Par Vācijas prezidentu kļuvis disidents Joahims Gauks

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Joahims Gauks. 18.marts, 2012

Vācijas federālā sapulce svētdien par valsts prezidentu ievēlēja bijušo Austrumvācijas cilvēktiesību aktīvistu Joahimu Gauku, paziņoja parlamenta apakšpalātas Bundestāga priekšsēdētājs Norberts Lammerts.

Gauks ieguva 991 balsi. Viņa galvenā sāncense žurnāliste un nacistisko noziedznieku vajātāja Beāte Klārsfelde, kuras kandidatūru izvirzīja galēji kreisā partija «Kreisie» («Die Linke»), saņēma tikai 126 balsis, sacīja Lammerts.

Prezidentu uz piecu gadu pilnvaru termiņu ievēlēja īpaša federālā sapulce, kurā bija 1232 locekļi - parlamenta apakšpalātas Bundestāga deputāti un federālo zemju parlamentu delegāti.

18.marts bija pēdējā iespējamā diena, kad varēja notikt Vācijas prezidenta vēlēšanas, jo likumdošana nosaka, ka īpašā federālā sapulce jāsasauc 30 dienu laikā pēc valsts prezidenta atkāpšanās.

72 gadus veco bezpartejisko Gauku prezidenta amatam izvirzīja divas opozīcijas partijas - Sociāldemokrātiskā partija un Zaļo partija - pēc līdzšinējā prezidenta Kristiana Vulfa atkāpšanās. Viņa kandidatūru atbalstīja visas galvenās partijas, izņemot galēji kreiso partiju «Kreisie» («Die Linke»).

Vācijas prezidents Kristians Vulfs, kurš iesaistīts vairākos korupcijas skandālos, 17.februārī paziņoja par atkāpšanos no amata dienu pēc tam, kad prokuratūra pieprasīja atcelt viņam tiesisko imunitāti.

Gauka kandidatūru 19.februāra vakarā piekrita atbalstīt arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kas līdzīgi Gaukam izaugusi komunistu pārvaldītajā Austrumvācijā un ir protestante. Viņa atzina populāro mācītāju Gauku par «patiesu demokrātijas skolotāju», kurš palīdzējis valstij pēc tās atkalapvienošanās 1990.gadā.

«Šis cilvēks var dot svarīgu impulsu izaicinājumiem mūsu laikā un nākotnē,» sacīja Merkele pēc tikšanās ar savas labēji centriskās valdības un opozīcijas pārstāvjiem.

Merkele 17.februārī solīja, ka jaunais valsts prezidents tiks izraudzīts, vienojoties ar opozīciju. Viņa norādīja, ka Vulfs ar savu atkāpšanos raidījis svarīgu signālu, ka valsts spēks ir tās daudzpusībā.

Opozīcijā esošie sociāldemokrāti un zaļie izvirzīja Gauku prezidenta amatam arī 2010.gada jūnijā, bet toreiz Merkele atbalstīja savas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) biedru Vulfu. Neraugoties uz Merkeles stingro atbalstu, Vulfs tika ievēlēts par prezidentu tikai trešajā kārtā.

Lai gan Vācijas prezidentam vairāk ir ceremoniāla loma, zināmā mērā viņš tiek uzskatīts par valsts morāles kompasu.

2010.gada maijā Vācijas politiku satricināja toreizējā prezidenta Horsta Kēlera pēkšņā atkāpšanās no amata pēc tam, kad viņš izteicās, ka Vācijas karavīri ārvalstīs aizstāv Berlīnes ekonomiskās intereses.

Uz augšu