Eiropas Komisijas nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Lāslo Andors uzskata, ka Latvijai alternatīvas pensiju reformai ir skarbākas, šodien vēsta laikraksts «Neatkarīgā Rīta Avīze».
Komisārs: lielāks pensionēšanās vecums vēl ir labs scenārijs (31)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas valdībai ir iespējas un pienākums iedzīvotājiem izskaidrot, kādas ir alternatīvas nākotnē, ja netiek palielināts pensionēšanās vecums uzskata Andors. Šāds izaicinājums gaida ne tikai Latviju, bet daudzas citas Eiropas valstis, taču Latvijas gadījumā situāciju sarežģī tas, ka demogrāfijas izmaiņas sabiedrībā ilgstoši nav ņemtas vērā.
Latvijas sabiedrība kategoriski pret
Latvijā nav pietiekama sabiedrības atbalsta paredzētajām pensionēšanās vecuma reformām, proti, tā paaugstināšanai līdz 65 gadiem pašreizējo 62 gadu vietā. Valdība plāno pensionēšanās vecumu sākt celt 2014.gadā. «Eurobarometer» pētījumi rāda interesantus, pat pretrunīgus datus: Latvijā pensionēšanās vecuma celšanai pilnīgi nepiekrīt 67% iedzīvotāju, vēl 19% sliecas nepiekrist, savukārt uz jautājumu, vai jūs vēlētos turpināt strādāt, jau sasniedzis pensijas vecumu, lielākā daļa atbild: jā.
Atšķirīgi viedokļi par strādāšanu pensijā
Cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka pēc pensionēšanās vecuma ir jāļauj turpināt strādāt, turklāt ir viens no augstākajiem Eiropā - tā domā 74% aptaujāto. Salīdzinājumam - vislielākais atbalsts pensionāru nodarbināšanai ir Dānijā (93% uzskata, ka jāturpina strādāt), vismazākais Grieķijā, kur strādāšanu pensijas vecumā par normālu uzskata vien 27% grieķu.
Sabiedrības atbalsts pensiju reformām ļoti atšķiras dažādās valstīs, norāda Andors, taču mazāks atbalsts pensionēšanas vecuma celšanai esot postpadomju valstīs. Pēc komisāra domām, situāciju Latvijā pasliktina piedzīvotā krīze, kad būtiski kritās ekonomiskie rādītāji, katastrofāli zemā dzimstība un darbaspējīgo iedzīvotāju emigrācija.
Ievērojami jāceļ nodokļi
Viena no iespējām skaidrot nepieciešamību veikt reformas pensiju jomā ir panākt sociālo partneru atbalstu. Andors uzsver, ka jāizmanto iespēja pamatoti parādīt reālo situāciju, proti, demogrāfiskos un ekonomiskos rādītājus, un paskaidrot, kādas vēl ir iespējas saglabāt sociālās aizsardzības sistēmu, ja netiek veiktas nekādas reformas. «Viena iespēja ir paaugstināt cilvēku individuālos maksājumus nodokļos, lai varētu nosegt izmaksājamās pensijas, vai apsvērt iespēju samazināt pensijas. Esmu drošs, ka sabiedrība izvēlētos to izvēlni, kas paredz garāku darba mūžu,» sacīja komisārs. Taču viņš uzsver, ka nopietna uzmanība ir jāpievērš darba tirgus izmaiņām, lai cilvēki reāli varētu strādāt ilgāk, lai darba tirgus un darba devēji būtu pretimnākoši cilvēkiem, kuri ir vecumā pēc 50 gadiem.
Katra nākamā paaudze strādā ilgāku mūžu,
un cilvēkiem jārēķinās, ka viņiem var būt ne tikai viena, bet divas vai trīs karjeras mūžā. Komisārs atsaucas uz Eiropas Komisijas šogad pieņemto balto grāmatu par pensiju reformām. Arī Latvija ir apņēmusies sekot šiem ieteikumiem, lai gan «EK nevar uzlikt par pienākumu valstij reformēt pensiju sistēmu». Šajā dokumentā rosināts radīt labākas iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, aicinot sociālos partnerus pielāgot darbavietu un darba tirgus praksi, un, izmantojot Eiropas Sociālo fondu, iesaistīt darbā vecāka gadagājuma darba ņēmējus, vēsta laikraksts.
Pensionēšanās vecums jāpiesaista paredzamajam dzīves ilgumam
Dokuments paredz mudināt dalībvalstis atbalstīt ilgāku darba mūžu, piesaistot pensionēšanās vecumu paredzamajam dzīves ilgumam, ierobežojot pirmstermiņa pensionēšanos un likvidējot pensiju tiesību atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Arī Eiropas aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gada aktivitātes galvenokārt vērstas uz to, lai cilvēkiem sniegtu iespējas strādāt ilgāk.
Tuvā nākotnē vismaz 50 gadus veci būs vairums eiropiešu
Oksfordas universitātes gerontoloģijas profesore Sāra Hārpere izpētījusi, ka tuvā nākotnē Eiropā 50% iedzīvotāju būs vecumā virs 50 gadiem: «Mēs dzīvojam ilgāk, bet dzimstības rādītāji krīt. Jo vecāka ir sabiedrība, jo mazāk ir to sabiedrības locekļu, kuriem var būt bērni.»
Profesore rāda pasaules karti, kur tikai Centrālajā Āfrikā dzimstības rādītāji pārsniedz četrus bērnus uz vienu sievieti. Visā Eiropā, Krievijā, Ziemeļamerikā un Austrālijā šis rādītājs ir zemāks par 2,1. Viņasprāt, krīzes punkts ir 2015.gadā, kad «satiekas līknes - jauniešu 20 līdz 24 gadu vecumā sāk palikt mazāk, bet cilvēku virs 60 gadiem vairāk».
Viņa noraida pieņēmumu, ka liels pensijas vai pirmspensijas vecuma cilvēku īpatsvars darba tirgū mazina iespējas sākt karjeru jauniem cilvēkiem. «Pētījumi rāda, ka valstīs, kur ir zems bezdarba līmenis pensijas vecuma cilvēkiem, zems ir arī jauniešu bezdarbs, un otrādi - valstīs, kur ir augsts pirmspensijas vecuma cilvēku bezdarbs, arī jaunieši ir bez darba,» skaidro profesore. «Jauniešiem ir citas zināšanas un pieredze, vecākiem cilvēkiem - cita, viņi nevar viens otru burtiski aizstāt. Visus pensionārus atlaižot, jauniešu bezdarbs nepazudīs,» vēsta laikraksts.