Krievijas vēstnieka izsmalcinātais humors?

Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs

FOTO: TVNET/LETA

Aprīlis ir joku mēnesis. Vienkārši ļaudis cits citu cenšas izjokot 1. aprīlī. Dažiem diplomātiem, kā jau smalkiem ļaudīm, jokot patīk arī citās aprīļa dienās. Nule Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pilnā nopietnībā paziņoja – Krievijai nav slēptu mērķu Latvijā! Pazīstamais krievu humora raidījums «Naša Raša» apgalvo, ka Krievija ir īpaša valsts.

Visām valstīm mēdz būt savi slepenie mērķi un nodomi. Arī Latvijai citās valstīs tādi noteikti ir. Tas nav nekas nosodāms vai neparasts. Tikai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tie ir slepeni, par tiem nerunā. Vienīgi neviens diplomāts līdz šim nebija iedomājies to noliegt. Slavenais Francijas prezidents Šarls de Golls, kuram bija kaut kāda saprašana par diplomātiju, reiz teicis: «Valstīm, kuras ir šā vārda cienīgas, nav draudzīgu valstu.» Acīmredzot Krievija ir īpaša valsts – tai, vismaz Latvijā, nav slēptu mērķu. Mūsu valstu attiecības valda cieņpilna atklātība. Protams!

Latvija – Krievijas spiegu brīva valsts

Vēstnieka paziņojums tapis kā atbilde Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskatam par 2011.gadu, kurā norādīts uz dažādiem, tai skaitā slēptiem, Krievijas centieniem diskreditēt Latviju un ietekmēt tās iekšpolitiku. Savukārt vēstnieks Vešņakovs uzsver, ka Krievijai nav nekādu slēptu mērķu, jo nav tādu problēmu vai bažu, par kurām Latvijas pusei nebūtu zināms un par kurām netiktu runāts visos iespējamos dialogos. Latvijas Ārlietu ministrija un drošības dienesti tagad var brīvi uzelpot – augsta ranga nodevējus acīmredzot Krievija vervē tikai Igaunijā. Latvijai nav par ko bažīties. Visu, ko Krievija vēlas uzzināt, Latvijas varas iestādes gatavas nosūtīt ar e-pasta piespraudeni (attachment). Un Krievija, protams, vienmēr gatava atbildēt ar to pašu.

Vēstnieka neizpratne un korektie paskaidrojumi

Vešņakovs arī jautā, kāds Krievijai būtu labums diskreditēt Latviju? Tieši pretēji, Maskavas politika, kas ir vērsta uz satuvināšanos ar Eiropas Savienību un uz sadarbību ar NATO, paredz cieņpilnu attieksmi pret Latviju, kuras viedoklis var ietekmēt noskaņojumu Briselē.

Tas, protams, ir ļoti labs jautājums – patiešām kāda jēga Krievijai diskreditēt Latviju? Tikpat labi varētu jautāt Vešņakovam – kāds viņam bija pamats dēvēt Aleksandru Djukovu un Vladimiru Simindeju par nopietniem vēsturniekiem? Vēl diplomātiski aizrādot, ka viņu pasludināšana par Latvijai nevēlamām personām ir nedraudzīgs solis, kas neuzlabo abu valstu attiecības. Abi pavisam nesen solījās ierasties Latvijā ar pseidovēsturisku izstādi, kuras mērķis acīmredzami bija izraisīt skandālus un diskreditēt Latviju. Mūsu Ārlietu ministrija provokatoriem liedza iebraukšanu Latvijā un visā Šengenas zonā, kas viņiem izrādījās ļoti nepatīkami. Tagad viņiem, iespējams, ies secen iespēja sarīkot izstādi Vācijā par, piemēram, padomju karavīru «romantiskajām attiecībām» ar vācu sievietēm 1945.gada pavasarī. Vai Polijā par PSRS «draudzīgo palīdzību» 1939.gada septembrī.

