Koncerta apskats: Limp Bizkit (Rīga, «Arēna Rīga» 20.05.2009.)

Izpildījums: 10/12

Baudījums: 10/12

Skaņa: 9/12

Saturs: 7/12

Vēl neviena no tā saucamajām lielajām grupām savu pasaules koncertturneju nebija sākusi Latvijā. Līdzīgi pirms četriem gadiem rīkojās The White Stripes, kas, būdami slavas virsotnē, tūri sāka Austrumeiropā, tai skaitā Latvijā, bet Limp Bizkit gadījums ir īpašs. Tas unikāls ar to, ka puiši Rīgā gatavojās tūrei vairākas dienas, proti, tieši Rīga kļuva par tūres ģenerālmēģinājumu un pirmizrādi vienlaikus.

Šī nakts solistam Fredam Dērstam (Fred Durst) bija īpaša, to varēja just, galu galā vēl pirms pāris gadiem interneta blogos varēja lasīt, ka «visu aizmirstais» Dērsts slīkst alkohola un depresijas purvā un kavējas atmiņās par «labajiem laikiem». Atgādināšu, ka Limp Bizkit lidojums pretī popularitātei un slavai aprāvās diezgan strauji. Pēc diviem pirmajiem veiksmīgajiem albumiem «Three Dollar Bill, Yall$» (1997) un «Significant Other» (1999) sekoja ne tik veiksmīgais «Chocolate Starfish and the Hot Dog Flavored Water», turklāt rokmūzikā par jaunu tendenci kļuva garāžroks ar mesijām The Strokes priekšgalā, kas tādiem tā dēvētā ņūmetāla pārstāvjiem visai ātri «nogrieza skābekli». Protams, 2003. gada mēģinājums «Results May Vary» nebija īsti vairs vajadzīgs nevienam, divus gadus vēlāk seko «Greatest Hitz» un grupa būtībā pārtrauc savu darbību.

2009. gadā, kad pasaules mūzikā nedominē neviens noteikts muzikāls virziens, šādiem 1990. gadu repmetāla pionieriem kā Limp Bizkit ir īstais laiks par sevi atgādināt.

Šīs trīs dienas Rīgā vīri nopietni gatavojās, mēģināja no jauna sajust kopīgo skatuves uzstāšanās ķīmiju, atcerēties tehniskas detaļas u.tml. Kā man pavēstīja kāds no skaņu vīriem, Limp Bizkit esot bijušas arī stigras prasības attiecībā uz skaņas aparatūru, viens skandu komplekts tika likts pie otra, kamēr atrasts optimālais skaļums un jauda. Tas, ka «Arēnā Rīga» šovakar skanēja pietiekoši labi, ir šo trīs dienu eksperimentu rezultāts.

Kā jau gaidīts, grupa koncertā nospēlēja visus savus lielākos hitus, iesākot koncertu precīzi plkst. 21 ar "My Generation" un noslēdzot ar Džordža Maikla (George Michael) "Faith", Pīta Taunšenda (Pete Townshend) "Behind Blue Eyes", "Nookie", "Take a Look Around" (no filmas Mission: Impossible II) un pašās beigās "Rollin" (Air Raid Vehicle)".

Koncerta vidusdaļa brīžiem gan lika laiku pa laikam nožāvāties, rīdzinieka DJ Lethal hiphopa starpspēles nomainīja kāds mazāk zināms skaņdarbs (protams, ja neesi fans), kas, gluži kā visi citi, balstās uz vieniem un tiem pašiem uzbūves principiem - klusināts pants, dzīvs hiphopa bīts un eksplozīvs piedziedājums, taču kopumā bija jūtams patiess emocionāls sasprindzinājums, uztraukums, lai viss noritētu gludi. Manuprāt, viss noritēja gludi un Limp Bizkit atdzimšana no pelniem var sākties.