Vladimira Putina ievēlēšana Krievijas prezidenta amatā būtiskas pārmaiņas attiecībās ar Baltiju nenesīs. LNT ziņu aptaujātie eksperti uzskata, ka daudz kas izšķirsies tuvākajos mēnešos - cik lielas pārmaiņas valsts iekšpolitikā un ārpolitikā pieprasīs iedzīvotāji un opozīcija Krievijā.
Ar Krieviju nekad nebūs ļoti draudzīgs attiecību formāts (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pasaule Vladimiru Putinu Krievijas prezidenta amatā jau ir pieredzējusi. Līdz ar to varētu teikt, ka Putina politiku var prognozēt. Taču mainījusies ir pati pasaule. Jautājums - vai mainīties spēs arī Putins.
Viņā joprojām ir jūtama vēlme Krieviju redzēt ne vien kā ekonomiski attīstītu valsti, bet kaut ko līdzīgu impērijai, Padomju Savienībai, kuras sabrukšanu tik ļoti pārdzīvoja.
Politoloģe Žaneta Ozoliņa šovakar LNT ziņām pauda viedokli, ka savā otrajā atnākšanā Putins būs mainījies, taču viņa šaubās, vai tam būs kāds taustāms efekts.
«Putins savu politiku attiecībā uz Baltijas valstīm ir veidojis kā konfrontāciju, kamēr Medvedevs bija kompromisu veidojoša figūra. Bet tajā pašā laikā jārēķinās ar to, ka mūsdienās neviena valsts starptautiski netiek uztverta nopietni, ja tā pārāk agresīvi izturas pret saviem kaimiņiem, pat vārdos. Līdz ar to pieņemu, ka tuvākais pusgads gads varētu būt tas laiks, kad mēs redzēsim, kāds ir patiesais Putins, kurš atgriezies tronī. (..) Bet ko ir būtiski ņemt vērā,
Krievijas - Latvijas attiecības nekad nebūs tādā ļoti draudzīgā attiecību formātā, kā tas ir ar mūsu ziemeļu kaimiņiem,»
komentēja Ozoliņa.
Krievijas ietekmīgākā svira attiecībās ar bijušajām PSRS republikām, kā arī Eiropu ir energoresursi. Latvija šajā ziņā ir izolēta. 100% visas patērētās dabasgāzes nāk tieši no Krievijas. Tāpēc «Providus» enerģētikas jautājumu eksperts Reinis Āboltiņš ir pārliecināts, ka Latvija nekad nespēs cīnīties par tās cenu, taču Eiropas Savienības dalībvalsts statuss vismaz garantēs tās piegādi.
Āboltiņš raidījumam atzina: «Lai arī Latvija un Baltija ir salīdzinoši neliels gāzes eksporta tirgus Krievijai, viņi varētu to mierīgi noslēgt. Bet viņiem nav nepieciešams tīšuprāt samaitāt attiecības ar patērētājiem un parādīt pasaulei, ka viņi atklātā, brutālā veidā izmanto energoresursus kā politisku ieroci. Šīs sekas drīzāk varētu izjust Baltkrievija, Ukraina, Moldova.»
Attiecības ar Krieviju nereti tiek salīdzinātas ar luksoforu, kuros tā pēc saviem ieskatiem maina krāsas. Kad Krieviju 2009.gada nogalē apmeklēja toreizējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, dzelteno luksofora krāsu uz brīdi nomainīja zaļā.
Tagad Zatlers sarunā ar LNT ziņām izmanto jau citu salīdzinājumu, proti,
Krievija ir kā divgalvainais ērglis, kur līdz šim sazobē darbojās Putins un Dmitrijs Medvedevs.
«Kā tālāk tas atrisināsies - vai turpināsies prezidenta un premjera varas attīstība, vai atgriezīsimies pie viena prezidenta, kam ir absolūta taisnība par visu, nu tas būs atkarīgs no pēcvēlēšanu mēnešiem Krievijā; vai būs vēlēšanās kļūt atvērtākiem, ar sabiedrisko domu, respektu Krievijā, vai būs otrādi - izteikta varas vertikāle ar gandrīz dominējošu Putina personību un viss pārējais būs faktiski atļauts vien sarunām pie kafijas tases,» sprieda Zatlers.
Lai arī Rietumu demokrātijas izpratnē Putina atgriešanās pēc diviem prezidenta amatā jau pavadītiem termiņiem nav labais tonis, jāatzīst, ka vairākumam Krievijas iedzīvotāju viņš tomēr ir stabilitātes simbols. Starp citu, arī tiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija.