tas, ko darām guļamistabā aiz aizvērtām durvīm, bet bija vēlēšanās saprast šo mehānismu. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā par to beidzot atļāvās runāt. Arī filmās intīmie gultas skati kļuva aizvien atklātāki. Tā pati slavenā filma “Emanuēla”, kuru skatījāmies pagrīdes videoseansos, ļāva saprast, ka tas var būt arī skaisti. Protams, tagad var smīkņāt, ka filma ir naiva. Taču līdz tam bija viedoklis, ka par seksu runā tikai slikti audzināti cilvēki, degradēti elementi un krimināli orientētie necenzētiem vārdiem, nekontrolējot, ko runā, vai arī vēloties šokēt. Taču virtuves sarunās visi vāvuļoja par šo tēmu. Tika šķirstīti “Playboy” žurnāli un no pakšiem vilkti ārā pornožurnāli. Apkārt ceļoja “Kamasūtras” dažādās mīlas tehnikas un cara laikos izdotās grāmatas par mīlestības psiholoģiju. Galu galā – tam pašam dakterim Zālītim bija dūša par seksu runāt skaļāk, formulējot to precīzi un ietērpjot cilvēkiem saprotamā un inteliģentā valodā. Tolaik mēs ar vīru izdomājām, ka varētu taisīt žurnālu “Princese”. Primārais mums bija vēlēšanās nopelnīt.
Jums pašai ir nācies pielāgoties seksuālajā jomā?
Lai izrautos no rutīnas, kas neizbēgami iestājas, ir jāmainās pašai. Kad rakstīju savu pēdējo ievadrakstu žurnālā, pēkšņi apjautu, ka rutīna ir progresa mehānisms. Tā liek meklēt jaunas izpausmes iespējas, vienalga kādā jomā, arī gultas dzīvē. Ja ieslīgsti rutīnā un baidies kaut ko mainīt, tu grimsti dziļāk un degradējies. Ja cilvēki vēlas kaut ko mainīt vai ieviest, vissvarīgākais ir runāt.
Ir sievietes, kuras uzskata, ka tiek pazemotas, ja vīrietis vēlas kaut ko tādu, kam viņas nav gatavas.
Tas ir manipulēšanas mehānisms – ak, tu gribi? Pigu tu dabūsi! Faktiski sievietes šo “viņš grib mani pazemot” saka tad, kad nobīstas. Nobīstas no tā, ka tiek piedāvāts kaut kas jauns.
Nav noslēpums – bieži vien, ja vīrietis seksuālajā dzīvē nevar realizēt to, ko vēlas, viņš meklē sānsoļus...
Vai dieniņ! It kā sievas būtu šķīstas! Nereti vistikumīgākās sievas ikdienā un gultas dzīvē savu pašrealizāciju meklē ārpus ģimenes. Ja sievietei šķiet, ka vīrs neatbilst viņas mīlas kartei, viņa meklē tādu, kas atbilst. Mūsdienās cilvēki vairs nebaidās meklēt iespējas, lai kompensētos. Sabiedrība un arī partnerattiecības attīstās. Šobrīd psihologi runā par to, ka partnerattiecības vairāk bāzējas nevis uz uzticību, bet kopējas saimniecības veidošanu, bērnu audzināšanu un sapratni. Uzticības jautājums kļūst mazsvarīgāks. Un man tam jāpiekrīt! Protams, cilvēku tipāži ir dažādi – ir tādi, kuriem to vajag, ir tādi, kuriem nevajag, taču tas atkarīgs no bioķīmiskajiem procesiem. Partnerus atrodam, pateicoties feromonu aromātam un ģenētiskajai saderībai. Mēs nemūžam neielaidīsimies ar cilvēku, kura feromonu aromāts mums nepatīk. Tur nav iespējams “pa vidu”, jo – vai nu patīk, vai nepatīk. Dažiem der tikai rets partneris, bet citiem der vairāki. Tādējādi var izdalīt izteikti monogāmus cilvēkus – tiem ir rets ģenētiskais kods, viņus citi partneri vienkārši neinteresē.
Kāda esat jūs pati – monogāma vai poligāma?
Drīzāk monogāma.
Ko nozīmē “drīzāk”?
Nekad neko viennozīmīgu pateikt nevar. Mani vienmēr ir interesējuši citi vīrieši.
Nonākam pie mazsvarīgā uzticības jautājuma? Jāatzīst, ka reti kura sieviete atļaujas atklāti pateikt, ka viņai ir citi partneri.
Jo sievietes baidās zaudēt resursus un resursu sagādnieku. Tāpat gadsimtiem ilgi veidojies uzskats, ka neuzticīgu sievieti nomētā akmeņiem, viņa zaudē mantošanas tiesības, zaudē bērnu. Tāpēc sievietes baidās. Vīriešiem neuzticība it kā tiek piedota – ja esi atgriezies, paldies dievam, mamutu joprojām stiepsi man, nevis kādai citai. Turklāt vīrieši nepiedod fizisku neuzticību, sievietes – emocionālu neuzticību, jo, tiklīdz vīrietis emocionāli kļūst neuzticīgs, tiek apdraudēts resursu sagādnieka statuss, jo viņš gādā resursus tai vai citai sievietei tieši emocionālo iemeslu dēļ.
VISU AIZRAUJOŠO INTERVIJU AR RITU LASMANI LASI ŽURNĀLA "UNA" JŪLIJA PIELIKUMĀ "ATTIECĪBU ROKASGRĀMATA"!