Valsts prezidents Andris Bērziņš un sabiedrībā zināmi cilvēki, pirmdien Rīgas pilī parakstot Labas gribas manifestu, norādīja, ka vienīgais ceļš, kā pārspēt pretrunīgās pagātnes pēdas, ir savstarpēja piedošana un atsacīšanās no rēķināšanas, kurš vairāk vainīgs.
Manifestu parakstījis prezidents, teologs Juris Rubenis, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kā arī manifesta atbalstītāji – Daiga Bērziņa, Varis Brasla, Daina Bruņiniece, Mihails Gruzdovs, Jānis Jubalts, Renārs Kaupers, Pēteris Kļava, Marina Kosteņecka, Ilmārs Latkovskis, Māris Mihelsons, Marija Naumova, Gļebs Panteļejevs, Māris Saukāns, Jānis Stradiņš, Ingars Viļums. Savukārt otrdien pēc atgriešanās no viesizrādēm Vīnē manifestu parakstīs arī aktieris Gundars Āboliņš.
Parakstīties iespējams ikvienam
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespējams manifestu parakstīt no otrdienas, 14.februāra, darbdienās.
Labas gribas manifests sākas ar apņēmību ieguldīt «savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā Atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību».
«Mēs esam vienojušies kopīgā mīlestībā un cieņā pret Latviju kā mūsu visu dzimteni. Mēs uzskatām, ka mīlēt Latviju un rūpēties par tās nākotni nozīmē mīlēt un cienīt tās unikālo vēsturi, latviskās tradīcijas, kultūrtelpu un latviešu valodu. Mīlēt Latviju nozīmē mīlēt un cienīt citas Latvijas telpā mājojošās tradīcijas un kultūras, visu tautību cilvēkus, kam Latvija ir mājas,» norādīts manifestācijā.
Aicina uz izaugsmi
Tajā uzsvērts, ka pilnvērtīga sabiedrības integrācija ir iespējama, tikai sasniedzot dziļāku un plašāku apziņas attīstības līmeni. «Tāpēc mēs izvēlamies nekultivēt cilvēka zemākos instinktus un ēnas, bet veicināt mūsu visu izaugsmi.»
«Mēs apzināmies, ka agresija un naids vienmēr pagriežas pret tiem, kas to iniciējuši. Mīlestībā pret Latviju mēs apņemamies neveicināt naidu, agresiju un neiecietību. Mēs atsakāmies gūt labumu no bailēm un lietot agresīvu leksiku. Mēs mācīsimies agresīvi nereaģēt uz agresiju, ko pauž radikāli un neiecietīgi cilvēki,» uzsvērts manifestā.
Paziņojumā pausta pārliecība, ka jebkura problēma ir atrisināma savstarpējas cieņas un atbildības pilnā dialogā starp ieinteresētajām pusēm.
«Mēs vēlamies pārspēt katrs savu egocentrismu ar pārliecību, ka tas ir īstais ceļš pretī lielākam mūsu sabiedrības briedumam un brīvībai. Mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē, taču uzskatām, ka mūsu aicinājums ir celt tiltus starp atšķirīgiem cilvēkiem arī tad, ja tas nozīmē atstāt komforta zonu, kļūt neaizsargātam, ievainojamam un panest pretrunu spriegumu,» teikts dokumentā.
Nevajag meklēt vainīgos
Tāpat tajā pausta atzina, ka vienīgais ceļš, kā pārspēt pretrunīgās pagātnes pēdas, ir savstarpēja piedošana un atsacīšanās no rēķināšanas, kurš vairāk vainīgs.
«Mēs apzināmies, ka piedošanas mācīšanās prasa daudz pūļu un laika, bet mēs vēlamies to īstenot mūsu Latvijas valsts, sabiedrības un mūsu bērnu nākotnes vārdā, tādēļ aicinām visus labas gribas cilvēkus, kuriem dārga Latvijas nākotne, pievienoties šim aicinājumam, apliecinot to ar savu parakstu,» teikts manifesta noslēgumā.
Manifesta idejas aizsākums ir tēzes, kuras Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī 7.februārī diskusijas «Garīgā dimensija un politika» laikā. Valsts prezidents, konsultējoties ar tēžu autoru un Saeimas komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski, nolēma uzrunāt atsevišķus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus ar aicinājumu parakstīt manifestu.
Pēc tā sākotnējās parakstīšanas Valsts prezidenta kanceleja organizēs iespēju, lai manifestam varētu pievienoties plašāka sabiedrība – ikviens, kas to vēlēsies.
