Krīzes laikā nāk modē lētas lietas. Tradicionāli domājot, labs mēslojums nevar būt lēto lietu sarakstā, tomēr ir zināmi izņēmumi – zaļmēsli un komposti. Žurnāls "Dārzā" iesaka pagatavot šķidro kompostu jeb zāļu vircu.
Dabiska barība jūsu dārzam – zāļu virca (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zāļu virca ir augu zaļā masa, tikai ieraudzēta – tādējādi radot šķīdumu, kas satur lielo daļu no augu masā esošā slāpekļa un kālija. Zāļu virca ir šķidrais organiskais mēslojums, turklāt pilnībā ekoloģisks. To var lietot visiem zaļajiem augiem – gan dārzeņiem, gan puķēm, gan krūmiem, gan kokiem, arī istabas augiem.
Kā to gatavo?
Pagatavošanas veidi ir dažādi. Vienkāršākais – izmantot nopļauto zāli. Var ieraudzēt arī tematiskākus mēslojumus – piemēram, nātres. Labi rezultāti garantēti, bet tad nepieciešama neliela nātru pļaviņa. Var izvēlēties jauktu zaļo masu, kurā ietilpst gan nātres, gan gārsas, gan cūkpienes, gan virzas.
Zaļo masu liek mucā vai kādā citā ūdens necaurlaidīgā traukā (vannītē, baļļā, lielā spainī), ko pēc tam piepilda ar ūdeni, paturot prātā, ka zaļajai masai pret ūdeni jābūt attiecībā 1:3.
Trauku pēc tam nosedz ar vaļīgu vāku, lai novērstu mājdzīvnieku piekļuvi.
Uzmanību! Nedrīkst lietot hermētiski noslēdzamus vākus, jo rūgšanas laikā izdalās dažādas gāzes, kas, sakrājoties zem spiediena traukā, var to vai nu deformēt, vai arī, sliktākajā gadījumā, pārplēst.
Raudzējamo trauku pēc tam novieto vējainā vietā. Kāpēc tā? Virca paliek virca, šim labumam ir tikai viens paliels mīnuss – smaka. Tādēļ, lai negadītos nesmukums un ciemiņi sētā nesāktu interesēties – kas jums te tā nelāgi ož? - labāk trauku rūgšanas laikā turēt vējainā vietā, lai smakas izdzenā vējš.
Rūgšana ilgst aptuveni divas nedēļas. Kad tā ir beigusies, zāļu masa ir zaudējusi stingrību un atgādina zaļu pastu. Šķidrums ir tumši zaļā krāsā; ja mucu nekustina, tad arī neož. Norūgušā veidā mēslojums savas īpašības nezaudē diezgan ilgi. Bet mēs taču raudzējam, lai to lietotu...
Kā to lieto?
Gatavo to ļoti vienkārši. Ņem vienu daļu zāļu vircas, ko atšķaida uz pusi ar ūdeni. Ar šķidrumu laista visu pēc kārtas – dārzeņus, zemenes, puķes, augļu kokus un ogulājus. To var izmantot arī miglošanai – tad mēslojums tiks uzņemts caur lapām.
Atcerieties! Arī atšķaidītai zāļu vircai piemīt diezgan nepatīkama smaka, tāpēc izmantojiet vēlākas vakara stundas, lai visas pēdas pa nakti paspētu izklīst.
Cik daudz to lieto?
Mēslojot augus, centieties piekļūt auga saknēm. Vārīgākiem augiem zāļu vircu atšķaida vairāk – 1:3 vai pat 1:4. Tā kā nav divu vienādu zāļu vircu, nav arī precīzas receptes. Katru reizi vircas ķīmiskais sastāvs mazliet mainās, jo mainās arī raudzējamo augu ķīmiskais sastāvs, ko ietekmē pļaušanas laiks un pļaujamā brieduma pakāpe.
Būtībā zāļu virca ir labs pavasara un vasaras mēslojums, jo slāpeklis veicina augu augšanu un zaļās masas pieaugumu, bet kālijs nostiprina augu imunitāti. To nevajadzētu lietot ilgāk kā līdz jūlija sākumam. Mēslojums stimulē augšanu, nevis nobriešanu, kas nepieciešama, augam gatavojoties ziemai. Tāpēc uz rudeni slāpekli saturošu mēslojumu nelietojiet!
Ko tā satur?
Zāļu vircā ir daudz slāpekļa (N) un kālija (K), fosfora (P) saturs ir normas robežās, apmēram tāds pats kā neitralizētā kūdrā. Kāpēc tā? Fosfors ir mazkustīgs ķīmisks elements – augsnē tas īpaši nepārvietojas. Turpretim slāpeklis un kālijs ir kustīgi elementi, kas daudz labāk pārvietojas augsnē – līdz ar to arī augos un no augiem tie viegli pāriet arī uz zāļu vircu.
Pēc sastāva – labi minerālmēsli, kurus var iegūt gandrīz par velti, vajag tikai zaļo masu (piemēram, nopļauto zāli), ko raudzēt, trauku, kur raudzēt, un, protams, ūdeni.
Divus identiskus raudzējumus pagatavot diezin vai izdosies, taču mēslojums, ko iegūsiet, būs aptuveni šāds.