Krievijas vēstnieks atklāti ignorē akadēmisko vēsturnieku atzinumu, ka Djukovam ar Semindeju ar nopietnu zinātni ir visai vaļīgas attiecības. Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons norāda, ka A. Djukova vadītais fonds «Vēsturiskā atmiņa» ir «tālu no vēstures zinātnes, bet tam ir tieši politiski mērķi». Vešņakovs pilnā nopietnībā domā savādāk.

Diemžēl Djukovs un Simindejs nav vienīgie acīm redzami Latvijai naidīgi propagandisti. Krievijas valdības kontrolētajos TV kanālos joprojām varam vērot Latviju diskreditējošus «ziņu» materiālus, «dokumentālus» raidījumus. Īpaši šai ziņā izceļas arī Eiropā redzamais «TV Centr». Kāpēc viņi to dara, mēs varam tikai minēt, tomēr nav nekādu šaubu, ka to mērķis ir nomelnot Latviju. Bet Krievijas vēstnieks laikam neskatās Krievijas TV un dod priekšroku, piemēram, «Cartoon Network» vai MTV.

Tikpat interesants ir Vešņakova stāsts par Maskavas politiku, kas vērsta uz sadarbību ar NATO. Vešņakovs acīmredzot iedomājies, ka Latvijā visi ir aizņemti ar speķa pīrādziņu ēšanu un kūlas dedzināšanu. Un tādēļ neviens nav pamanījis, ka Putins atteicies doties uz NATO samitu Čikāgā maija beigās.

Oficiāli tas tiek skaidrots ar iekšpolitisko aizņemtību. Neoficiāli ir zināms, ka Krievijai ir pamatīgas domstarpības ar ASV par pretraķešu aizsardzības sistēmām Eiropā. «Deutsche Welle» citē vācu ekspertu Hansu Henningu-Šrēderu (Hans Henning Schröder), kurš prognozē sarežģījumus Krievijas, ASV un NATO attiecībās. Atsakoties no dalības NATO sanāksmē, Putins «skaidri parādījis, ka šobrīd neesot ieinteresēts sadarbībā ar NATO». Vēl vairāk – Krievijas avoti «neoficiāli» ziņo, ka Kaļiņingradā tiek uzstādītas Krievijas raķetes. Citi eksperti norāda, ka šie strīdi varētu mazināties gada beigās, pēc prezidenta vēlēšanām ASV. Tomēr šobrīd Vešņakovs, iespējams, ir vienīgais, kurš nopietni runā par Maskavas politiku, kas vērsta uz sadarbību ar NATO. Putinam, izskatās, tas nešķiet tik svarīgi, ja jau viņš nolēmis neapmeklēt NATO samitu Čikāgā.

Atklātības pilnais ceļojums uz Daugavpili

Atgriežoties pie notikumiem Latvijā un Vešņakova solītās atklātības abus valstu starpā. Viņš, iespējams, paspējis aizmirst, ka Latvijā pavisam nesen bija kāds notikums, kas izraisīja pamatīgu iekšpolitisko spriedzi – referendums par valsts valodu. Krievijas vēstnieks acīmredzot uzskata, ka Latvijai nav nekāda pamata bažām par viņa ceļojumu uz Daugavpili tikai divas dienas pirms referenduma. Vai tā bija vēstnieka piesauktā cieņpilnā attieksme pret Latviju un tās iekšējām lietām?

Tagad mums atliek tikai minēt – Vešņakovs jokoja vai pilnīgi nopietni mēģina pārliecināt Latvijas sabiedrību, ka Krievijai nav slēptu mērķu mūsu valstī?

Nopietnas un labas ziņas

Tai pašā laikā nevar noliegt, ka vismaz ekonomiskā sadarbība abu valstu starpā ir uzlabojusies. Bez ironijas un novēlotiem aprīļa jokiem var teikt, ka šajā ziņā ir patiešām labas ziņas. Pagājušā gada nogalē aģentūrai BNS Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja norādīja, ka eksporta apjomi uz Krieviju ir sasnieguši agrāk nebijušas virsotnes. Viņš norādīja: «Pārtikas produktu eksports 2011.gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 27–30%. Ir arī pieaudzis eksporta apmērs otrai nozīmīgākajai pozīcijai – mašīnbūvei. 2011.gadā kopumā eksports uz Krieviju būs pārsniedzis vienu miljardu ASV dolāru. Manuprāt, tas ir līdz šim nepieredzēts skaitlis pēdējo divdesmit gadu laikā. Savukārt kopējais tirdzniecības apgrozījums būs pāri par diviem miljardiem ASV dolāru, jo arī Krievija uz Latviju eksportē preces aptuveni viena miljarda ASV dolāru vērtībā.»

