Notāri «iziet tautās» (23)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com

Notāra pakalpojumus, risinot juridiskas lietas, mums nākas izmantot daudzos gadījumos, taču attieksme pret šo jomu nav viennozīmīga. Daļai sabiedrības – pat piesardzīga. Iespējams tāpēc, ka tieslietu sistēmas tēls kopumā ir izveidojies ne visai pozitīvs. Kāds ir šīs nozares koptēls, ar kādām problēmām un norisēm saskaras Latvijas notariāts – Nedēļa skaidroja Latvijas Zvērinātu notāru padomē.

Lai lauztu iesīkstējušos stereotipus un aicinātu cilvēkus risināt juridiskus jautājumus, vēršoties pie speciālistiem, Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) jau ceturto gadu "iziet tautās" – rīkojot Notāru dienas, kurās ir iespējams gūt bezmaksas konsultācijas. Kā apliecina LZNP priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece, interese par šo notikumu vienmēr bijusi liela, taču šogad tā pārsniegusi iepriekšējo gadu rekordu – ap 3000 cilvēku vēlējušies gūt bezmaksas konsultācijas par dažādiem juridiskiem jautājumiem. Ja iepriekšējos gados tika noteikta viena galvenā tēma, tad šogad, ņemot vērā šābrīža situāciju, varēja vērsties pie notāriem ar jebkuru juridisku jautājumu. Tomēr kā visaktuālākā izakcentējās darba likumdošanas joma, kreditēšana un kredītņēmēju attiecības ar banku.

Kā norāda Pilsētniece, pateicoties gan šim pasākumam, gan profesionālisma kāpumam, notāra prestižs pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami cēlies un uzticība tam ir ļoti paaugstinājusies. Tāpēc neuzticību tieslietu sistēmai kopumā nevar tieši adresēt uz savu un kolēģu darbības jomu.

Nesadzirdētais priekšlikums

"Sākām šīs dienas tad, kad pilnā plaukumā bija nekustamā īpašuma tirgus. Tas bija pat apbrīnojami, jo tik daudzi bija iesaistījušies gan pirkšanā, gan pārdošanā. Kā teica vienā forumā, tie bija tādi milzu dārza svētki. Un, kā jau tas mēdz gadīties, šādos svētkos mēdz ierasties arī nelūgti viesi – tie, kas nebija ne reģistrējuši firmas, ne apmācījuši savus darbiniekus un pat neatbildēja par darījuma sekām. Jau tad LZNP vērsa uzmanību, ka vajadzīgs valsts pārstāvis šādos darījumos. Jo krāpniecība bija milzīgos apmēros un neiedomājamos veidos.

Cik tolaik notāri spēja ar tiem pieejamiem instrumentiem ietiekties kādā darījumā, pamanīt, kas tiek darīts, un novērst to? Atbalstu mēs šajā lietā nesaņēmām, un to varētu attiecināt uz tābrīža izdevīgumu, jo, lai mainītu lielas, ierastas kārtības ritējumu, ir vajadzīga liela drosme," teic Pilsētniece, piebilstot, ka līdz ar to finansiālais pienesums valsts budžetā, kas varēja būt, ir krietni mazāks. Ja valsts būtu akceptējusi notāru priekšlikumu, iespējams, būtu bijusi mazāka ekonomiskā depresija, lielāki finansiālie ieguvumi un mazāki zaudējumi. Atšķirībā no mums kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir noteikušas augstāku drošības standartu darījumiem ar nekustamo īpašumu un lūdz saviem pilsoņiem darījumus veikt neitrāla valsts starpnieka klātbūtnē, kura pienākumos ietilpst darījuma dalībnieku gribas noskaidrošana, līguma sastādīšana, risku analīze. Arī citur Eiropā nopietnāk izturas pret darījumu slēgšanas procesu. Domājams, arī tāpēc citas valstis krīzi piedzīvo mazāksāpīgi nekā mēs.

