Pērn notiesātā Ukrainas bijusī premjerministre Jūlija Timošenko trešdienas rītā no cietuma pārvesta uz slimnīcu, ziņu aģentūrai «Reuters» apstiprināja aculiecinieki.
Timošenko no cietuma nogādāta slimnīcā (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ieslodzītā politiķe cieš no muguras sāpēm un sākusi badastreiku.
Badastreiku grasās pārtraukt
Timošenko meita Jevgēņija otrdien gan atklāja, ka viņas māte vācu mediķu uzraudzībā grasās pārtraukt badastreiku.
Timošenko sāka badastreiku pēc tam, kad viņu, pēc pašas vārdiem, piekāvuši apsargi, kas ekspremjeri ar varu nogādājuši vietējā slimnīcā, lai tur ārstētu viņas muguras sāpes, kuru dēļ Oranžās revolūcijas līdere nespēja piedalīties jaunā tiesas procesā.
Varasiestādes liegušas Timošenko izbraukt no valsts, lai ārvalstīs saņemtu medicīnisko palīdzību, bet no Ukrainas mediķu pakalpojumiem viņa atteikusies.
Tādēļ panākts kompromiss, ka politiķe nogādāta Harkovas slimnīcā, kur viņu ārstēs vācu mediķi.
Septiņu gadu cietumsods, draud vēl 12
Pagājušā gada oktobrī Timošenko tika piespriests septiņu gadu cietumsods par Ukrainai neizdevīga gāzes piegāžu līguma noslēgšanu ar Krieviju, bet viņai varētu tikt piespriesti vēl 12 gadi cietumā, ja tiesa atzīs viņu par vainīgu jaunos apsūdzības punktos.
Pirmo tiesas spriedumu Timošenko ir apstrīdējusi, tomēr notiesāšana par jaunām apsūdzībām ievērojami apgrūtinātu bijušās premjeres un viņas atbalstītāju cīņu par viņas atbrīvošanu no Harkovas sieviešu cietuma.
Jaunās apsūdzības saistītas ar fondu līdzekļu piesavināšanos 405,5 miljonu dolāru (aptuveni 217 miljonu latu) apmērā laikā, kad Timošenko vadīja uzņēmumu «Ukrainas vienotās enerģētikas sistēmas».
Aizdomās par līdzīgiem pārkāpumiem Timošenko tika aizturēta jau 2001.gadā, taču drīz vien viņa tika atbrīvota un viņai izvirzītās apsūdzības atceltas.
Ukraina nonāk arvien lielākā starptautiskā izolācijā
Jau ziņots, ka Timošenko jautājuma dēļ Ukraina nonāk aizvien dziļākā starptautiskā izolācijā, jo virkne Eiropas valstu un institūciju līderu nolēmuši neapmeklēt Ukrainu.
Paužot satraukumu par cilvēktiesību situāciju Ukrainā un attieksmi pret Timošenko, virkne Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu prezidentu atteicās doties uz 11. un 12. maijā Jaltā paredzēto samitu. Tādēļ Kijevai nācās šo sanāksmi pārcelt uz nenoteiktu laiku.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu un bloka tieslietu komisāre Viviana Redinga nolēmuši neapmeklēt šovasar Ukrainā notiekošās Eiropas futbola čempionāta finālturnīra spēles.
Iespējams, Ukrainā notiekošos mačus neapmeklēs arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Kā pavēstīja viņas pārstāvis, tas būs atkarīgs no Timošenko jautājuma.
Eiropas Savienība ceturtdien apstiprināja, ka visi bloka komisāri boikotēs Ukrainā nākamajā mēnesī gaidāmās Eiropas futbola čempionāta spēles, šādi protestējot pret situāciju, kādā nonākusi Timošenko.