Te gan derētu precizēt abu pušu minētos apgrozījuma skaitļus. Skuja runā par kopējo tirdzniecības apgrozījumu divu miljardu ASV dolāru apmērā, bet Krievijas vēstniecības izplatītajā paziņojumā minēti citi skaitļi. Slavējot veiksmīgo sadarbību, Vešņakovs runā par četras reizes lielāku summu, kas mērojama miljardos: «Preču apgrozījums starp Latviju un Krieviju pārsniedzot astoņus miljardus dolāru (vairāk nekā četrus miljardus latu).» (1)

Tāda «neliela» atšķirība ir, bet šoreiz svarīgāka par skaitļiem būtu atziņa, ka ekonomiskā sadarbība uzlabojas. Jācer, ka tā nostiprināsies un nekad netiks izmantota par ķīlnieci politiskajās domstarpībās. Šajos jautājumos no jokiem vajadzētu atturēties.

Kaut gan iespējams, ka Krievijas vēstnieks pie tirdzniecības apgrozījuma pieskaita arī Latgales pierobežas «ekonomikas» apjomus. Tad šie skaitļi izskatās pavisam reāli. Varbūt ne gluži no VID formālo atskaišu viedokļa, bet attiecībās ar Krieviju jāvalda patiesai, ne formālai atklātībai.

Protams, vēstniekam ir jādara savs darbs un jācenšas skaidrot savas valsts politiku un attieksmi pret Latviju. Tomēr tā ir nepatīkama sajūta, kad kāds tev, diplomātiski runājot, acīs skatīdamies, runā nepatiesību. Tad atliek tikai minēt – viņš tevi neciena vai arī uzskata par muļķi?

Bet varbūt tā patiešām ir taisnība – vēstnieks ir godīgs un patiess no sirds. Djukovs un Simindejs ir cienījami, vispāratzīti, pasaules mēroga zinātnieki, kuri bauda nedalītu cieņu no Himalajiem līdz pat Gaiziņam un Pirenejiem. Krievijai patiešām nav nekādu slēptu mērķu tik nozīmīgajās ģeogrāfiskajās un finanšu krustcelēs, kādas šajā reģionā ir Latvija. Vešņakovam nav nekādu bažu par valsti, kurā Krievijas ģeopolitiskās konkurentes ASV vēstniecības izmērs konkurē ar blakus esošo milzīgo tirdzniecības centru, bet slepenībā neatpaliek no slavenās, superslepenās «Zonas - 51».

Un, protams, Krievijas vēstnieka 16.februāra ceļojums uz Daugavpili bija tikai un vienīgi diplomātiskas rutīnas vizīte kādā no Latvijas reģioniem. Tam nebija pilnīgi nekāda sakara ar divas dienas vēlāk notikušo referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Protams. Varbūt Vladimirs Žirinovskis patiesībā ir Mātes Terēzes mīļotais krustdēls?

* - 1. Статья посла России в Латвии Вешнякова «О скрытых целях и явных нелепостях». - «Разве выгодно объявлять несостоятельным партнера, товарооборот с которым превышает 8 млрд. долл. США и продолжает расти?» (Krievijas vēstnieka raksts – «Par slēptajiem mērķiem un citām aplamībām.» – «Vai tiešām ir izdevīgi noniecināt partneri, ar kuru preču apgrozījums pārsniedz 8 miljardus ASV dolāru un turpina pieaugt?») http://www.baltic-course.com/rus/opinion/?doc=55714

http://www.baltic-course.com/rus/opinion/?doc=55714

Uz augšu