Šī vienkāršā konstrukcija virs plīts tieši ietekmē gaisu virtuvē, proti, tā tīrību. Tvaiku nosūcējs gaisu atbrīvo no kvēpiem, dūmiem, deguma un citām nepatīkamām smakām. Tas arī ļoti ātri un klusi likvidē tvaikus, kas rodas ēdiena gatavošanas procesā. Tvaiku nosūcējs bez tam ir arī nozīmīga interjera detaļa.
Iegādājoties tvaiku nosūcēju, virtuvei piedēvēsim pabeigtības izjūtu. Mēs paši varam noteikt, kāds būs „šo smaržu piliens" - ass vai maigs, viegls vai smags, saldens vai svaigs. Kā iekļaut tvaiku nosūcēju mūsdienīgas virtuves interjerā, kā pareizi izvēlēties un ierīkot (un turpmāk arī ekspluatēt) šo tehnikas brīnumu - par to pastāstīs Accenta dizaineri!
Kādu jums izmēriņu?
Accenta dizaineri iesaka: plānojot virtuves iekārtojumu un izvēloties plīti, neatliksim tvaiku nosūcēja izvēli līdz pēdējam brīdim. Plašā konstrukciju klāstā vispirms pievērsīsimies tvaiku nosūcēju izmēriem (vēl jo vairāk tādēļ, ka tie vistiešāk ietekmē piekaramo skapju gabarītus un izskatu). Pieņemams ir variants, kad iekārta izmēra ziņā atbilst plītij, taču vēl labāk, ja nosūcējs būs nedaudz lielāks. Tad tā virsma spēs pilnībā uzsūkt visus izveidojušos tvaikus, nodrošinot virtuvē tīru un svaigu gaisu. Sadzīvē lietojamo tvaiku nosūcēju standarta izmēri - 50, 60, 70, 90, 100 un 120 cm. Izmantot nosūcēju, kas ir mazāks par plīts virsmu, Accenta speciālisti neiesaka iekārtas neefektivitātes dēļ. Nauda šajā gadījumā tiek burtiski izmesta vējā.
Otra būtiskā nianse - kādā augstumā virs plīts ierīkosim nosūcēju. Protams, vērā jāņem arī mājinieku augums (īpaši namamātes), taču pastāv arī īpašas drošības normas. Minimālais attālums no plīts līdz nosūcēja malai gāzes plītīm ir 65 cm, elektriskajām plītīm - ne mazāk par 47 cm. Tas gan ir minimālais pieļaujamais attālums. Drošākai konstrukcijas funkcionēšanai gāzes plītīm eksperti iesaka ievērot 80-85 cm attālumu (jo zemāk atrodas nosūcējs, jo lielāks ir tauku aizdegšanās risks, tiem sakrājoties nosūcēja filtrā), elektriskajām plītīm - 65-70 cm. Kopējais virtuves interjers jāplāno saskaņā ar šiem cipariem.
Jo jaudīgāks, jo labāks?
Nākamais svarīgākais parametrs ir nosūcēja produktivitāte. Mēs taču vēlamies, lai piedūmojums nekavējoties tiktu aizvākts? Gaisa attīrīšanas ātrumu virtuvē nosaka nosūcēja produktivitāte (jeb tās jaudīgums). Ar šo rādītāju apzīmē kubikmetru skaitu, ko stundā spēj apstrādāt tvaiku nosūcējs. Nepieciešamo produktivitāti viegli aprēķināt paša spēkiem: virtuves platību reizinām ar griestu augstumu un iegūto skaitli reizinām ar 12 (šis cipars atspoguļo gaisa atjaunošanās pakāpi stundā saskaņā ar sanitārajām prasībām). Tādējādi iegūstam nepieciešamo nosūcēja produktivitāti. Piemēram, virtuves platība ir 10 m2, griestu augstums 2,7 m. Rēķinām: 10 m x 2,7 m x 12 = 324 m3/stundā. Šī arī būtu vidējā produktivitāte, kas ir piemērota tieši šajā virtuvē. Taču arī šim vidējam lielumam ir vērts pierēķināt zināmu rezervi.
No kā tā veidojas?
Vidējam produktivitātes rādītājam pierēķina vēl 30%, ja virtuve ir apvienota ar viesistabu, savukārt, ja nosūcējs ir aprīkots ar sarežģītas konstrukcijas gaisa vadu, tad uz katru tā līkumu klāt pierēķina vēl 10 procentus. Produktivitātes rezervē ieteicams vēl 10-20% iekļaut darba intensitātes nodrošināšanai - nav ieteicams nosūcēju nepārtraukti darbināt ar pilnu jaudu (lielāks būs gan trokšņu līmenis, gan dzinēja darba režīms). Labāk iegādāties nedaudz jaudīgāku (lielākas produktivitātes) nosūcēju, taču to darbināt vidējā režīmā. Ārkārtas situācijā jaudīgāks nosūcējs ātrāk pieveiks asās smakas, piemēram, no piedegušās gaļas. Taču nekritīsim arī otrā galējībā. Accenta dizaineri uzsver: ja virtuve nav liela un nav apvienota ar viesistabu, nav vērts pirkt pārāk jaudīgu nosūcēju. Nauda tiks atkal izmesta vējā. Vadošie ražotāji patērētājiem sarūpējuši produktivitātes ziņā optimālos nosūcējus - no 400 līdz 1000 kubikmetriem stundā. Nosūcēja darba jaudīgumu regulē ar ātrumiem - parasti iekārta ir aprīkota ar 2, 3 vai 4 ātrumiem. „Mazie apgriezieni" var tikt izmantoti gaisa vispārējai attīrīšanai, kā arī ēdiena gatavošanas procesā. „Lielie apgriezieni" palīdzēs attīrīt gaisu ārkārtas situācijās (liels piedūmojums, kvēpi utt.)
