Starptautiskā Monreālas dokumentālo filmu festivāla «Art Fifa» konkursa programmā iekļauta filma «Versija Vera», kuras scenārija autore un režisore ir Ilona Brūvere, informē studijas «Kinolats» pārstāvis Gints Ozoliņš. Dokumentālā spēle «Versija Vera» ir veltīta izcilajai 20. gadsimta krievu tēlniecei un rīdziniecei Verai Muhinai, kuru filmas epizodēs atveido māksliniece Kristiana Dimitere.
Brūveres veidotā pilnmetrāžas filma par Muhinu skatītājam sniedz ieskatu Eiropas kultūras vēstures lappusēs, atklājot tēlnieces personību dienasgrāmatas fragmentos. Melnbaltā filma ar mākslinieces Dimiteres piedalīšanos Muhinas lomā sniedz skatītājam precīzu laikmeta noskaņu kinooperatores Elīnas Bandēnas filmētajos un scenārija autores, režisores Brūveres veidotajos kinokadros, kas rosina skatītāju ne vien patērēt piedāvāto informāciju, bet arī domāt un just.
«Versija Vera» nav politiska filma, bet gan personības stenogramma,
iedziļinoties tēlnieces personīgajās izjūtās, akcentējot viņas dzīves uztveri un laiku, kurā top vairāki 20.gadsimta tēlniecības paraugi. Filma izseko Muhinas attiecībām ar laiku, kas sniedz viņai iespēju radoši strādāt un diktē savus noteikumus.
«Art Fifa»
«Art Fifa» ir prestižākais filmu festivāls, kas desmit dienu programmā piedāvā pasaulē jaunākos, spilgtākos dokumentālā kino darbus par mākslu un māksliniekiem. Šogad festivāls martā svinēs savu 30.dzimšanas dienu.
Festivāla programmu atlases komisija ik gadu strādā Parīzē, Londonā un Ņujorkā, lai no vairāk nekā 900 projektiem izvēlētos filmas festivālam, kura galvenais kvalitātes kritērijs ir īpašs skatījums uz mākslu un mākslinieka pasauli. Monreālas festivālā šopavasar konkursa programmā iekļautas 40 filmas no 17 valstīm.
Šogad Monreālā skatītāji, žurnālisti un kino profesionāļi kopumā varēs noskatīties 232 filmas, kas producētas 27 valstīs un sniedz ieskatu kultūras un mākslas norisēs pasaulē.
Vera Muhina
Muhina studējusi Parīzē. Viņa patiesi ticēja humānisma ideāliem, un to veiksmīgi izmantoja PSRS aģitpropagandas mašinērija. Tēlnieces monumentālais 53 metrus augstais skulpturālais ansamblis ar postamentu «Strādnieks un kolhozniece» 1937.gada Pasaules mākslas izstādē Parīzē kļuva par sensāciju. Starptautiskās publikas interesi izraisīja arī viņas tērpu dizains pirmajai padomju Modes nama kolekcijai, kas Parīzē prezentēta 20.gados.
Lai izvairītos no nepatikšanām Maskavā, Muhina 1937.gadā atteicās no visiem ģimenes īpašumiem dzimtajā Rīgā četru miljonu latu vērtībā. Ulmaņa valdība tirdzniecības noliktavas Centrāltirgū, visus namus Turgeņeva ielas labajā pusē un kokzāģētavu Sarkandaugavā gadu vēlāk pasludināja par valsts īpašumu. Un tomēr viņai kopā ar vīru, kas, būdams ārsts, kļuvis par Mihaila Bulgakova romāna «Suņa sirds» prototipu, bija jādodas izsūtījumā, no kura viņu izglāba tikai atzītais tēlnieces talants, norāda filmas veidotāji.
Padomju cilvēkam Muhina dāvinājusi praktiskāko un jautrāko no izgudrojumiem - stikla glāzi tējai un šņabim graņonku, bet Rīgu Muhina 1945.gadā pasargāja no Latvijas brīvības simbola, tēlnieka Kārļa Zāles Brīvības pieminekļa, nojaukšanas.
