Literātu attieksme «nogalina» konstruktīvu diskusiju ar ministri (145)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Literātes Noras Ikstenas rakstnieku vārdā paustās bažas par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes kompetenci pēc savstarpējās tikšanās nav korektas, uzskata atsevišķi diskusijas dalībnieki. Sarunām būtu jāturpinās, taču ne tik nokaitētā gaisotnē, jo tikšanās reizē ministre no dažu literātu puses saskārusies ar agresīvu un pat pazemojošu attieksmi.

Rakstnieki pret ministri izturējušies agresīvi

Kultūras ministres tikšanās ar rakstniekiem notika trešdien, 2.maijā. Diskusijas dalībnieku vidū bija arī rakstnieks un TVNET komentāru sadaļas «Spogulis» autors Otto Ozols. Viņš norāda, ka daži rakstnieki pret Jaunzemi-Grendi izturējušies neredzēti agresīvi un pat pazemojoši.

«Nora Ikstena un vēl pāris viņas atbalstītāji trīs stundu garumā naidīgi un augstprātīgi pazemoja kultūras ministri.

(..) Parasti, lai cik asi būtu viedokļi, tie paliek konstruktīvos rāmjos. Šoreiz tas viss tika mērķtiecīgi sabotēts,» viņš saka, notikušo sarunu vērtējot drīzāk kā literātu mērīšanos ar saviem ego.

Rakstniekus pārstāvošā darba grupa uz tikšanos ar kultūras ministri bija sagatavojusi dokumentu ar mērķi piesaistīt papildu investīcijas grāmatniecības un literatūras nozarei. Diskusijas laikā Jaunzemei-Grendei pārmests, ka viņa nav iepazinusies ar sagatavotajiem priekšlikumiem, un pēcāk, informējot medijus, literāte Nora Ikstena izteica šaubas par ministres kompetenci šajā nozarē.

Jaunzemes-Grendes preses sekretāre Iluta Bērziņa, atbildot uz pārmetumiem, skaidroja, ka ar sagatavotajiem priekšlikumiem Kultūras ministrijas vadītāja bija rūpīgi iepazinusies, nepiekrītot apgalvojumam, ka viņa nav spējusi diskutēt par šiem jautājumiem pēc būtības. Bērziņa vērš uzmanību, ka ministre vēlējusies diskutēt arī par ieguvumiem sabiedrībai, ne tikai fokusēties uz finansējumu.

Prasmes ieklausīties pietrūcis abām pusēm

Valsts Kultūrkapitālfonda (VKKF) padomes loceklis Arno Jundze nebija klāt visu diskusijas laiku, tomēr viņam radies iespaids, ka vieduma un prasmes ieklausīties šoreiz pietrūcis abām pusēm. Jundze atzina, ka ir redzējis daudz skarbākas debates par šo, un norādīja: «Ja tas ir breinstorms, tad neviens tur arī nenāk, lai muldētu, bet mēģina izvirzīt asākas, neparastākas idejas.»

«Ikviens, kurš būtu viņas vietā, saņemtu daudzus niknu kultūras darbinieku jautājumus. Toreiz, kad 2008.-2009.gadā sākās visa tā padarīšana ar kultūras budžeta griešanu un kad tas pēc dažādiem aprēķiniem tika apgriezts par 65-70%, tika teikts «pacietieties gadiņu, divus, un mēs to naudu jums kaut kā atdosim». Tagad tie gadiņi ir kaut kā pagājuši, bet naudu neviens neatdod. Ir tikai stāsti, ka vajag citiem, kultūra neko nepelna un kultūrai jābūt pelnošai. Bet Latvijā kultūra nekad nav bijusi pelnoša,» teic Jundze.

Kauns par rakstnieču izturēšanos

Vēl viena tikšanās dalībniece, socioloģe Dagmāra Beitnere neslēpj – viņai bijis kauns par rakstnieču izturēšanos.

Šajā gadījumā izpaudusies tieši komunikācijas problēma, kāda Latvijā ir gandrīz visās nozarēs, tostarp kultūrā

– daudzas struktūras un sadarbības veidi saglabājušies no padomju laikiem.

«Žaneta Jaunzeme-Grende mēģina piedāvāt jaunu skatījumu un pārveidot visu uz moderniem pamatiem,» viņa saka.

«Saprotams, ka ikvienai novitātei ir pretestība, kas izpaudās visai emocionālā veidā. Par grāmatu izdevniecību būtu jārunā ne literātiem, bet izdevējiem un literatūras menedžeriem. Paši literāti ir iesaistītas personas, kas šos jautājumus uztver ļoti jūtīgi,» teic Beitnere. Neskatoties uz acīmredzamo saspīlējumu, viņa aicina abas puses atgriezties pie sarunu galda. Bet ne nokaitētā atmosfērā.

Komentāri (145)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu