Citi lasītājus interesējošie jautājumi:
Vai pašam mazulim ir atšķirība, kur viņš nāk pasaulē – mājās vai Dzemdību namā?
Dina: Mājdzemdības nodrošina mātes un bērna netraucētu kontaktu divu stundu garumā. Vai un kādu efektu tas atstāj uz bērniņu – tas būs redzams pēc vairākiem gadiem, vai bērnu nervu sistēma būs stabilāka, atšķirīgāka... Nav pētījumu, kur pierādīts, ka bērni ir mierīgāki, ja mammai ir izdevušās dabiskas dzemdības. Tomēr šādās dzemdības bērns ir iespējami vismazāk cietis.
Pēc dzemdībām stacionārā māmiņai ir pieejami speciālisti, kas apmāca, palīdz. Kā tas notiek mājās – vai nav tā, ka pēc dzemdībām māmiņa paliek viena? Un kā ar nepieciešamajām potēm un ārsta apskatēm?
Dina: Četras stundas pēc dzemdībām vecmāte ir līdzās, pamāca, izskaidro un palīdz. Pēc tam nāk pediatrs aplūkot mazuli, tiek paņemtas analīzes, sākta vakcinācija atbilstoši vecāku vēlmēm Turpinās vecmātes pēcdzemdību aprūpes vizītes – visbiežāk pirmajā, trešajā un piektajā dienā. Ir dūlas, kas tiek iesaistītas, un viņas var nākt katru dienu, ja māmiņai tas ir nepieciešams.
Kā tiek deklarēta mazuļa dzimšanas vieta?
Dina: Dzimšanas apliecībā tiek norādīta māmiņas deklarētā dzīvesvieta un vieta, kur bērniņš ir piedzimis, - piemēram, Ikšķilē, Kļavu ielā 12.
Vai jūs pieņemtu dzemdības vietā, kas atrodas dziļi mežā – lauku pirtiņā?
Dina: Ir Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka dzemdību vieta drīkst atrasties 30 minūšu brauciena attālumā no stacionāra dzemdību nodaļas. Dzemdības, kas notiek tālākā attālumā, nav plānotas mājdzemdības. Citreiz jau arī ātrajā palīdzībā šie bērniņi piedzimst, saistībā ar reģionālo slimnīcu slēgšanu. Bet plānoti tas tā nevarētu sanākt.
Ja mājdzemdības ir uzskatāmas par dabīgām – kā ar atsāpināšanu un anestēzijām? Vai tās tiek izmantotas?
Dina: Neizmanto. Austrālija, Šveice gan veic epidurālo anestēziju mājās, Latvijas mājdzemdību vecmātes ir vienujošās, ka mājās notiek dabīgas, nestimulētas dzemdības. Tiek izstrādāta metodika. Vienīgā pieļaujamā iejaukšanās ir augļūdens atvēršana. Bet principā – maksimāli bez iejaukšanās.
Vai pieļaujams mājās dzemdēt dvīņus?
Dina: Ir dzimuši dvīņi mājās, bet tas nav tas, kas ir jādara. Dvīņu mammām vai mammām ar lieliem bērniem tomēr jāmeklē atbalsts stacionārā, kur arī jācenšas dabīgi piedzemdēt. Lielākā daļa dvīņu Latvijā dzimst ar ķeizargriezienu.
Kurš nosaka, ka laiks doties uz stacionāru? Vecmāte vai māmiņa? Un kurš par to ir atbildīgs?
Dina: Ja ir priekšsāpes, kad kontrakcijas ir neregulāras, vai dzemdību latentais periods, kamēr vecmāte vēl nav ieradusies, tad par to, ko viņa redz vai jūt, sieviete pieņem lēmumu pati. Kamēr nav speciālista klāt, sieviete ir vienīgā, kas spēj redzēt, kas ar viņu notiek. No brīža, kad klāt ir speciālists, tad atbildību par to, kurā brīdī ir jādodas uz stacionāru, uzņemas viņš. Savukārt tas nav tā, ka vecmāte var likt sievietei doties uz stacionāru. Vecmāte var ieteikt, bet lēmumu par to, vai un kad sieviete dosies - viņa pieņem pati. Respektīvi, Vācijā ir atstrādāta šāda pieredze iespējamai konfliktsituācijai starp māti un vecmāti par to, kad ir jādodas uz stacionāru, – vecmāte izsauc ātro palīdzību un sieviete uzraksta atteikumu ātrajai palīdzībai. Vecmāte paliek ar dzemdētāju, bet no tā brīža tā ir sievietes atbildība.
Vai nabassaiti pārgriež uzreiz vai kad beidz pulsēt?
Cik izmaksā mājdzemdības?
Dina: Mājdzemdības Ģimenes veselības centrā “Stārķa ligzda” maksā 600 latu, bet Ģimenes centra klīnikā maksā 500 latu. Dzemdību namā līgumdzemdības ar vecmāti maksā 300 latu, ar ārstu 400 latu. Ja brauc uzreiz uz slimnīcu bez līguma, tad sieviete var dzemdēt, nodzīvot slimnīcā vairākas dienas, saņemot medicīnisko aprūpi, un nesamaksāt ne santīma.
MILZĪGS PALDIES DISKUSIJAS DALĪBNIEKIEM UN VIESMĪLĪGAJAI KAFEJNĪCAI “Sweet day cafe” (Tirgoņu iela 9)!