No 2010. gada 9. jūlija līdz 5. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma 4. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle „Tradicionālais un laikmetīgais” ar devīzi „Globālā intriga II”.

Preses konferencē piedalās:

• Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore;
• Jeļena Budanceva, AB.LV Sabiedriskā labuma fonda Laikmetīgās mākslas programmas vadītāja;
• Velta Raudzepa, projekta kuratore, triennāles žūrijas locekle, LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta krājuma darba vadītāja;
• Kristīne Šērere (Kristine Scherer), triennāles žūrijas locekle (Vācija);
• Šīla Hiksa (Sheila Hicks), uzaicinātā māksliniece (ASV / Francija);
• Maksimo Laura (Máximo Laura), tekstilmākslinieks, triennāles dalībnieks (Peru);
• Egils Rozenbergs, tekstilmākslinieks, triennāles žūrijas loceklis (Latvija).

Preses konferences laikā žurnālistiem būs iespēja uzdot jautājumus izstādes organizatoriem un dalībniekiem, fotografēt un filmēt ekspozīciju. Rakstošiem mediju pārstāvjiem bez maksas būs pieejams izstādes katalogs.

Par izstādi

4. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle „Tradicionālais un laikmetīgais” turpina 2001. gadā aizsākto Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāļu rīkošanas tradīciju. Sakarā ar to, ka izstādes formāts pēc būtības ir „pāraudzis” Eiropas ietvarus, jo tajā piedalās mākslinieki no visas pasaules, kā arī ņemot vērā starptautiskās žūrijas locekļu ierosinājumu, ar 2010. gadu triennāle tiek pārdēvēta par Rīgas Starptautisko. Savukārt pēc mākslinieku iniciatīvas šīgada izstādei tiek saglabāta 2007. gada devīze, un skatītāju tā uzrunā kā „Globālā intriga II”. Muzejs izvēlējās tēmu „Globālā intriga II”, lai raisītu aktīvas un dzīvas diskusijas par laikmetīgo tekstilmākslu un šķiedras mākslu pasaulē, kā arī lai izpētītu nozares evolūcijas virzienus šodien.

Ekspozīcijas galvenā ideja ir attīstīt un paplašināt iepriekšējā triennālē aizsākto tēmu, kas balstīta dažādos globalizācijas aspektos un ir saistīta ar jaunām problēmām un izaicinājumiem pasaulē. Kā mākslinieki izsaka sevi šajā globālās ekonomiskās krīzes periodā? Vai mēs to varam sajust vai nē? Kā krīze iespaido darbu māksliniecisko izteiksmi un radošo procesu? Kā tekstilmākslinieki atspoguļo savu laiku, izsakoties telpiskajā vidē, dažādos materiālos un laikmetīgās tehnoloģijās? Kā inovācijas izpaužas starpkultūru kontaktos un vai joprojām ir jaušama saikne ar tradīcijām?

No turpat 200 pieteikumiem starptautiskā žūrija izstādei izvēlējās 23 valstu 68 autoru darbus. Ekspozīcijā iekļauti visu Baltijas un Ziemeļvalstu, kā arī Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Šveices, Polijas un citu Eiropas valstu mākslinieku darbi. Oriģinālie pieteikumi atceļoja arī no pavisam tālām zemēm – Japānas, ASV, Peru, Kostarikas. Žūrija, kuras sastāvā ietilpa pieci nozares speciālisti, to vidū trīs starptautiskie eksperti: Yves Millecamps (Francija), Liz Cooper (Apvienotā Karaliste) un Kristine Sherer (Vācija), rūpīgi, ar augstu atbildības sajūtu izvēlējās darbus – lai tie atbilstu izstādes koncepcijai pēc tematiskās ievirzes un atklātu mākslinieku daiļrades inovatīvās puses.

Triennālē  piedalās arī divi īpaši uzaicinātie profesionāļi. Organizācijas komitejas uzaicinājumu ir pieņēmusi un ar diviem darbiem triennālē piedalīsies pasaulē plaši pazīstamā šķiedras mākslas avangarda aizsācēja 20. gadsimta 70. gados – Sheila Hicks (ASV / Francija). Viņas dalība izstādē ir patiesi unikāls notikums, jo mākslinieces darbi, kas atrodas slavenu pasaules modernās mākslas muzeju kolekcijās un reprezentablos interjeros dažādās valstis, Latvijā būs skatāmi pirmo reizi. Pēc tradīcijas viens mākslinieks tiek uzaicināts no Latvijas, un šogad tas ir Latvijas tekstilmākslas avangarda pārstāvis Pēteris Sidars.

Kopumā  izstāde apliecina māksliniecisko izteiksmju daudzveidību un domas vitalitāti, kas aptver ļoti plašu tematisko spektru. Eksponētajos darbos ir akcentējama interese par cilvēka ķermeni un izjūtām, globālām veselības un skaistuma problēmām (piemēram, krūts vēzis, „putnu gripa”, sievietes skaistums un plastiskā ķirurģija), sociāliem un politiskiem aspektiem (integrācija, sociālās vērtības), konfliktu spriedzi pasaulē un cilvēku starpā. Autori manifestē pret urbānismu, atsaucas uz ekonomiskām un ekoloģiskām problēmām, gadsimta pārāk straujo dzīves ritmu, pat uz mūsu ikdienas globālo nepieciešamību – internetu un problēmām, ko tas var radīt. Viņi cenšas uzsvērt kultūras vērtību un cilvēciskās saskares kvalitātes, to noturību. Daži mākslinieki mūsu laiku raksturo kā „haotisko pasauli”, citi izceļ tādas konkrētas tēmas kā imigrācija un emigrācija, globālā sasilšana, terorisma draudi, cilvēku egoisms utt.

Attiecībā  uz mākslinieciskiem un tehniskiem aspektiem ir jāsecina, ka klasiskās tradīcijas, tādas kā gobelēna aušana, atkal nākušas modē jeb kļūst populāras, kas ir ļoti pozitīvi. Tajā pat laikā progresē digitālo žakarda steļļu izmantošana. Paralēli – liela interese par dažādu rokdarbu tehniku izmantojumu un vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļu piesaisti. Izšuvums, laikmetīgās mežģīnes, filcēšana, zīmējuma radītie efekti, tekstila formēšana un veidošana, otrreizējas pārstrādes materiālu izmantošana u.tml. Pārsteidzoši, ka joprojām nerimst interese par instalācijām – kontekstā ar vai vispār bez tekstilmateriāliem. „Globālajā intrigā II” skatītājiem atklājas tekstilijas gan no dabīgajiem un sintētiskajiem, gan arī no netradicionāliem materiāliem.

Kā  nepārprotami jauns moments noteikti ir jāatzīmē tas, ka pirmo reizi mākslinieki demonstrējuši interesi par interaktīvajām tekstilijām un objektiem. Tā ir zīme, ka mākslas profesionāļi tiecas pēc jo ciešāka dialoga ar sabiedrību, un tas šķiet daudzsološi. Zināmā mērā izbrīnu izraisa tas, ka daudzi mākslinieki savā daiļradē risina tik trauslo dzīves un nāves robežas jautājumu.

„Globālā intriga II” liecina, ka mākslinieki ir atkal paplašinājuši savu izteiksmes līdzekļu vārdnīcu, metodes, tematisko loku. Cerams, ka triennāles dalībnieku unikālie mākslas darbi palīdzēs ieraudzīt pasauli jaunā mākslinieciskā izteiksmībā, bagātinot mūsu pieredzi un veidojot brīnišķīgu dialogu starp radītājiem un skatītājiem.

Sirsnīgs paldies galvenajiem triennāles atbalstītājiem – Valsts kultūrkapitāla fondam un AB.LV Sabiedriskā labuma fondam par finansiālo atbalstu.