Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nav mainījis cilvēku ikdienu un spēju sadzīvot, uzskata Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Kūtris: referendums nav mainījis cilvēku ikdienu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā Latvijas Televīzijas raidījumā «Labrīt, Latvija!» teica Kūtris, viņš netic, ka cilvēku savstarpējās attiecībās referenduma dēļ būtu kas mainījies. Taču referendums ieskicējis vājās vietas un liek izdarīt secinājumus.
Kūtris pieminēja Latgali, kur pilsoņi referendumā nobalsoja par otras valsts valodas ieviešanu. Viņaprāt, tas saistīts ar ekonomiskajām problēmām. Daļēji, tas bijis kā protesta balsojums par lēmumu, ierobežot akcīzes preču plūsmu pāri valsts robežai, ar kuru daļa cilvēku pelna sev iztiku.
ST priekšsēdētājs informēja, ka tiesas spriedums saistībā ar referenduma apstrīdēšanu varētu būt rudenī. Septembrī tiesa šo lietu varētu sākt skatīt, un izskatīt lietu mēneša laikā.
Kā ziņots, ST pieņēma izskatīšanai 30 Saeimas deputātu iesniegto pieteikumu, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu.
ST kolēģija par juridiski pamatotiem atzinusi prasījumu izvērtēt likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» 11.panta 1.daļas un 25.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 1., 77., un 78.pantam.
Šī likuma 11.panta pirmā daļa nosaka: «Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.»
Savukārt 25.panta 1.daļa noteic: ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 77.pants noteic, ka tad, ja Saeima grozījusi vairākus Satversmes pantus, tostarp ceturto, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu, tad šādi pārgrozījumi ir apstiprināmi tautas nobalsošanā, bet 78.pants noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Saeimai līdz 20.martam jāiesniedz ST atbildes raksts ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.