Par ietekmes uz vidi novērtējumu Ziemeļu transporta koridora trešajam un ceturtajam posmam, kuri atrodas Daugavas kreisajā krastā, sabiedriskās apspriešanas laikā viedokli izteikuši 400 iedzīvotāji, šodien Ziemeļu transporta koridora Vadības komitejas sēdē informēja Projektu vadības attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs.
Par Ziemeļu transporta koridora viedokli izteikuši 400 iedzīvotāji (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopā saņemtas 388 atsauksmju anketas un 12 vēstules. Trijās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs piedalījušies kopā 117 cilvēki.
Absolūtais vairākums jeb 90,5% iedzīvotāju pauduši atbalstu trases otrajam variantam, kas ir visdārgākais - nekustamo īpašumu atpirkšana un būvniecība kopā varētu izmaksāt 146 miljonus latu. Šo tendenci noteicis lielais aptaujas dalībnieku skaits no Mežāru ciemata, kuri vēlas ceļu atvirzīt pēc iespējas tālu no sava ciemata.
Savukārt ceļu inženieri iesaka 2.a variantu, kas ir vislētākais un skar vismazāk dzīvojamo ēku. Tomēr vairāk nekā puse iedzīvotāju iebilduši tieši pret šo variantu.
Plānots, ka iesaistītās pašvaldības - Rīga, Jūrmala un Babītes novads - lēmumus par trases ģenerālvariantu varētu pieņemt gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Skiču projektu varētu izstrādāt līdz 2011.gada augustam.
Trešais un ceturtais Ziemeļu transporta koridora posms plānots no Daugavgrīvas ielas līdz valsts autoceļam A10 pie Priedaines. Trešais posms atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, bet ceturtais posms - Babītes novadā un Jūrmalas pilsētā. Abu posmu garums ir 13,8 līdz 15,4 kilometri.
Iedzīvotāju vērtējumam tiek piedāvāti trīs automaģistrāles alternatīvie risinājumi.
Ziemeļu koridora ceturtais posms ir ārpus Rīgas administratīvajām robežām, tāpēc tikšanās ar iedzīvotājiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Babītes novadā un Jūrmalā.
Trases variantu salīdzinājumu no satiksmes organizēšanas, atbilstības teritoriju plānojumiem, ietekmes uz sabiedrību un autoceļu būvniecības aspektiem veica priekšizpētes un skiču projekta izstrādātājs AS "Ceļuprojekts". Savukārt trases variantu salīdzināšanu no ietekmes uz dabas apstākļiem, vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības aspektiem veica ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma izstrādātājs SIA "Eiroprojekts".
Kopumā Ziemeļu transporta koridora īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu-austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir ap 30 kilometriem.
Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos. Projekts ģeogrāfiski sadalīts četros posmos, no kuriem visnozīmīgākais un sarežģītākais ir 2.posms, kas šķērso Daugavu un virzās gar pilsētas centru tā ziemeļu pusē no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.
Projekta sagatavošana tika sākta 2005.gada decembrī, plānotais būvniecības sākšanas laiks bija 2012.gads un plānotais būvniecības pabeigšanas laiks - 2018.gads.
Ziemeļu transporta koridors kopā varētu izmaksāt 1,5 miljardus eiro (1,05 miljardus latu). Visdārgākais ir otrais posms, kas varētu izmaksāt vairāk nekā vienu miljardu eiro (700 miljonus latu).