Birks pieļauj deputātu maldināšanu Dienvidu tilta jautājumos (57)

"Lēmumi, kas saistīti ar Dienvidu tiltu, Rīgas domē tika pieņemti ar lielu balsojumu pozitīvo pārsvaru, tādēļ, ja taisnība izrādīsies Valsts kontrolei (VK), tad es uzskatīšu, ka deputāti lēmumu pieņemšanas procesā ir tikuši maldināti," norāda Birks.

Ja kāds būs rīkojies ļaunprātīgi, tad šim cilvēkam - ir vai nav viņš šobrīd domes darbinieks - nāksies atrast taisnāko ceļu līdz tiesībsargājošām iestādēm, uzsvēra Rīgas mērs.

Birks augstu vērtējot VK līdz šim padarīto un ir ieinteresēts, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izvērtēti gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, gan Valsts kontroles izteiktie savstarpējie argumenti Dienvidu tilta revīzijas jautājumā.

"Dienvidu tilts ir "locīts un šķobīts" jau pietiekami ilgu laiku, tādēļ beidzot šim jautājumam ir jāpieliek punkts. Tas faktiski bija politisks lēmums - sākt Dienvidu tilta būvniecību, ar ko bijuši saistīti vairāki domes sasaukumi jau kopš 2002.gada. Visi turpmākie lēmumi jau bija saistīti ar to - būt vai nebūt jaunam tiltam Rīgā. Pa šo laiku daudzi savus amatus jau ir atstājuši, tomēr skaidrs ir viens - ikvienam dokumentam, ikvienai tāmei un ikvienam rēķinam apakšā ir atbildīgo cilvēku paraksti, kas ar savu galvu atbild par katru sperto soli, par katru pieņemto lēmumu," norāda Birks.

LETA jau ziņoja, ka VK padome šodien slēgtā sēdē vērtēs Rīgas domes pārsūdzību par Dienvidu tilta revīzijas rezultātiem, aģentūru LETA informēja VK.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldība pagājušajā nedēļā VK padomē pārsūdzēja VK atzinumu "Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā projektēšanas, būvniecības un finansēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām", norādot, ka VK nav ņēmusi vērā Rīgas domes norādītās "neadekvātās faktu interpretācijas" revīzijas ziņojumā par projektu.

Tāpat, pēc pašvaldības amatpersonu domām, apstrīdētā VK lēmuma kontekstā esot būtiski, ka "Rīgas domes kā revidējamās vienības tiesības un tiesiskās intereses tieši aizskārusi virkne revīzijas ziņojuma punktu, kas neadekvāti interpretē atsevišķus ar pašvaldību iepirkumu īstenošanu, līgumu slēgšanu un projekta finansējuma ekonomisko pamatojumu un izvēlēto finansēšanas modeli saistītus aspektus".

Pašvaldība norāda arī, ka "lēmuma konstatējošajās sadaļās, kā arī secinājumos ietvertas vairākas norādes, kuras ir nepamatotas, tādējādi veidojot neadekvātu bāzi vēlākiem lēmuma secinājumiem un ieteikumiem". Dome savu pārsūdzību motivē, minot virkni juridiskas dabas argumentu, bet neatklājot lietas būtību, jo to aizliedzot likums.

"Lēmuma nepamatotie konstatējumi un secinājumi, kuri aizskar Rīgas domes kā revidējamās vienības tiesības un tiesiskās intereses, saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu šobrīd ir ierobežotas pieejas informācija un nav publiskojama," norāda pašvaldība.

VK apgalvojums par Rīgas domes rīcības nelikumību tāda nozīmīga objekta kā Dienvidu tilts būvniecības procesā nevarot neradīt kaitējumu pašvaldībai kā valsts pārvaldes iestādei, tādējādi mazinot Rīgas iedzīvotāju uzticību šai institūcijai. Tādēļ revīzijas atzinums pārsūdzēts VK padomē, norāda Rīgas dome.

VK konstatējusi būtiskus pārkāpumus Dienvidu tilta būvniecības procesā, aģentūrai LETA apstiprināja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Sudraba aģentūrai LETA atzina, ka revīzijā konstatēti būtiski pārkāpumi, gan norādot, ka sīkāku informāciju pagaidām sniegt nedrīkstot.

"Vērtējām, kā tika organizēta projekta vadība, finansējuma piesaistīšana un citi jautājumi," sacīja valsts kontroliere.

VK padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un seši padomes locekļi, ko pēc valsts kontroliera ieteikuma uz četriem gadiem apstiprina Saeima.

Sudraba aģentūrai LETA pastāstīja, ka VK revīzijas ziņojumu bijis plānots publiskot 12.martā. "Pašvaldība pārsūdzību iesniedza pēdējā dienā, kad tas bija izdarāms. VK padomes sēdē šo jautājumu skatīsim pirmdien, 16.martā. Padome vispirms vērtēs pēc būtības, vai sūdzību pieņemt izskatīšanai," sacīja Sudraba.

Sudraba iepriekš atzina, ka revīzijas sākšanu tieši par šo objektu ietekmēja arī lielā sabiedrības interese par celtniecības izmaksām. Revīzijā tika vērtēta tilta projektēšana un būvniecība, kā arī izmaksu lietderīgums.

Kā ziņots, Dienvidu tilts tika atklāts pērn 17.novembrī.

Dienvidu šķērsojuma 1.kārta ietver tiltu pāri Daugavai un estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Tiltam ir trīs satiksmes joslas katrā virzienā, veloceliņš un gājēju ietve katrā pusē. Dienvidu tilts ir 803 metrus garš un 34,28 metrus plats. Atļautais braukšanas ātrums uz tilta - 70 kilometri stundā.

Dienvidu tilta uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Tāpat tilts ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Jaunais tilts dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī pār Salu tiltu.

Dienvidu šķērsojuma pirmās kārtas projektēšanas un būvniecības izmaksas bez iepriekšējo gadu inflācijas un samaksas par finanšu piesaisti ir 85,5 miljoni latu, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Dienvidu tilta būvniecības izmaksas kopā ir 35,4 miljoni latu ar PVN, bet estakāžu būvniecība izmaksāja 17,5 miljonus latu ar PVN.

Jau ziņots, ka Rīgas domes deputāti iepriekš nolēma slēgt līgumu ar AS "Dienvidu tilts" par tilta otrās kārtas būvniecību. Līgumcena noteikta 313,4 miljoni latu, ko veido 170,3 miljoni latu - projektēšanas un būvniecības izmaksas, kā arī 143,2 miljoni latu - maksājumi par finansējuma piesaisti.

Būvniecības izmaksās iekļauts inflācijas koeficients 14,3%, kas aprēķināts pēc vidējā inflācijas pieauguma transporta objektu būvniecībā pēdējo trīs gadu laikā. Konkursa dokumentācijā noteikta kārtība, kādā būvniecības laikā katru gadu no līguma darbības 13.mēneša tiks veikts līguma summas pārrēķins, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā kalendārā gada inflācijas vai deflācijas koeficientu.

Savukārt tilta 3.kārtas būvniecība izmaksās 28 miljonus latu.