"Vīrietis labākajos gados" Kino muzejā

FOTO: publicitātes

Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu Marģera Zariņa 100. jubilejas gadā piedāvā vēl vienu iespēju ielūkoties Marģera Zariņa kā kinofilmu komponista radošajā veikumā.

No 16. līdz 18. jūnijam Kino muzejā aicinām iepazīties ar astoņām mazāk zināmām Zariņa filmām. Tās būs apskatāmas jebkurā apmeklētājiem ērtā laikā, savukārt 17.jūnijā plkst. 18:30 Kino muzeja zālē piedāvājam noskatīties režisora Oļģerta Dunkera filmu Vīrietis labākajos gados (1977). Melnbaltā filma, kuras darbība pārsvarā risināta urbānā vidē, ar spilgtām detaļām iezīmē septiņdesmito gadu stilu un valdzina ar vizuālajam materiālam atbilstošu muzikālo partitūru.

Filma Vīrietis labākajos gados ir stāsts par Alfrēdu Turlavu – vīrieti pusmūžā, patiešām savos labākajos gados. Alfrēds strādā uzņēmumā Rīgā, kas nodarbojas ar sakaru tehnoloģiju attīstību. No mūsdienu viedokļa raugoties, kad mobilais telefons ir ikdienišķa lieta, saistoši vērot filmā risināto diskusiju par bezvadu telefonu ieviešanu kaut kad nākotnē. Profesionālajā jomā Turlavam veicas, taču personīgajā dzīvē ar sievu Līviju pamazām iestājies atsalums, meita jau izaugusi un apprecējusies. Tad Turlavs satiek pievilcīgu jaunu sievieti Maiju, kas viņam dod cerības uz emocionālās dzīves piepildījumu.

Oļģerts Dunkers Turlava lomā filmējis lietuviešu aktieri Vitautu Tomku, Līviju spēlē Helga Dancberga, Maiju – Vaiva Mainelīte. Epizodiskās lomās arī Lilita Bērziņa, Eduards Pāvuls un Jānis Streičs.

Marģera Zariņa (1910 – 1993) kinobiogrāfija ietver astoņpadsmit spēlfilmas, kas tapušas laikā no 1956.gada līdz 1978.gadam. Viņš sadarbojies ar virkni kino režisoru, partitūru vidū ir mūzika Leonīda Leimaņa filmām Purva bridējs (1966) un Pie bagātās kundzes (1969), Rolanda Kalniņa Ceplim (1972), Gunāra Pieša Nāves ēnā (1971), kas kļuvušas par latviešu kino mūzikas klasiku. Lai aptvertu komponista daiļrades dažādās šķautnes, ir vērts iepazīties ar mazāk redzētām filmām!

Uz augšu