Latgalē dzīvojošajos vēlētājos ārkārtīgas dusmas rada nekonsekventā attieksme pret preču plūsmas regulēšanu pierobežā, kas aizliedz divu cigarešu bloku ievešanu, taču nesakārto skenēšanas sistēmu attiecībā uz kravas mašīnām, sacīja polittehnologs Jurģis Liepnieks.
Latgaliešos dusmas rada preču plūsmas regulēšana pierobežā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārliecinošo balsojumu Latgalē «par» krievu valodas noteikšanu kā otru valsts valodu var skaidrot ar latgaliešu negatīvo viedokli, kuru veidojusi arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) ar neveiksmīgo komunikāciju, publiski preču ievedējus Latgalē nodēvējot par kontrabandistiem un marodieriem, ko «kara laikā nošāva bez tiesas un izmeklēšanas».
Latgale par šādu pozīciju ir neizpratnē un problēmas rada arī sociālie un ekonomiskie jautājumi. Balsojumam «par» ir daudz iemeslu un ir jāizvairās no vienkāršiem risinājumiem, skaidroja Liepnieks.
Jau ziņots, ka Latgalē par grozījumiem Satversmē nobalsoja 78 736 vēlētāji jeb 55,57% no uz referendumu aizgājušajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 62 369 cilvēki jeb 44,02% nobalsojušo vēlētāju.
Bez Daugavpils, kur referendumā par labu krievu valodai kā otrai valsts valodai nobalsoja 85,18% balsstiesīgo, liels krievu valodas atbalstītāju skaits reģistrēts arī Zilupes novadā, kur to atbalstīja 90,25% no piedalījušos vēlētāju skaita, Daugavpils novadā - 65,79%, Krāslavas novadā - 61,39%, Rēzeknē - 60,29%, Ludzas novadā - 59,69% un Dagdas novadā - 52,52%.