Daudz un maz, bieži un reti – šādus pretstatus pamatā nosaka visai relatīvi kritēriji. Taču, iespējams, reti par kuru sievieti varētu sacīt, ka viņa negribētu pēc iespējas biežāk dzirdēt komplimentus, tātad, ar vieglu humoru runājot – sakiet, cik vēlaties, vienmēr būs par maz... :) (Te gan nav runa par «večiem brunčos», «sievietēm ar olām» un citām savdabīgām grupām.)
Protams, no tā nereti izriet it kā loģisks jautājums – kādēļ vīrieši komplimentus saka tik (relatīvi) reti? Kādēļ viņi pastāvīgi «neievēro» sievietes jauno matu griezumu, smukos auskarus, pēdējā modes kliedziena rokassomiņu, elegantās kurpītes vai šiko blūzīti (jāpieļauj, izņemot vien tos gadījumus, kad paši kādu no šiem aksesuāriem uzdāvinājuši), nemaz nerunājot par stilīgo make-up vai lielisko skropstu tušu? Sak, iestājusies rutīna vai parādījusies kāda «svarīgāka», par ko domāt?
Tas droši vien atkal būs no sērijas par lietām, ar kurām jāsamierinās un ko vīriešos (tikpat kā) nav iespējams pārveidot... Gluži tāpat kā pilsētas betona džungļos augušie reti kad spēj saskatīt dabas ainavu un ziedu skaistumu, varbūt vien neskaitot ik pavasari uzkrītošo ievu baltumu un to spēcīgi dullinošo smaržu. Toties sievietes katrā laikā ziedu daili redzēs vai ik pienenē...
Ne velti iepriekš «neievēro» tika ielikts pēdiņās – uzdrošinos apgalvot, ka parasti tomēr vīrietis labi pamana gan apspīlētos džinsus, gan lūpu spīdumu, taču domāšana ir tā «ieprogrammēta» (īpaši – trauksmainajā, mūžīgi aizņemtajā un stresa pilnajā ikdienā), ka –
jā, pamanīju, ka mīļotajai ir kāds jauns aksesuārs, košākas acu ēnas vai vēl seksīgāk apspīlēti džinsi,
domās patīksminājos, bet pēc šā fakta «nofiksēšanas» domas atkal pārslēdzās uz citām lietām (vai sastrēgumstundā izdosies pagūt uz nesen norunāto tikšanos, ka tikai rīt no rīta neaizmirstas nokārtot maksājumu, kurp jādodas nedēļas nogalē utt.)...
Var viegli saprast, ka sievietes pēc tā arī neizteiktās apbrīnas mēdz pat apvainoties (vīrieša tīksmināšanās domās taču nav ārēji redzama), mocīt sevi ar grūtsirdīgām domām, ka «laikam jau vairs viņam neesmu tik svarīga»... Taču, pirms ļaujaties sevis šaustīšanai, varbūt labāk «patīt viņa atmiņas un vizuālo lentu atpakaļ» un tieši pajautāt – kā tev patīk jaunā kaklarota? Ja vien tiešām sieviete nebūs nelaimīgā kārtā iekļuvusi viņam «vienaldzīgo» listē, teju pavisam droši, ka sekos vismaz kodolīgs vērtējums par jauno aksesuāru...
Bet vispār – nav, ko pārāk «iespringt», šāds domāšanas veids ir vairāk nekā normāls, jo arī sievietēm samērā reti izprotams, ko tas vīrietis tik ļoti lūr uz spožo sporta auto ielas malā (vēl jo vairāk – ja tajā nesēž pikanta blondīne), cik var pie TV just līdzi hokeja izlasei un kāda velna pēc sajūsmināties par jaunāko viedtālruni vai citu tā paša labuma rotaļlietiņu...
Neskatoties uz «komplimentu trūkumu organismā», ar viņu kopā esošā sieviete viņam tik un tā būs svarīgākā.
Vismaz līdz brīdim, kad būs manāmas trauksmainas norādes par pretējo. Bet citādi – tikai īpatnējs domāšanas veids, nothing special...
Armands Jēgermanis, speciāli www.sieviesuklubs.lv