LZNP iniciēja pētījumu par nekustamo īpašumu darījumu tirgu, kas parādīja ekspertu aprēķinus – cik daudz naudas aizplūst garām valsts kasei. Secinājums: valsts zaudē ne mazāk kā 20 miljonu gadā. Pieļāvuma formā pētnieki secināja, ka tie varētu būt vismaz 60 miljoni gadā. "Tā ir milzīga nauda. Kad šis pētījums tika prezentēts, dzirdējām atziņas, ka tas būtībā nav nekas – to var salīdzināt ar 20 santīmiem kabatā. Bet, kad pēc kāda laika premjers meklēja miljonus sociālajam budžetam, redzējām, cik ļoti šī nauda būtu noderējusi. Tolaik valsts pateica: nē, vēl nav laiks, bet mēs, redzot reālo situāciju darījumu tirgū, paliekam pie sava – valstij ir jāpaaugstina darījumu drošības standarts, tā lieku reizi izrādot rūpi par cilvēku. Tā vienkārši sakot, to vienu vai divas reizes dzīvē, kad cilvēks nolemj iegādāties īpašumu, nevis kurpju pāri, līgums ir jānoslēdz pie tieši šim nolūkam pielīgta profesionāļa. Un notāri varētu iesaistīties šajā darbā.

Kad pirmoreiz rīkojām Notāru dienas (ND), pamattēma bija – darījumi ar nekustamo īpašumu. Pēc tam sekoja mantojuma lietas, pilnvarojumi. Bet šogad tēma netika noteikta, jo nevarējām izvēlēties no visa problēmjautājumu klāsta vienu vienīgo – aktuālāko," stāsta LZNP priekšsēdētāja, uzsverot, ka ND ir arī veids, kā mudināt cilvēkus neskaidros gadījumos vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem.

Kredīti un darba jautājumi – topā

Šis pasākums ļauj nofiksēt tās problēmas, ar ko sastopas klienti darījumos. "Redzējām, ko nozīmē nereģistrēto mākleru agresīvā darbība, kas dažkārt robežojās ar uzmācību, it īpaši tirgum pievilcīgās vietās – piemēram, piejūras zonā. ND dod iespēju jau laikus "uztaustīt" problēmvietas un piedāvāt risinājumu," uzsver Pilsētniece.

Lai arī šogad ND netika izvirzīta nekāda galvenā tēma, pirms tam ar SKDS palīdzību LZNP veikusi aptauju – kas ir tie svarīgākie jautājumi, par ko cilvēki interesējas, un kas ir aktualitāte. Aptauja atklāja arī citas simptomātiskas lietas, piemēram, to, ka tikai 4,5% respondentu domā, ka tieslietu sistēmā viss ir kārtībā un nekas nav jāuzlabo. Savukārt 82% pauduši pilnīgi pretēju viedokli. Attiecībā uz iespējām uzlabot šo sistēmu – aptaujāto vairākums atbalstījuši ieteikumu, piemēram, ka jārod iespēja nelielas nesaskaņas un bezstrīdus gadījumus risināt "bez rindas". Tāpat – ja lietas risināšanai nav nepieciešams tiesnesis, jāļauj to veikt citas tiesu sistēmas amatpersonai. Kas attiecas uz notāriem – pie viņiem vajadzības gadījumā gatavību meklēt padomu izteikuši 61% iedzīvotāju, turklāt vairāk tieši gados vecākie, labāk situētie iedzīvotāji, pilsētās dzīvojošie, kā arī krieviski runājošie.

"Attiecībā uz aktuālajiem jautājumiem, ko norādījuši aptaujas dalībnieki, vienu no tiem mēs zinājām – hipotekārā kreditēšana un kredītņēmēju attiecības ar bankām. Taču aptauja izkristalizēja vēl šādus datus: darba tiesības interesētu 48% respondentu, īpašumtiesības – 45%, banku lietas – 40% (vairāk gados jauni ļaudis), mantojums (vecāki respondenti) – 30%, īres jautājumi (vairāk tieši rīdzinieki) – 25%, saskarsmes tiesību izmantošana, aizgādības noteikšana, laulāto mantas dalīšana – 13%. Runājot par šīm lietām, skaidrs, ka darba tiesības šobrīd ir ļoti aktuālas – gan darba devēju, gan darba ņēmēju pusei. Notāri nav tieši speciālisti darba likumdošanas jautājumos, bet, analizējot aptaujas rezultātus, pirms ND veltījām laiku šai tiesību nozarei un īpaši gatavojāmies, lai spētu atbildēt uz jautājumiem, ja tādi rastos. Notārs galu galā ir kvalificēts jurists. Protams, mēs nevaram cilvēku "aizvest līdz laimīgam rezultātam", bet vismaz parādām, ka jautājums ir risināms, un iesakām pirmos soļus. Kā jau iepriekš teicu – mēs mudinām nevis slēpties no problēmas, bet sākt to šķetināt. Tāpat norādījām, kur šādu informāciju (notāra vai advokāta palīdzību) var iegūt bez maksas," skaidro LZNP priekšsēdētāja, piebilstot, ka notārs nedrīkst profilēties tikai kādā noteiktā jautājumā, viņam jādara viss, ko Notariāta likums nosaka.

Tirgū ienāk krāpniecība

LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča sasaista šogad ND uzdotos daudzos jautājumus par sociālajām tēmām ar pērn, atzīmējot notariāta piecpadsmit gadi, notāru rīkoto atbalsta programmu neredzīgajiem ļaudīm. Varbūt tas iedrošinājis cilvēkus vaicāt tieši notāriem arī par šīm sasāpējušām problēmām, tai skaitā par rīcībnespējīgiem cilvēkiem, bērniem – invalīdiem. Arī Piziča pievienojas kolēģei, uzsverot, ka ND galvenais uzdevums – palīdzēt apzināt savu problēmu, parādīt risinājuma ceļu, pamudināt sākt sarunas un rosināt, lai pie šādu sarunu risināšanas parādītos profesionāls jurists.

"Gribu teikt, ka notārs bauda pietiekami lielu sabiedrības uzticību.Viņš ir abu pušu interešu aizstāvis, jo to nosaka šīs profesijas būtība. Pateikt: klau, tev ir tāda situācija, te ir tāda problēma, te ir tādas saistības un tās prasīs to. Nu, nevar paļauties šādos juridiskos jautājumos uz kaimiņa vai citu informācijas avotu zināšanām – sak, es darīju tā un tā, un man tik labi atrisinājās. Nereti šāda pieeja var rūgti atmaksāties, tā iemidzina modrību, ko pierāda arī neskaitāmi gadījumi, kad cilvēki spiesti vērsties tiesībsargājošās institūcijās, lai tās aizstāvētu viņu tiesības. Bet pareizāk būtu, teiksim, ja slēdz kādu līgumu vai vienošanos, pakonsultēties pie notāra, noskaidrojot, kas būtu darāms tālāk," tā Pilsētniece.

Viņa vērš uzmanību uz to, ka juridisko pakalpojumu tirgū atkal ienāk krāpniecība: "Cilvēki uzreiz nemeklē advokātu vai notāru, bet uzticas mānīgiem, viltīgiem pamudinājumiem. Teiksim, ievedīsim jūs veiksmīgā tiesvedībā ar banku – uz 15 gadiem. Samaksa par procesa uzsākšanu – 500 latu. Un cilvēki savā izmisumā uz to parakstās: sak, man būs laiks 15 gadu garumā. Tā ir lētticības izmantošana. Ir jārisina problēma tieši – gan kredītņēmējam, gan kredītdevējam, meklējot izeju no situācijas, nevis izvēloties apkārtceļus, kas galu galā noved strupceļā."

