Šodien Rīgas pilī Valsts prezidents Andris Bērziņš ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu pārrunāja nepieciešamību grozīt Satversmi, lai mainītu tautas nobalsošanu ierosināšanas kārtību. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis atzina, tiek vērtētas iespējas paaugstināt referenduma ierosināšanas slieksni.
Grib sarežģītāku referendumu ierosināšanas kārtību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pievienots premjera komentārs un video.
Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka jaunā kārtība paredzētu citādāku kvorumu, referendumu sasaukšanas un finansēšanas kārtību. «Nesaukšu konkrētus skaitļus, bet acīmredzot tas skaitlis, kurš var diktēt noteikumus un politisko dienas kārtību sabiedrības vairākumam, kā šobrīd skaidri parāda referenduma rezultāti, ir par mazu,» sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Pēc Āboltiņas domām, šādi grozījumu nepieciešami, «lai mazākums demokrātiskā valstī nevarētu diktēt noteikumus vairākumam».
Konkrētāk par šādiem grozījumiem paredzēts lemt, kad ar savu atzinumu klajā būs nākusi Konstitucionālo tiesību komisija. Tās atzinums arī tiek gaidīts saistībā ar plānu noteikt atsevišķus Satversmes pantus par negrozāmiem.
Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne nemācēja teikt, cik ilgā laikā varētu tapt komisijas atzinums.
Dombrovskis: varētu paaugstināt referenduma ierosināšanas slieksni
Tiek vērtētas iespējas paaugstināt referenduma ierosināšanas slieksni, šodien pēc koalīcijas partiju padomes sēdes žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).
Ministru prezidents pastāstīja, ka koalīcija šodien runājusi par aizvadīto referendumu un esot skaidrs, ka situācija jāizvērtē, jāiesniedz priekšlikumi un ar tiem jāvirzās uz priekšu.
Nav filtra, kas šķiro uz nobalsošanu virzītos jautājumus
Dombrovskis norādīja, ka jāvērtē jautājums par elektronisko balsošanu, tādēļ uz nākamo koalīcijas sēdi plānots uzaicināt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru, ar kuru plānots runāt par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu.
Pašreiz nav nekāda formāla filtra, kas šķirotu uz tautas nobalsošanu virzītos jautājumus un to, cik lielā mērā tie atbilst Satversmei, pavēstīja premjerministrs Valdis Dombrovskis.
«Arī tagad mēs zinām, ka Satversmes tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai lietu par šo jau pagājušo referendumu, bet, kā zināms, referendums ir pagājis, un Satversmes tiesa pieņems savu lēmumu, bet tas nemainīs jau notikuša referenduma faktu,» teica Dombrovskis.
Premjers norādīja, ka jādomā par to, kā preventīvi noteikt, vai jautājums ir virzāms uz tautas nobalsošanu vai nav. Kā vienu no iespējām, lai to regulētu, Dombrovskis minēja pacelt nepieciešamo parakstu skaita slieksni, lai ierosinātu referendumu.
Atbildot uz jautājumiem par situāciju Latgalē, kur lielākā daļa referenduma dalībnieku nobalsojuši par krievu valodu, Dombrovskis norādīja, ka jau valdības deklarācijā ir paredzēts veidot Latgales attīstības programmu, bet patlaban tiek veidota darba grupa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) vadībā, kas apkopos citu ministriju priekšlikumus.
Zatlera reformu partijas (ZRP) Saeimas frakcijas vadītājs Valdis Zatlers informēja, ka darba grupa jau pabeigusi strādāt pie referendumu aģitācijas tiesisko normu sakārtošanas. Šie priekšlikumi jau tiks skatīti nākamajā koalīcijas sēdē, un Saeima likuma grozījumus drīz varētu pieņemt pirmajā lasījumā.
Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka nepieciešams domāt par mācību saturu skolās, jo neesot normāli, ka valsts apmaksātās skolās tiekot dažādi mācīta vēsture.