Pēc trīs mēnešu pārtraukuma uz "pilnu klapi" atsākusi darboties Latvijas Garantiju aģentūra. Pagājušajā nedēļā bankas sāka izskatīt komersantu izstrādātos biznesa plānus, kurus tās vairās kreditēt, jo uzņēmējiem nav pietiekama kredītnodrošinājuma, ar cerību, ka trūkstošo nodrošinājuma daļu varēs piepirkt no LGA. Savukārt aģentūra šonedēļ jau sāks vētīt pirmos pieteikumus.
Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts Nedēļai skaidroja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo valsts garantiju piešķiršanas periodu, tagad to atvēlēšanas mehānisms ir vienkāršots: "Komersants dodas uz savu apkalpojošo banku, un, ja viņam šķiet, ka kredīta saņemšanas procesā pietrūkst nodrošinājuma, viņš papildu nodrošinājumu var lūgt bankai piepirkt klāt no LGA. Tātad mūsu garantija ir papildu nodrošinājums, ko komersants par valsts subsidētu gadskārtēju maksu iegādājas klāt jau esošajam nodrošinājumam."
Ne vairāk par trim miljoniem
1. aprīlī valsts oficiozā Latvijas Vēstnesī publicēto Ministru kabineta (MK) Noteikumu par garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai 1. pielikumā ir noteikta arī maksa, kas uzņēmējam jāmaksā par garantiju saņemšanu. Likmi aprēķina pēc īpašas formulas atkarībā no nodrošinājuma pakāpes, un tā caurmērā svārstās ap vienu procentu, kas jāpiemaksā kredīta maksai.
LGA garantijas var sniegt caur visām Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm, bet pagaidām līgumi par to ir noslēgti ar aģentūras tradicionāli lielākajiem sadarbības partneriem – Danske Bank, Swedbank, DnB Nord, Hipotēku un zemes banku. Pašlaik sagatavošanā ir attiecīgu līgumu noslēgšana arī ar citām bankām.
Kopējā garantiju ekspozīcija vienam uzņēmumam nedrīkst būt lielāka par trim miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka viena komercsabiedrība var saņemt arī vairākas garantijas, bet to kopējā summa nedrīkst pārsniegt trīs miljonus eiro. Programma šo garantiju piešķiršanai ir atvērta līdz nākamā gada 31. decembrim.
Jāteic gan, ka pieteikšanās uz garantijām ir sākusies ar novēlēšanos, jo Latvijas valsts šai programmai nevarēja saņemt Eiropas Komisijas (EK) akceptu. Vēl februāra vidū Ekonomikas ministrija paziņoja, ka garantijas varēs saņemt no 9. marta. Tomēr EK mūsu valdības izstrādāto programmu kredītu garantijām apstiprināja tikai 20. martā, pēc tam tā bija jāskata valdības sēdē un līdz attiecīgo noteikumu publicēšanai Latvijas Vēstnesī tika tikai pagājušās nedēļas nogalē.
Vēl "nepilnas" garantijas
Golsts par pieejamajām garantijām teic: "Gribu precizēt, ka mēs pagaidām nesniedzam valsts garantijas. Tās ir garantijas, kas attiecināmas uz LGA kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību uzņemtajām saistībām. Tikai nākotnē ir paredzēts, ka par mūsu uzņemtajām saistībām būs arī Valsts kases galvojums. Bet tas ir nākotnes jautājums. Pagaidām tehniski varam runāt tikai par LGA sniegtajām garantijām, kurās iekšā ir arī valsts atbalsta elements. Šis valsts atbalsta elements ir subsidētā prēmija jeb maksājums par izsniegto garantiju. Ja tirgus vērtība šīm garantijām ir 3,3–3,6%, mēs iekasējam nedaudz virs 1%. Šī prēmijas starpība tad arī ir valsts atbalsta elements, ko nevar tieši uzskatīt par valsts garantijām.