Kopumā cilvēku juridiskās izglītības līmenis ir zems, un tieši tāpēc šādas juridiskas palīdzības sniegšana ir nepieciešama. Runājot par izglītotību, ND iezīmēja šādas tendences: šogad uz konsultācijām ieradās daudzi jauni ļaudis (iepriekšējos gados vairāk bija tieši gados vecākie), kas nāca jau ar dokumentiem, uzdodot pietiekami kvalificētus jautājumus. "Tomēr maldīgi būtu domāt, ka orientēties tiesībās var un spēj ikviens. Turklāt likumi mainās. Tāpēc darījumos, kuri rada saistības nākotnē, nedrīkst paļauties uz sevi vien. Ir nepieciešams jurista padoms," ir pārliecināta Piziča.

Joprojām pastāv aizspriedumi

Kāpēc tomēr daļa sabiedrības izvairās apmeklēt notārus? Pilsētniece to skaidro ar aizspriedumiem, kas joprojām saistās ar notariātu. Pirmkārt, tie ir tīri psiholoģiskie. Ir cilvēki, kam ir vispār grūti ko pavaicāt valsts pārstāvim. Otrkārt, mīts par notāru dārdzību. Taču šo mītu var kliedēt vienīgi, uzdodot jautājumus par juridiskās palīdzības izmaksām. Notāru amata atlīdzību nosaka Ministru kabineta noteikumi: konsultācijas stunda maksā septiņus latus. "Tā ir neliela summa pat tam, kam ir zemi ienākumi, it īpaši, ja to samēro ar iespēju saņemt padomu, kas noderēs īpašuma aizsardzībai. Valsts apzināti noteikusi šādu atlīdzības apmēru, lai jurista padoms būtu pieejams ikvienam."

Šobrīd 31 Latvijas pilsētā strādā 120 zvērinātu notāru. "Notariātā var ienākt jauni kolēģi, bet ir jārēķinās ar noteiktu kārtību, ko paredz likums. Valsts nosaka gan notāru skaitu, gan amata vietu izvietojumu. Tas nozīmē, ka notāra amata kandidāts ir ierobežots savā izvēlē. Pēc veiksmīga eksāmena nokārtošanas prakses atvēršana iespējama vien tajās pilsētās, kur to paredzējusi valsts. Šobrīd, piemēram, viena no vakantajām notāra prakses vietām ir Krāslava. Jāteic, ka pērn uz notāru eksāmenu nepieteicās neviens. Kāpēc? Ekonomiskā situācija mainījusies, darba apjoms stipri sarucis, un ir ļoti grūti uzturēt praksi (notārs ir pašnodarbināta persona). No otras puses, notariāts ir ļoti mainījies. Pretendentiem izvirzītās prasības arvien aug. Tas nozīmē, ka vajadzīga nemitīga mācīšanās, biroja attīstība, tāpat mainās notāram deleģētās funkcijas. Jāpiebilst, ka no 2012. gada par notāru varēs būt persona, kam ir maģistra grāds," teic LZNP priekšsēdētāja.

***

Fakti

Daļa no šajā gadā ND visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, kuri apliecina, ka to spektrs ir ļoti plašs:

1) mantošanas tiesības un testamentu sastādīšana;

2) par īpašuma sadalīšanu;

3) par pilnvaru izsniegšanu;

4) par darba līguma pārtraukšanu un darba stāža pierādīšanu;

5) par galvinieku tiesībām un pienākumiem;

6) par kapitāldaļu atsavināšanu;

7) par dāvinājuma līgumu;

8) par laulības šķiršanu (bezstrīdus gadījumos to paredzēts nodot notāram), laulāto mantas sadale, laulības līgums;

9) rīcībnespējīgu cilvēku konsultēšana;

10) nomas līgums, dzīvokļa īre, par dzīvojamo māju apsaimniekošanu;

11) par vekseļiem;

12) par ceļa servitūtu lauku apvidos;

13) kredīti, to atmaksa;

14) par nelikumīgi uzceltām būvēm;

15) par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem.

Komentāri (23)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu