Sudraba diegs un dzintara pavediens

Vārdi "sudraba diegs un dzintara pavediens", šķiet, varētu būt nākuši no kādas fantastikas filmas vai pasakas. Tomēr tā ir realitāte, kam sakars ne vien ar pasaules mēroga inovāciju, bet arī ar to, ka tā tapusi tepat Latvijā, Rīgas Tehniskajā universitātē.

Šonedēļ šā izgudrojuma autore atgriezās no prestiža sieviešu inovatoru konkursa. Un nevis vienkārši atgriezās, bet ar divām zelta medaļām, kas izcīnītas sīvā konkurencē ar 500 citām zinātniecēm. Par ko zinātnieku rokās pārtop mums ierastais dzintars, un kā to var lietot pavisam praktiski? Stāsts par to, ko mēs nezinām par dzintaru!

RTU vadošā pētniece Inga Ļašenko šajās dienās ir ļoti aizņemta. Laiks jāvelta ne vien tiešajiem darba pienākumiem, bet arī preses lielajai uzmanībai. Kā nu ne – Inga no prestiža konkursa Korejā atvedusi divas zelta medaļas – Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Zelta medaļu par inovāciju un Zelta medaļu par zinātniskumu.

Kopš pirmās studiju dienas Inga domājusi, ka kādreiz izgudros tādu diegu, no kura varēs gatavot izturīgus un veselībai draudzīgus materiālus. Sapnis vairāk nekā 20 gadu garumā tagad piepildīts. Viņa patentējusi kompresijas diegu ar sudraba pavedienu. Pats diegs gan tiek ražots Vācijā, jo Latvijā nav vajadzīgo iekārtu un tas izmaksātu ļoti dārgi.

Laboratorijas telpās sudraba diegs arī tiek likts lietā. Speciāli no Itālijas vestajā šujmašīnā top dažādas kokvilnas zeķes, kuru sastāvā ir arī diegs ar sudraba pārklājumu.

Inga Ļašenko, RTU Biotekstilmateriālu zinātniskās pētnieciskās laboratorijas vadītāja: "Šim diegam ir antibakteriāls efekts, un tas cīnās pret dažādiem vīrusiem un baktērijām, piemēram, nomāc sēnīšu infekcijas. Rezultātā - baktērijas nespēj vairoties. Ja baktērijas nevairojas, nerodas arī nepatīkamā smaka."

Atkarībā no zīmējuma un krāsu sarežģītības viens zeķu pāris top vidēji 5 minūtēs. Daudzi cilvēki gribētu tādas nopirkt, taču viena mašīna – tā vēl nav ražošana. Pagaidām izstrādājumus prezentē tikai dažādās izstādēs vai ražo šauram patērētāju lokam. Kilograms šā pavediena maksā aptuveni 170 latu, līdz ar to par zeķu pāri sanāk šķirties no aptuveni pieciem latiem.

Inga stāsta, ka drīz no Itālijas tikšot atvestas vēl dažas šūšanas mašīnas, taču tās būs vairāk eksperimentēšanai – lai varētu radīt izstrādājumus no biezākiem un plānākiem diegiem, izmantojot arī sudraba pavedienu.

Daudzi ārzemju uzņēmēji te saskata peļņas avotu, arī RTU esot speciālās tehniskās kartes, kas ļautu pašiem ražot un tirgot. Tam gan šobrīd neesot finansējuma un konkrēti investori arī nav pieteikušies.

Inga Ļašenko, RTU Biotekstilmateriālu zinātniskās pētnieciskās laboratorijas vadītāja:"Biznesmeņi jau domā tikai par peļņas gūšanu. Taču mēs domājam pirmkārt par to, kā attīstīt zinātni, izpēti, kā laboratorijai nopirkt aprīkojumu, apmācīt studentus. Par universitāti domājam, pārējais ir sekundārs."

Milzīgu interesi pasaules mērogā guva arī Ingas prezentētie kompozītie dzintara pavedieni. Atšķirībā no sudraba pavediena tie nelīdzinās diegam. To zinātniece atklājusi, sadarbojoties ar LU Cietvielu fizikas institūtu. Ar viņu laboratorijā esošās vakuumtehnoloģijas palīdzību atklātas jaunās dzintara īpašības - augstfrekvences režīmā aptuveni 6 minūšu laikā no dzintara graudiņiem drēbes gabals ieguvis viegli iedzeltenu, spīdīgu toni.

Andrejs Lūsis, LU Cietvielu fizikas institūta Pusvadītāju materiālu nodaļas vadītājs: "Argona gāze tiek jonizēta, tā bombardē dzintara mērķi, deg plazma, dzintars tiek izputināts. Nevis iztvaicēts, bet izputināts – atrauts no dzintara daļiņām nost..."

Zinātniece pierādījusi, ka īpašo dzintara pārklājumu var iegūt tikai no Baltijas jūrā atrastajiem dzintariem. Pagaidām šī tehnoloģija vēl ir atklājumu līmenī, taču nākotnē to varētu izmantot vairākās jomās.

Inga Ļašenko, RTU Biotekstilmateriālu zinātniskās pētnieciskās laboratorijas vadītāja: "Pirmais – modes industrijā. Vislabāk trikotāžas audumam - tas izskatās skaisti, un kāpēc neizmantot? Otrs virziens – medicīniskais. Var izmantot implantu ražošanā, jo dzintaram ir prettrombu iedarbība. Tāpat dzintars palielina asins plūsmu kapilāros un āda atjaunojas. Treškārt – higiēnas preču ražošanā. Esam testējuši uz dzīvniekiem, un pierādīts, ka ar dzintaru piesūcinātas salvetes labvēlīgi ietekmē ādu, tā izskatās jaunāka."

Starptautiskajā sieviešu inovatoru konkursā Korejā sacentās vairāk nekā 500 dalībnieču no visas pasaules. Un tieši latviete Inga Ļašenko tika apbalvota ar prestižajām godalgām.

    Uz augšu