Valsts garantijas taps tad, kad Valsts kase par tām uzņemsies galvojumu, un tas kaut kādā mērā atspoguļosies arī valsts budžetā. Tagad varam operēt ar nosacītu summu – 100 miljoniem latu (Kopsumma, par kuru LGA var piešķirt garantijas. – Red.), ko sasniegsim pēc tam, kad no nākamās struktūrfondu programmas aģentūras pamatkapitālu palielinās par 20 miljoniem latu (tagad tas ir 17 miljoni)."
Pašlaik MK noteikumi par Valsts kases "pieslēgšanos" garantiju fondam ir saskaņošanas procesā ar EK. Kad EK akceptēs šo nodomu, atkal būs jāvērtē, kā tas ietekmēs valsts budžetu naudas aizdevēju kontekstā. Tā ka patlaban konkrēti runāt par to, cik lielā apmērā būs garantiju kopsumma, nevar.
Gaidāms sastrēgums
Vēlmi saņemt garantijas ir izrādījuši ļoti dažādu nozaru uzņēmumi. Tiek pieļauts, ka vislielākā interese varētu parādīties no pārstrādes komercsabiedrībām. Ja vēl pavisam nesen (pirms krīzes) šie uzņēmumi spēja iztikt paši saviem līdzekļiem, tad tagad situācija ir mainījusies.
Aizpērn un vēl pērn valsts garantijas visvairāk bija iekārojuši ar celtniecības nozari saistītie komersanti (grants karjeru izstrāde, celtniecības tehnikas noma un tamlīdzīgi), nu šī tendence ir apsīkusi.
Tā kā šogad LGA nav izsniegusi nevienu garantiju, paredzams, ka šā mēneša sākumā pie to pieprasīšanas varētu izveidoties "sastrēgums" un LGA palielinās parasto pieteikumu izskatīšanas termiņa ilgumu – pašlaik tas ir piecas darbdienas.
Lai saņemtu garantijas "komersantu konkurētspējas uzlabošanai", ir arī vairāki ierobežojumi. Pirmām kārtām tās nepiešķir zivsaimniecībai un lauksaimniecībai, kas saņem citus atbalsta maksājumus caur Lauku atbalsta dienestu. Tad vēl no "garantiju katla" ir izslēgta tirdzniecības un finanšu tirgus sfēra, nomas pakalpojumi, darījumi ar nekustamo īpašumu, azartspēles, ieroči, alkohols un tabaka.
Piemēram, ir noteikts, ka garantijas netiek piešķirtas "lielajiem komersantiem, kuriem uz 2008. gada 1. jūliju konstatējamas šādas grūtībās nonākušo pazīmes: zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, jaudas pārpalikums, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums" un tā tālāk. Vārdu sakot, problēmu kopums, no kurām šodienas krīzes apstākļos ir neiespējami izvairīties vairākumam komersantu.
Golsts saka: "Tie ir specifiski kritēriji, jo šī valsts atbalsta programma nav paredzēta uzņēmumiem, kuri nonākuši nopietnās finanšu grūtībās, šī nav sanācijas programma. Tā ir atbalsta programma tiem, kas vairāk vai mazāk vēlas turpināt savu pamatdarbību."
Tikai ne eksportam...
Būtisks šķērslis šķiet noteikums, ka atbalstu nepiešķir "darbībām, kas saistās ar eksportu uz trešajām valstīm vai Eiropas Savienības dalībvalstīm, – atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām".
Tā kā daudzi uzņēmumi gluži vai par savu vienīgo glābšanas riņķi uzskata eksporta palielināšanu, Nedēļa LGA direktoram lūdza komentēt šo noteikumu punktu un jautāja, vai garantijas saņēmušajam komersantam nu nāktos vispār atmest domu par eksportu. Lūk, viņa teiktais: "Svarīgi, lai šī nozare nebūtu tieši saistīta ar eksportu. Protams, tas nav nekas slikts, ja uzņēmums nodarbojas ar eksportu, tas pat ir ļoti labi. Taču šī garantija nedrīkst būt tieši saistīta ar eksportu. Uzsveru vēlreiz vārdiņu "tieši". Tādi ir ES noteikumi un Eiropas regulu prasības, kuras atspoguļojas mūsu valdības pieņemtajos noteikumos. Mums ir jāsaprot, ka, iestājoties ES, esam uzņēmušies saistības nekropļot savu tirgus ekonomiku, tas ir, principā – tajā nelikt iekšā valsts atbalstu. Tomēr ir izņēmumi, un šie MK noteikumi par garantijām ir atsevišķi izņēmumi, kurus esam saskaņojuši ar Briseli. Šī ir saskaņota valsts atbalsta sniegšana, kuras konkrētajos ietvaros nav paredzēts eksports.
