Michael Kiwanuka «Home Again» (16)

Jānis Žilde
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Vakar mikroblogu vietnē «Twitter» ar «Radio 101» ētera personību Tomu Grēviņu aizsākām nelielu diskusiju (cik ierobežotais tviterzīmju skaits gan to atļāva) par to, kas ir patiesa soulmūzika. Mūsu mazo domstarpību centrā - 24 gadus vecā raidsabiedrības BBC aptaujas «Sound of 2012» uzvarētāja Maikla Kivanukas (Michael Kiwanuka) debijas plate. Turpinot tēmu, vēl dažas pārdomas par soulmūziku 21. gadsimtā.

Michael Kiwanuka «Home Again»

(Polydor Records)

8/12

Atgādināšu, ka londonietis Maikls Kivanuka plašāku ievērību ieguva gada sākumā, kad ikgadējās raidsabiedrības BBC aptaujas «Sound of 2012» top10 Kivanuka tika izsēts kā gada perspektīvākais jaunais mūziķis. Toreiz kāds britu mūzikas kritiķis rakstīja: «Kivanuka nav nekas oriģināls soulmūzikas pasaulē, taču, ja viņš izklausās kā Bils Viterss, van Morisons vai «The Temptations», tad tas noteikti nav nemaz slikti.»

Nudien tas nav slikti, piekrītu. Kivanuka, būdams prasmīgs ģitārists (spēlējis kā sesiju mūziķis dažādiem britu reperiem, to skaitā Chipmunk) un gana talantīgs dziesmu autors, radījis labskanīgu debijas ierakstu, savā mūzikā sakausējot 1970. gadu soula, 50. gadu doo-wop, folka elementus. Albums ir tik relaksējošs un ausīm tīkams, ka droši iederētos jebkurā adult pop radio ēterā, blakus Pakistānā dzimušajai salondžeza un popmūzikas dziedātājai Sārai Džoisai (Sarah Joyce) jeb Rumer un Norai Džonsai (Norah Jones).

Tomēr, manuprāt, ja Kivanukam nebūtu pievērsta tik liela mūzikas preses uzmanība, esmu pārliecināts, ka tikai retais šodien zinātu šā jaunekļa vārdu. Starp citu, ne mazāk kvalitatīvu (ja ne muzikāli spēcīgāku) plati «Gentle Spirit» pagājušā gada nogalē izdeva neosoula dīvas Erikas Badu sesiju ģitārists Džonatans Vilsons (Jonathan Wilson) (skat. video). Diemžēl par viņu runā un viņa mūziku spēlē nepelnīti maz...

Kas tad ir patiesa soulmūzika? Atšķiram jebkuru mūzikas vēstures grāmatu, un tur melns uz balta rakstīts - tās pirmsākumi meklējami afroamerikāņu gospeļmūzikā un R&B. Spilgtākie žanra pārstāvji - sākot no Reja Čārlza (atsevišķi skaņdarbi), turpinot ar Otisu Redingu (visu «Stax Records») un beidzot ar Mārvinu Geiju 1970. gadu beigās, kad soulmūziku pamazām pārņēma disko drudzis.

Vēlāk 1990. gados parādījās termins neosouls, kurā klasiskas soulmūzikas vērtības ieguva jaunu dzīvību, pateicoties hiphopa bītiem, līdz pēdējos gados mūzikas izdevniecība «Truth & Soul» (dibināta 2004. gadā) sākusi nodarboties ar tā dēvēto «old-school funk and soul» renesansi (Lee Fields, Sharon Jones u.c.), cenšoties maksimāli pieturēties pie soula oriģinālparaugiem, nezaudējot pašu galveno - dvēseli jeb emocionālo spriedzi.

Diemžēl Kivanukas mūzikā šo emocionālo spriedzi, bez kuras soulmūzika ir neiedomājama, es nejūtu.

Vēlāk vakarā, turpinot šo diskusiju par soulmūziku, sarakstījos ar kādu senu draugu, kurš daudzus gadus būries cauri soula zelta fondam.

«Tagad ārēju imitāciju laikmets, daudzi precīzi cenšas kopēt firmu,»

viņš raksta. «Visādu retro bums, muzikāls karnevāls. Var jau, protams, ārēji uztaisīt retrosoula bildi un skaņu, arī panku, new wave, sintpopu utt., bet kodolu nedabūt. Un to pat īsti nevar argumentēti pierādīt. Nav un viss.»

Iespējams, arī manām ausīm kaut kas ir paslīdējis garām, tomēr nepamet sajūta, ka Kivanukas mūzika savā būtībā ir tikai dekoratīvs souls. Gluži kā Bilijs Aidols ir dekoratīvs panks un 50 Cent ir dekoratīvs reperis. Jā, skaisti aranžēts, ausij tīkams, bet dekoratīvs...arī neviena dziesma pēc vairāku reižu klausīšanās, prātā neiesēžas.

Ja tomēr mēģinām vilkt vēsturiskas paralēles, tad Kivanukas muzikālā estētika, manuprāt, vistuvākā amerikāņu soulmūziķim Bilam Vitersam (Bill Withers), kas plašāk pazīstams ar dziesmām «Ain't No Sunshine» (skat. video), «Use Me», «Just the Two of Us» un «Lovely Day».

Jautāsiet - piedāvā tad vietā ko labāku! Lūdzu, tas pats Lī Fīldsa (Lee Fields) šonedēļ klajā laistais albums (drīzumā plašāk par to) vai tie paši «The Roots» ar harismātisko ?uestlove jeb Ahmiru Tomsonu (Ahmir «?uestlove» Thompson) pie bungām.

Par Kivanuku

Kivanuka dzimis Londonā Ugandas imigrantu ģimenē. Jaunībā bijis liels «Radiohead» un «Nirvana» fans, līdz atklājis 1960.gadu soula leģendas Otisa Redinga (Otis Redding) mūziku. Strādājis kā sesiju mūziķis repera Tinie Tempah producenta «Labrinth» studijā. Drīz Kivanukas talantu ievēroja Pols Batlers (Paul Butler) no grupas «The Bees», un mūziķis parakstīja līgumu ar izdevniecību «Communion Records». Par jauno mūziķi drīz ieinteresējas pati Adele, kas uzaicina Kivanuku kā savas tūres viesi. Vēlāk to pašu izdara arī dziesminiece Laura Mārlinga (Laura Marling).

Izdošanas datums - 12.03.2012.

Komentāri (16)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu