Ekoloģiskais bizness strādā (14)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com

Latvijā bieži mēdz spriedelēt, ka mums ir lielas iespējas ražot ekoloģiski tīrus produktus bez visādu mākslīgo augšanas vecinātāju izmantošanas. Taču pasaulē šis bizness jau sen uzņēmis apgriezienus un labi nopelna.

"Modificētajiem" amerikāņiem ir desmiti kompāniju, kas ražo un pārdod ekoloģiski tīru vai tā saukto organisko pārtiku. Viens no tādiem ir gastronomu tīkls Whole Foods Market (WFM), kas darbību sāka tieši šajā diezgan riskantajā jomā un jau ir iekrājis miljardos vērtējamu kapitālu. Līdzīgi darbojas arī citas kompānijas, piemēram, kafijas tirgotāji Starbucks, kas savu produkciju tikai nesen sāka pielāgot ekoloģiskās pārtikas tirgum, mainot produkcijas kvalitātes standartus.

Pieprasījums aug

Pirmais veikals (supermārkets) ar izkārtni Whole Foods tika atvērts tikai 1980. gadā Teksasas štata pilsētā Ostinā. Plānu realizēja vietējie uzņēmēji Džons Makijs un Renē Lousons un viņu bijušie konkurenti Kreigs Velpers un Marks Skaips. Pirms projekta īstenošanas pirmajiem diviem piederēja neliels veselīgas pārtikas veikals Safer Way, bet sāncenšiem – līdzīgs pārtikas veikals Clarksville Natural Glocery. Likme uz dabiski audzētiem produktiem attaisnojās, jo pirms 30 gadiem ASV eksistēja tikai pieci šādas ievirzes supermārketi, kas nekādi netika galā ar pieaugošo pieprasījumu pēc ekoloģiski tīriem produktiem. Lielveikala pārdošanas apjomi jau pirmo četru darbības gadu laikā pastāvīgi pieauga, bet pēc tam peļņa pārsniedza miljonu dolāru ik gadu. Loģiski, ka WFM sāka radīt savu tirdzniecības tīklu.

1984. gadā tika atklāti veikali citās Teksasas štata pilsētās, bet pēc tam arī ārpus šīs teritorijas robežām. Veikals tika atvērts Losandželosā, Bostonā, Floridā un Masačūsetsas štatā, bet Ziemeļkarolīnas štatā tādi bija vairāki. 2002. gadā WFM ielauzās Kanādas tirgū, bet 2004. gadā sāka iekarot Lielbritāniju, kur nopirka vietējo veikalu tīklu Fresh & Wild. Paplašināšanās process ne vienmēr gāja gludi. 2007. gadā WFM iegādājās supermārketu tīklu Wild Oats Markets, kam bija 109 tirdzniecības vietas ASV un Kanādā. Pirkums izmaksāja vairāk nekā samaksātos 565 miljonus dolāru, jo sākās tiesu darbi. ASV Federālā tirdzniecības komisija iesūdzēja WFM tiesā, jo uzskatīja, ka valsts divu lielāko ekoloģiski tīrās pārtikas realizētāju saplūšana ir pretrunā ar antimonopolu likumdošanai. Tomēr pircēji prāvā uzvarēja, bet Wild Oats Markets bija 16. kompānija, kura nonāca WFM īpašumā. Pašlaik šī firma ir lielākais ekoloģiski tīrās pārtikas izplatītājs pasaulē un vienlaikus arī viens no "zaļo" kustības līderiem un atbalstītājiem ASV.

Kompānijas pozīcija ir vienkārša: mēs esam gastronomu veikalu tīkls, kas piedāvā tikai veselību uzlabojošu vai vismaz tai nekaitējošu pārtiku, kurā nav mākslīgo konservantu, krāsvielu, aromatizētāju un saldinātāju. Veikalu tīkla sortimentā ir jūras veltes, gaļas izstrādājumi, sacepumi, alus, vīns, dārzeņi un augļi, kas audzēti, izmantojot tikai organisko mēslojumu, jau gatavi ēdieni, barība mājdzīvniekiem, saimniecības preces un pat kosmētika. Whole Foods ir pirmais no ASV pastāvošajiem pārtikas tirdzniecības tīkliem, kas 2003. gadā ieguva sertifikātu Organic. 2006. gadā britu populārā izdevuma Grocer eksperti nosauca WFM par labāko pārtikas riteileru pasaulē, bet 2008. gadā žurnāls Fortune kompāniju ievietoja 16. vietā starp simts labākajiem darba devējiem. Pašlaik kompānijai ir 270 tirdzniecības vietu Ziemeļamerikā un Lielbritānijā. Veikalu tīklā strādā 54 tūkstoši cilvēku. Var piebilst, ka 2007. gadā kompānijas ieņēmumi bija 6,6 miljardi dolāru.

Tiesa, pagaidām vēl netiek plaši izziņoti 2008. gada rezultāti, lai gan tiek pieļauts, ka tie (pateicoties krīzei) būs vājāki. Tomēr šis gads WFM ir sācies ļoti cerīgi. Atbilstoši Environmental Protection Agency (EPA) – Apkārtējās vides aizsardzības aģentūra – atskaitei Whole Foods ir pirmā starp divdesmit lielākajiem ASV tirgotājiem, kuri izmanto atjaunojamo enerģiju. Visa elektroenerģija, ko kompānija izlietoja 2008. gadā, tika iegūta no alternatīviem enerģijas avotiem: ģeotermināļiem, saules un vēja. Bet tas ir

463,1 miljons kilovatstundu. Nākotnē kompānija plāno palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanas daudzumu, lielāku uzmanību pievēršot vēja dzinējiem. Speciālisti aprēķinājuši, ka tādējādi atmosfērā nenonāks vismaz 300 tonnu ogļskābās gāzes. Tas ir efekts, kādu panāktu, ja no ceļiem novāktu 60 tūkstošus automašīnu vai arī apstādītu ar kokiem 360 kvadrātkilometrus lielu platību.

Ekoloģiskā kafija

Ekoloģiskajam aicinājumam, kā jau minēju, nolēmuši sekot arī kafejnīcu tīkla īpašnieki no Starbucks. Šo tīklu uzskata par lielāko pasaulē – vairāk nekā 16 tūkstoši iestāžu, kuru ienākumi 2007. gadā bija 9,4 miljardi dolāru. Tātad vairāk nekā WFM. Pagājušā gada oktobrī kompānija pulcināja nacionālo apakšvienību vadītājus no visām valstīm, kur firma ir pārstāvēta, lai iepazīstinātu ar kompānijas iecerēto ekoloģiski sociāli humāno programmu Shared Planet (Vienota planēta), kas darbosies līdz 1915. gadam. Līdz šim laikam kompānija iecerējusi īstenot vairākus pasākumus, kas būs virzīti uz Starbucks uzņēmumu negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi samazināšanu. Pamatā šādai darbībai būs racionālāka dabas un enerģētisko resursu izmantošana. Projektā iesaistītas visas valstis, kur ir firmas kafetēriju tīkls. Kopumā līdz šā gada februārim programmu atbalstīja 41 valsts.

Vienā no programmas punktiem paredzēts daudz aktīvāk izmantot otrreizējās pārstrādes tehnoloģijas. Tādējādi Starbucks dos savu ieguldījumu, lai risinātu apkārtējās vides piesārņošanas ar neorganiskajiem atkritumiem problēmu. Jau 2006. gadā kompānija sāka ražot vienreizējās lietošanas glāzītes, kuru izgatavošanas materiālā 10% papīra šķiedru bija otrreizējās pārstrādes produkts. Kompānijas speciālisti uzskata, ka tādējādi Starbucks pasargājuši no izciršanas vismaz 200 tūkstošus koku. Līdz 2015. gadam visi kompānijas tirdzniecības tīkla veidojumi sāks izmantot tikai daudzkārt lietojamus vai otrreizējai pārstrādei paredzētus traukus. Jau šogad Starbucks firmas preču vidū parādīsies īpašas termokrūzes, kuru izgatavošanas materiālā 83% būs otrreizējās pārstrādes produkti. Arī pašas krūzes paredzētas vēlreizējai pārstrādei.

Vēl viens globāla mēroga uzdevums ir ūdens un elektroenerģijas patēriņa maksimāla samazināšana. Plāno, ka jau nākamajā gadā kompānijas kafejnīcu energoefektivitāte palielināsies par 25%, turklāt izmantojamās enerģijas daudzums par 50% būs atjaunojams. Pašlaik tie ir 22%, bet arī ar to pietika, lai minētajā EPA reitingā Starbucks ieņemtu trešo vietu starp 20 lielākajām ASV mazumtirdzniecības kompānijām. Pirmie bija Whole Foods, otrie – veikalu tīkls Kohl"s Department Stores. Pašlaik valsts sper nākamo soli – arī citām kafejnīcu īpašnieku kompānijām vajadzēs saņemt sertifikātu par atbilstību ekoloģiskās drošības standartiem

