Latvijas pilsoņi 18. februāra referendumā nobalsoja pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. CVK apkopotie dati par 1035 no 1035 iecirkņiem liecina, ka «Par» balsojuši 273 347 (24,88%), savukārt «Pret» grozījumiem Satversmē, kas paredz piešķirt otro valsts valodu krievu valodai balsojuši 3/4 jeb absolūtais vairākums - 821 722 balsstiesīgo iedzīvotāju (74,8%).
Latvijā nebūs otras valsts valodas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Papildināts ar jaunākajiem datiem no vēlēšanu iecirkņiem; pievienots video.
Balsošanas kastēs kopumā atrastas 1 098 593 balsošanas zīmes. No tām nederīgas bijušas - 3524 (0,32%) zīmes.
No CVK apkopotajiem balsošanas rezultātiem:
Rīgā: Par - 127 784; Pret - 225 437 (63.56%)
Vidzemē: Par - 35 164; Pret - 262 643 (87.98%)
Latgalē: Par - 78 736; Pret - 62 369 (44.02%)
Kurzemē: Par - 12 282; Pret - 132 708 (91.37%)
Zemgalē: Par - 19 381; Pret - 138 565 (87.42%)
Ārzemēs: Par - 8163; Pret - 31 461 (79.39%)
Līdz ar to, pat ja visi pārējie vēlētāji būtu nobalsojuši par grozījumiem, tik un tā netiks savākts nepieciešamais balsu skaits.
18.februāra referendumā Latvijas un ārvalstu iecirkņos tautas balsošanā par divvalodības ieviešanu piedalījušies 1 091 757 iedzīvotāji jeb 70,66% no kopējā balstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Referendumā Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, ja par tiem nobalsotu vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā bija jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Referendumā tika rosināts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredzēja mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
Satversmes 21.pantā tika rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.
Tautas nobalsošanas zīmē bija jautājums: «Vai jūs esat par likumprojekta »Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē« pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?»
Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība «Dzimtā valoda», to skaidrojot kā pretreakciju nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) sāktajai parakstu vākšanai par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem «nacionālistu izlēcieniem».
VL-TB/LNNK iniciatīva referenduma rīkošanai nepieciešamo parakstu skaitu neieguva, tikmēr par Lindermana ierosinātajiem grozījumiem tika savākti 187 378 paraksti, kas Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) lika rīkot tautas nobalsošanu par šo jautājumu.