Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko piektdien pēc tikšanās ar ārstiem no Vācijas ir provizoriski piekritusi ārstēties slimnīcā, paziņoja Ukrainas veselības ministra pirmā vietniece Raisa Moisejenko.
Timošenko varētu ārstēties Ukrainā, vācu ārsta uzraudzībā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Vācijas ārsti kopā ar [Ukrainas] sodu izpildes dienesta ārstiem šodien tikās ar Timošenko un viņiem bija detalizēta ilga saruna,» aģentūrai «Interfax» pastāstīja Moisejenko.
Viņa teica, ka pēc sarunas sieviešu kolonijā Harkovā, kur ir ieslodzīta Timošenko, viņa provizoriski piekritusi no otrdienas stacionāri ārstēties Ukrainas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Ukrzaļizņica» centrālajā klīniskajā slimnīcā Harkovā ar noteikumu, ka tur ieradīsies ārsts no Berlīnes klīnikas «Charite». Arī abi vācu ārsti, ar kuriem piektdien tikās Timošenko, ir no šīs klīnikas.
51 gadu vecā Timošenko ir paziņojusi, ka kopš 20.aprīļa ir pieteikusi badastreiku, jo, pārvietojot no cietuma uz slimnīcu, pret viņu ticis pielietots fizisks spēks, un viņai uz ķermeņa radušies asinsizplūdumi. Ukrainas ekspremjere jau ilgstoši sūdzas par veselības problēmām - viņai sāpot mugura.
Protestējot pret izturēšanos pret Timošenko, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un visi komisāri, kā arī Austrijas kanclers Verners Faimans boikotēs Ukrainā nākammēnes paredzētas futbola Eiropas čempionāta (EČ) finālturnīra spēles, un ar boikotu ir draudējusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt vairāku valstu prezidenti neieradīsies uz nākamnedēļ paredzēto Centrāleiropas valstu samitu Ukrainas kūrortpilsētā Jaltā.
Kijevas Pečoras rajona tiesa pērn oktobrī atzina Timošenko par vainīgu amata pilnvaru pārsniegšanā saistībā ar gāzes piegāžu līgumu parakstīšanu starp Ukrainu un Krieviju un piesprieda viņai septiņu gadu cietumsodu. Pagājušajā mēnesī pret viņu sākās jauna tiesas prāva saistībā ar apsūdzībām par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, zādzību un ienākumu ārvalstu valūtās slēpšanu laikā, kad viņa 90.gados vadīja enerģētikas uzņēmumu «United Energy Systems of Ukraine» (UESU).
Rietumvalstis pauž viedokli, ka Timošenko, kas ir opozīcijas partijas «Tēvzeme» līdere, tiek vajāta politisku motīvu dēļ. Šādu viedokli pauž arī Timošenko, kas savu vainu neatzīst.
Eiropas Savienība ir nosodījusi Timošenko notiesāšanu kā selektīvā tiesiskuma piemēru un brīdinājusi Ukrainu, ka bloka dalībvalstis neratificēs politiskās asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu, kamēr vien Timošenko atradīsies aiz restēm.