Ārpus vai iekšpus?
Dosimies tālāk. Izvēloties nosūcēja konstrukciju, īpašu vērību veltīsim tās konstrukcijas veidam. Arī to priekšā pateiks virtuves iekārtojums. Accenta dizaineri uzsver divus principiāli atšķirīgus nosūcēju veidus: - uzsūcošais (izvades) nosūcējs (kas ēdiena gatavošanas gaitā radušos tvaikus un smakas izvada ārpus telpas); - filtrējošais nosūcējs (kas absorbē gaisu ar tvaikiem un to attīra ar speciālo filtru palīdzību, pēc kā gaiss tiek atkal izvadīts telpā - recirkulācijas režīms). Šāds risinājums gan ir pieņemams tikai tad, ja nav iespējas tvaikus izvadīt ārā.
Vairums speciālistu uzskata, ka nosūcējam virtuvē jādarbojas pēc uzsūkšanas principa. Šajā gadījumā izlietotais gaiss caur speciālo atveri nonāk ārā vai ventilācijas šahtā (ja to pieļauj ēkas konstrukcija). Filtrējošie nosūcēji (kurus pareizāk būtu saukt nevis par nosūcējiem, bet gan attīrītājiem), izlietoto gaisu izvada cauri filtriem un atstāj to virtuvē. Aprēķini liecina, ka filtrējošo nosūcēju efektivitāte ir par 30 procentiem mazāka. Taču Accenta dizaineri uzsver, ka priekšrocības un trūkumi piemīt abiem konstrukcijas veidiem. Uzsūcošo nosūcēju ir daudz sarežģītāk ierīkot, tam papildus būs jāiegādājas dažādas speciālās ierīces - gaisa vadi, pretnoplūdes ventiļi u.c., taču tas ir vienkāršāks un efektīvāks lietošanā. Ierīkot filtrējošo nosūcēju ir krietni vieglāk, taču tajā nepieciešams regulāri mainīt filtrus, tas arī neatīra gaisu tikpat efektīvi.
Ja nu tomēr iekšpusē?
Ja nav iespējas virtuvē ierīkot uzsūcošo nosūcēju, tad filtrējošais modelis būs neaizstājams. Tas ir elementārs montēšanā un īpašu vērību prasa vien attiecībā uz izlietoto materiālu, proti, ogles filtru nomaiņu.
Visi nosūcēji ir aprīkoti ar tā dēvēto tauku filtru. Tas absorbē primāros raupjos piemaisījumus. Gan uzsūcošajās, gan filtrējošajās iekārtās šis filtrs no alumīnija vai nerūsējošā tērauda ir regulāri jāmazgā - trauku mazgājamā mašīnā (atsevišķi no traukiem) maigā režīmā vai pārslaukot ar speciālo salveti. Tad filtrs vienmēr paliks spīdīgs un neradīs aizdegšanās risku, it īpaši, ja nosūcējs tiek ierīkots zemākajā pieļaujamajā līmenī virs gāzes plīts.
Ja nosūcējs tiek darbināts recirkulācijas režīmā, un gaiss atkal nonāk virtuvē, tad papildus būs vajadzīgs vēl viens, ogles, filtrs. Tā ir apaļa vai taisnstūrveida kasete, kas tiek aizpildīta ar smalkām (3-4 mm) aktīvās ogles granulām. Tikko iegādāts nosūcējs parasti nav aprīkots ar ogles filtru, tas ir jāpērk atsevišķi. Ir modeļi, kas ar ogles filtriem ir aprīkoti jau pirms pārdošanas. Taču tos var darbināt arī uzsūkšanas režīmā. Ja recirkulācijas modelī ogles filtrs ir nepieciešamība (tieši tas absorbē smakas, lai gan nebūt ne 100%), tad uzsūcošā nosūcēja darbībā tas vairāk ir traucēklis - filtrs aizšķērso ceļu gaisa strūklai, mazinot nosūcēja produktivitāti par 25-30 procentiem.
Ogles filtrs maksā apmēram 6 latus, un to nepieciešams mainīt ik pēc 3-4 mēnešiem. Ierīkot nosūcējā drīkst tikai tādu ogles filtru, kāds minēts iekārtas pases datos. Ogles pulvera apjomam jāatbilst ventilatora uzsūkšanas jaudai. Absorbējošās gaisa strūklas ātrums nedrīkst pārsniegt 0,6-0,8 m/s. Ja tas būs lielāks (kas var gadīties, ja tiek ierīkots nepietiekoši blīvs filtrs), tad „aromāti" spēs izkļūt tam cauri, nenosēžoties uz aktīvās ogles granulām. Filtram paliekot netīram, nosūcēja darba efektivitāte krītas, tā darbība kļūst skaļāka. Speciālisti to sauc par putekļusūcēja efektu.
Daži modernākie nosūcēju modeļi par nepieciešamību nomainīt filtru signalizēs ar skaņu vai gaismu. Nav ieteicams ogles filtra nomaiņas indikatoru „noņemt" manuāli, pirms tiek veiktas attiecīgās operācijas: šādā gadījumā pastāv ugunsgrēka risks, jo filtrs absorbē arī tauku daļiņas.