Tuvojoties Lieldienām, uzņēmēja Binnija Ārberga bažījas, kaut tikai laiks būtu jauks, jo atmiņā ir kādas Lieldienas pirms gadiem astoņiem, kad olas meklētas pa sniegu. Kā TVNET atklāja Binnija, Lieldienās viņa brauc pie brāļa uz ģimenes svinībām, kur daudz mazu bērnu, tur ir aktuāla aizgūtā tradīcija ar zaķi un olu slēpšanu, kas izvēršas par īstu notikumu.
Olas gan no sīpolu mizām, gan krāsainās - bērniem par prieku
Binnijai pašai bērnībā mamma tirgū iepirkusi dažnedažādas lietas olu krāsošanai, krāsošana notikusi iepriekšējā vakarā ģimeniskā gaisotnē. Turklāt mamma spējusi iestāstīt meitai, ka tās pašas viņu krāsotās olas no rīta ir atnesis zaķis. Ticēt ir gribējies, un ir arī ilgi ticēts.
Arī tagad tradicionālā manierē ar sīpolu mizām olas tiek krāsotas kopā ar bērniem vakarā un pēc tam izliktas laukā, pa krūmiem saslēptas. Bet pašā Lieldienu dienā bērniem tiekot vēl tas prieks olas sakrāsot ar ķīmiskajām, košajām krāsām. Binnijai pašai labāk patīkot sīpolu mizās krāsotās olas, jo šajā procesā pastāv pārsteiguma moments, tinot olu laukā no miziņām.
Pavisam nesen Binnijas ģimenē pārņemta Latgales vecmāmiņas tradīcija šajos svētkos gatavot īstu pashu, kas agrāk, bērnības gados, netika darīts. «Toreiz iztikām ar biezpienmaizītēm. Taču ģimenē ir pieņemts, ka Lieldienās tiek cepti pīrāgi, gatavoti dažādi ēdieni - cepeši no pīles vari truša. Ir brokastis, pusdienas un vakariņas,» stāsta uzņēmēja.
Gavēnis dod viegluma un spēka sajūtu
«Es neesmu kristiete pēc sajūtas par gavēni, taču pirms pāris gadiem pie manis nonāca sajūta, ka vajag izmēģināt. Protams, neesmu noturējusies visu šo laiku, tomēr ir feini, kad organisms attīrās, un ir patiesi sajūta, ka organisms pamostas jaunam darba cēlienam,» skaidro Binnija, piebilstot, ka cenšas ēst vienkārši vairāk dārzeņus un graudaugus, bet gaļa arī ikdienā neesot īpaši iecienīta.
Kopābūšanu novērtē tikai ar gadiem
«Mūsu kompānijā ir tik interesanti, ka nemaz nekur nevajag iet uz publiski rīkotiem Lieldienu pasākumiem. Kaut vai šūpoles - tās ir katrā mājas pagalmā, kur ir mazi bērni. Citreiz ejam pie jūras staigāt un tamlīdzīgi. Uzskatu, ar gadiem cilvēks kļūst gudrāks un vairāk spēj novērtēt vienkārši kopābūšanas prieku. Piemēram, tīņu gados man pilnīgi visi svētki likās absolūti lieki, jo dzīve bija svētki katru dienu.
Bet tagad kopābūšanai ir pavisam cita nozīme - gatavošanās, pucēšanās, galda klāšana,
kad visu laiku risinās sarunas, smejas bērni, un tas pielīp,» tā pārdomās dalās Binnija.
Vecās tradīcijas arī noteikti ir jāievēro, piekodina Binnija, uzsverot, ka mūsu viedie senči dažādus ticējumus noteikti neizgudroja no zila gaisa un tajos noteikti ir liela tiesa kādas patiesības.