Iesaistīs arī kafijas audzētājus

Īpašas prasības tiks izvirzītas saimniecībām vai plantācijām, kas kompānijai piegādā kafijas graudus. Līdz 2015. gadam kompānijas vadība cer saglabāt sadarbību tikai ar tiem lauksaimniekiem, kuri audzē kafiju ar ekoloģiski sabalansētām metodēm – ierobežojot pesticīdu izmantošanu. Modžtaba Akbari, kas ir vienas no Starbucks ārvalstu filiālēm ģenerāldirektors, uzskata, ka šāda metode ļaus saglabāt bioloģisko līdzsvaru teritorijās, kur vispār audzē kafiju. Par sadarbību lauksaimniekiem tiek piedāvāti materiālie stimuli. Piemēram, līdz 2015. gadam ir paredzēts paaugstināt saimniecību kreditēšanu no tagadējiem 12,5 līdz 20 miljoniem dolāru. Kafejnīcu tīkla zaļā projekta būtiska sastāvdaļa ir vērsta uz tropisko mežu saglabāšanu, audzējot kafijas kokus lielāku koku ēnā. Šāda programma jau tiek īstenota Indonēzijas salā Sumatrā un Meksikā. Starbucks pārstāvji atgādina, ka šāds paņēmiens ir zināms no seniem laikiem, bet kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem lielākā daļa plantāciju īpašnieku kokus izcirta, lai palielinātu kafijas stādījumu ražīgumu. Audzējot kafijas augļus spilgtā saules gaismā, tika izmantoti līdzekļi cīņā pret kaitēkļiem, kas radīja augsnes eroziju. Tāpat cieta arī faunas pārstāvji, it īpaši putnu kolonijas. Nekomerciālā ekoloģijas aizsardzības organizācija Conservation Internatonal (ar to aktīvi sadarbojas Starbucks) jau labu laiku pierāda, ka tropu mežu izciršana veicina arvien lielāku un straujāku ogļskābās gāzes uzkrāšanos atmosfērā. Kafijas audzēšana ēnā mazina augsnes eroziju, saglabā mežu un arī bioloģisko daudzveidību plantāciju teritorijā.

Nākotnē Starbucks plāno paplašināt savu sortimentu, izmantojot organiski audzētas kafijas šķirnes. Atbilstoši ASV sertifikācijas noteikumiem iegūt marķējumu Organic uz iepakojuma var tikai tāda produkcija, kas ražota ar apkārtējai videi draudzīgām metodēm bez sintētiskā mēslojuma, pesticīdu un ģenētiski modificētu organismu izmantošanas. Pagaidām Starbucks sortimentā ir tikai viena šķirne ekoloģiski tīri audzētas kafijas – Organic Ethiopia Yergacheffe. Cena tai ir tāda pati kā tradicionālajām kafijas markām, bet kafejnīcu apmeklētāju vidū tā ir tikpat populāra kā cits kafijas sortiments. Līdz 2015. gadam visa produkcija, kas ietilpst zīmolā Starbucks, tiks sertificēta atbilstoši programmai Shared Planet un marķēta ar tās logotipu. Kompānijā labi apzinās, ka pūles, kas ieguldītas programmas īstenošanā, neatmaksāsies, ja visās valstīs, kur izvietots firmas kafejnīcu tīkls, neparādīsies sociāli atbildīgu patērētāju slānis, kas apzināti izdara izvēli par labu ekoloģiski tīriem produktiem.

Lai audzinātu šādu patērētāju un vienlaikus paaugstinātu iedzīvotāju izpratni par ekoloģisko kultūru, kompānija ir izdomājusi vairākas oriģinālas akcijas. Piemēram, ja pircējs uz kafejnīcu atnāk ar savu trauciņu, viņam jebkuru dzērienu dod ar atlaidi. Nopērkot termokrūzi, dzēriens tiek pasniegts bez maksas. Tādējādi tiek apbalvoti patērētāji, kas izmanto vairākas reizes lietojamus vai enerģiju taupošus traukus. Daļā kafejnīcu apmeklētāji bez maksas var dabūt izlietotās kafijas biezumus, ko var izmatot par mēslojumu. Kā redzams, ekoloģiski tīrās pārtikas piedāvātāji rāda piemēru visiem, kas vidi piesārņo daudz vairāk. Pirmām kārtām jau visu veidu smagajai rūpniecībai.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu