Koalīcijas pārstāvju paustā iecere padarīt grūtāku referendumu ierosināšanu ir klaji antidemokrātiska un mēģinājumi ierobežot tautai iespēju paust savu viedokli nav pieļaujami, atzina apvienības «Saskaņas centrs» (SC) politiķi.
SC politiķi asi kritizē ieceri par grūtāku referendumu ierosināšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja, ka patlaban Satversmē iestrādātās normas par referendumu iniciēšanu ir ļoti demokrātiskas un tās nevajadzētu mainīt.
«Tas būtu ļoti antidemokrātiski. Ja kādam nepatīk referendumu temati, tad vajag panākt, lai nebūtu iemeslu šādu referendumu rosināšanai. Ja parādīsies vēl kaut kas nevēlams, atkal grozīsim likumdošanu?» izteicās SC politiķis.
SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins uzsvēra, ka tas būtu pretrunā ar demokrātijas un tiesiskuma principiem, kas pasludināti pagājušajā vasarā, iniciējot Saeimas atlaišanu. «Tiesiskuma un demokrātijas ideju sludinātāji pēc būtības vēlas ierobežot tautas suverēnās tiesības,» ironizēja Agešins.
Deputāts norādīja, ka viena konkrēta referenduma dēļ nav jāierobežo tautas tiesības paust savu viedokli. «Man nav pieņemams, ka vēlas ierobežot tiešo demokrātiju,» teica Agešins, skaidrojot, ka ar mēģinājumu ierobežot vienas iniciatīvas tiks ierobežotas arī pārējās.
Kā ziņots, pēc aizvadītā referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu izskanējuši ierosinājumi paaugstināt slieksni, kas nepieciešams referenduma ierosināšanai.
Vakar Rīgas pilī Valsts prezidents Andris Bērziņš ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) pārrunāja nepieciešamību grozīt Satversmi, lai mainītu tautas nobalsošanu ierosināšanas kārtību.
Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka jaunā kārtība paredzētu citādu kvorumu, referendumu sasaukšanas un finansēšanas kārtību. «Nesaukšu konkrētus skaitļus, bet acīmredzot tas skaitlis, kurš var diktēt noteikumus un politisko dienas kārtību sabiedrības vairākumam, kā šobrīd skaidri parāda referenduma rezultāti, ir par mazu,» sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Pēc Āboltiņas domām, šādi grozījumi nepieciešami, «lai mazākums demokrātiskā valstī nevarētu diktēt noteikumus vairākumam».
Konkrētāk par šādiem grozījumiem paredzēts lemt, kas ar savu atzinumu klajā būs nākusi Konstitucionālo tiesību komisija. Tās atzinums arī tiek gaidīts saistībā ar plānu noteikt atsevišķus Satversmes pantus par negrozāmiem.
Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne nemācēja teikt, cik ilgā laikā varētu tapt komisijas atzinums.
Prezidenta preses dienestā nformēja, ka divpusējās sarunas laikā puses vienojās par to, ka iespējami drīz jāvienojas par grozījumiem Satversmē un likumos, kas nodrošinātu valsts pamatu lielāku aizsardzību, izvērtētu referendumu norises kārtību, kā arī prasības un noteikumus attiecībā uz referendumu kampaņu finansēšanu. Abas amatpersonas cer drīzumā saņemt Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu, kas kā autoritatīvs dokuments varētu kalpot grozījumu izstrādei un pieņemšanai Saeimā.