Bārdu muzeja Rumbiņi vadītāja Aija Ēceniece atsaucās uz Auseklī publicēto par miglošanas līdzekļu kaitīgumu. Pirms dažiem gadiem arī Rumbiņi cietuši no tā, ka apkārt esošie lauki nomigloti ar raundapu. Muzeja sētā nokaltušas avenes, puķes, apstādījumi, pat divas simtgadnieces ābeles. Viss bijis kā postaža.
Lūdz lauksaimniekus ar raundapu rīkoties piesardzīgi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ņemtas analīzes, un visur zemē konstatēta raundapa klātbūtne. Miglotājam sastādīts administratīvais protokols, norādīts, ka vējainā laikā nedrīkst to darīt, bet muzeja sētā ieteikts neēst ķiršus un citas ogas.
Arī šovasar lauks miglots. Kad tas pārmests lauksaimniekam, viņš atbildes vietā prasījis - kad viņam strādāt? Pēc dažām dienām noticis Jāņu sarīkojums, puķes vēl nav bijušas nokaltušas, cilvēki briduši pļavā un tās plūkuši vainagiem. Šovasar kaitējums nav tik liels, pie muzeja durvīm nokaltušas tikai ziemcietes.
A. Ēcenieci tomēr satrauc bagātīgā biotopa liktenis. Gadiem ilgi vasarās ziedējušas dzegužpirkstītes, naktsvijoles - aizsargājamie un arī ārstniecības augi, zāli plūc stirnas un dzīvo dzērves.
- Ja jāmiglo un nevar iztikt, es tiešām lūdzu nedarīt to uz citu īpašumu pusi. Vējš paķer ķimikāliju mākoni un aiznes daudz tālāk, nekā cilvēks to spēj paredzēt. Mūsu ziedos vairs nevar redzēt un dzirdēt ne bites, ne kamenes. Kad "Rumbiņos" ekskursantu bērni grib noplūkt sārtu meža zemenīti, brīdinu, lai neēd. Sliktums atgriežas pie mums, cilvēkiem, slimojam ar alerģiju, ar ļaundabīgo audzēju, dabā izzūd mazie organismi, - muzeja vadītāja pauž sarūgtinājumu.
Viņasprāt, ir sarežģīti cīnīties pret tādiem lauksaimniekiem, kuri nedomā par citiem. Lai vērstos tiesā, vajag augsnes analīzes, bet tās dārgi maksā. A. Ēceniece lūdz zemniekus būt godprātīgiem, veikt miglojumus bezvēja laikā un atcerēties, ka indēšanai ir postošas sekas.