Toties, ja uzņēmumam ir preču vai pakalpojumu noiets ārpus Latvijas un tas tieši nav saistīts ar izsniegtajām garantijām, ierobežojumu garantijas saņemšanai nav. Tas nozīmē, ka komersantam ir precīzi jāievēro formulējumi, kas ir ietverti MK noteikumos."
Eksporta garantijas kavējas
Tomēr cerības eksportētājiem arī nav zudušas. Tikai eksporta garantiju termiņš aizlido "vēja spārniem". Ja 27. marta Latvijas Avīzē ekonomikas ministrs Artis Kampars solīja, ka tās Latvijas uzņēmēji varēs saņemt jau pavisam drīz – aprīļa vidū, tad pāris dienu vēlāk – 31. martā – Kampars, tiekoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, jau noteica pavisam citu "cieto datumu" – 1. jūniju. Vai šis datums atkal netiks "pārnests", nav zināms, tāpat kā nav zināms, kur rast naudu, lai nodrošinātu šīs eksporta garantijas.
Bija 34,3 miljoni
No 2005. līdz 2008. gadam struktūrfondu realizācijas gaitā LGA ir izsniegusi 359 garantijas 275 komersantiem par kopējo summu 34,3 miljoni latu. Golsts pagaidām Nedēļai neatklāja šo izsniegto garantiju bilanci un visai vispārīgi tikai noteica: "Gribētu teikt, ka tas, kas notiek mūsu klientu vidū, ir atspoguļojums tam, kas vispār notiek tautsaimniecībā. Kompensāciju (Maksājumi kredītiestādēm par garantēto komersantu neizpildītajām saistībām. – Red.) izmaksu skaits ir palielinājies, bet, domāju, salīdzinot to ar šābrīža situāciju, tas ir normas robežās. Konkrētus skaitļus varēšu nosaukt, kad sniegsim ikgadējo finanšu pārskatu, kura termiņš ir 30. aprīlis. Tomēr tendence, protams, ir tāda, ka kompensāciju izmaksas pieaug." Tas nozīmē, ka valsts garantiju izsniegšanas riskantums palielinās.
***
Fakti
Artis Kampars, ekonomikas ministrs:
"Ar gandarījumu varu teikt, ka beidzot mēs esam spēruši pirmo soli, lai reāli palīdzētu uzņēmējiem. Es ļoti ceru, ka komercbankas, saņemot nepieciešamās valsts garantijas, beidzot atsāks uzņēmumu kreditēšanu un tas dos stimulu uzņēmējiem turpināt darbu."
No MK Noteikumiem par garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai:
7. Atbalstu var saņemt, ja garantijas sniedz par šādiem finanšu pakalpojumiem:
7.1. aizdevums investīcijām;
7.2. apgrozāmo līdzekļu aizdevums;
7.3. finanšu līzings;
7.4. faktorings, kurā parādnieki ir reģistrēti komersanti, un klients (komersants) saskaņā ar noslēgto faktoringa līgumu atbild faktoram (kredītiestāde vai tās meitassabiedrība) par nodotā vai nododamā prasījuma drošību. (..)
9. Atbalstu var saņemt komersanti, ja:
9.1. garantija sedz līdz 80% no finanšu pakalpojuma, bet vienam komersantam ne vairāk kā 3 000 000 EUR ekvivalentu Latvijas latos (..);
9.2. garantijas termiņš nepārsniedz 10 gadus šo noteikumu 7.1. un 7.3 apakšpunktā minētajiem finanšu pakalpojumiem un trīs gadus šo noteikumu 7.2. un 7.4. apakšpunktā minētajiem finanšu pakalpojumiem.