Latvijas novadi pakāpeniski atsakās no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis Māris Eiklons brīdina par šādas pārtikas nedabīgumu un norāda arī uz vērā ņemamajām atšķirībām garšas kvalitātē.
Ģenētiski modificēta pārtika negaršo labāk (148)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašmājās arvien izplatītāka kļūst kustība, kurā pašvaldības sevi pasludina par zonu, kas brīva no ģenētiski modificētu organismu audzēšanas. Sākot ar 2009.gada jūliju no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas atteicies 101 novads, jo tā rada apdraudējumu bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Lūgts izskaidrot ģenētiski modificēto pārtiku uzturā, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta vadītājs Māris Eiklons norāda:
«Atšķirībā no dabīgajiem produktiem modificēta organisma ģenētiskais materiāls izmainīts nedabīgā veidā.»
Viņš norāda, ka pārtiku kā tādu nemodificē, taču tās ražošanā izmanto šos organismus. Eiropā ir atļauta pārtika, kas ražota no ģenētiski modificētiem rapšiem, kukurūzas, kokvilnas, cukurbietēm vai sojas, savukārt šādi audzēt atļauts kukurūzu un kartupeļus.
«Organismus ģenētiski modificē, lai piešķirtu un uzlabotu kaut kādas īpašības. Piemēram, ģenētiski modificētos kartupeļos apzināti palielināts cietes saturs. Tie nav garšīgāki, bet tos var labāk realizēt ,» atklāj PVD pārstāvis.
Dietoloģe Lolita Neimane komentārā TVNET vērš uzmanību uz to, ka pagaidām nav pilnīga pētījuma par ģenētiski modificētās pārtikas ietekmi uz cilvēka veselību, tomēr iepērkoties iesaka izvēlēties produktus, kuru izcelsme ir dabīgāka.
«Ja es veikalā pērku eļļu, es pirkšu tādu, kas nav no modificētas sojas, bet nemodificētām olīvām vai rapša. Cenas starpība patiesībā nav nemaz tik liela,»
Šāda veida produktus veikalā var atšķirt, rūpīgi izpētot norādes uz etiķetēm. Eiropas Komisijas regulas paredz, ka uz marķējuma obligāti jānorāda, vai attiecīgā produkta ražošanā izmantoti ģenētiski modificēti kultūraugi. Savukārt, kas attiecas uz svaigu dārzeņu iegādi, par tiem informācija pircējam ir jāsniedz veikala darbiniekiem.
Zināms, ka maija vidū ar TVNET atbalstu Latvijā sāksies akcija «Brīvs no ĢMO», kas aicinās iedzīvotājus neiegādāties ģenētiski modificētas preces. Šīs aktivitātes mērķis ir panākt to, lai vietējie veikali kļūtu brīvi no šāda veida pārtikas.
«Ģenētiski modificētus organismu audzēšana veicina pastiprinātu pesticīdu lietošanu, dabas daudzveidības iznīcināšanu, sēklu monopolizāciju, pat mežu izciršanu. Tai līdzās nevar pastāvēt mazā un bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir tik nozīmīga Latvijai,» teikts akcijas manifestā.