Gumennikovs piedāvā citu skatījumu uz seriāliem Latvijā

Kaspars Zaviļeiskis
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: kadrs no seriāla

Jaunajai paaudzei ir jāienāk jebkurā jomā. Arī kino un seriālu. Pāvels Gumennikovs pārstāv tieši šo jomu un piedāvā tiešām svaigu skatījumu uz pašmāju seriāliem - savu jauno garadarbu «Jā, bos!», kas no šodienas (pulksten 21) skatāms telekanālā «TV5 Latvija» un jau aizvakar startēja arī telekanālā «Muz-TV Baltija». Ar Pāvelu sazinājāmies ar moderno tehnoloģiju palīdzību, jo šobrīd viņš strādā Ķīnā.

Ar tavu laipnu atļauju noskatījos jaunā seriāla pirmās trīs sērijas un, jāatzīst, biju patīkami pārsteigts, pat nebūdams seriālu fans. Mūsdienīgi, dinamiski, aizraujoši un pat ņirdzīgi. Kā tev tas izdevies - apzināti nedarīji visu tā, kā citos LV seriālos?

Pirmkārt paldies par labiem vārdiem! Tieši tā es arī darīju - visu pilnīgi pretēji Latvijā jau esošajiem seriāliem. Izmantojot visu pieredzi, kas iekrāta, veidojot gan filmu, gan mūzikas videoklipus, un iedvesmojoties no ļoti daudziem labākajiem seriāliem pasaulē. Uzskatu, ka līdz šim Latvijā kino un seriāli vairāk ir bijuši kā filmētas teātra izrādes. Nepiekrītu viedoklim, ka tā ir bijusi aktieru vaina. Aktieri dara un tēlo tā, kā viņiem liek. Līdz ar to, kļūda meklējama kaut kur citur. Arī scenārijs tika rakstīts ne tā, kā tie tiek rakstīti Latvijā. Tas tika veidots, balstoties uz dzīvām un dabiskām sarunām un situācijām.

Filmēšanas laikā
Filmēšanas laikā Foto: publicitātes

Jā, tās ir divas tipiskākās lietas, ko pārmet ikviena jauna seriāla veidotājiem Latvijā - samākslotība tēlojumā un pārspīlētība dialogos. «Jā, bos!» tiešām vismaz pārsvarā patīkami atšķiras. Seriāls gan šķiet vairāk orientēts uz gados diezgan jaunu auditoriju, līdz ar to tas nešķiet tiešs konkurents esošajiem daudzpaaudžu seriāliem. Kļūdos?

Mēs necentāmies būt konkurenti, bet gan pirmkārt veidot kvalitatīvu un izklaidējošu seriālu visām vecuma grupām. Visiem, kas grib labi pavadīt vakaru pie TV ekrāna, pasmieties un just līdzi varoņiem. Negribētu iedalīt mērķauditoriju šim seriālam.

Kā pierāda ne viens vien Holivudas projekts, seriālus skatās ne tikai noteiktā mērķauditorija - tos skatās tad, ja tie ir veidoti interesanti, kvalitatīvi un aizraujoši un ja tiem ir pārdomāts sižets.

Skatoties šo seriālu, arī gados vecāka auditorija varēs pasmieties un izklaidēties, jo cilvēki ne tikai izdzīvo tās situācijas, kas viņiem ir šobrīd, bet arī atceras situācijas no savas dzīves un sapņo par tādām, kas varētu notikt.

Ļoti interesants, it īpaši jau gaidāmā referenduma kontekstā, ir arī valodu jautājums - varoņi kaut kā brīvi runā te krieviski, te latviski, pasvītrojot visa aktuālā etnokašķa absurdumu. Tā mēs te Rīgā gluži vienkārši dzīvojam! Apzināti piestrādāji pie šāda uzstādījuma?

Mums Latvijā dzīvo dažādas nacionalitātes, un seriālā vēlējāmies arī pasvītrot, ka valoda tajā nav svarīgākā. Viens no iemesliem, kādēļ vairāk tikai izvēlēta krievu valoda, ir arī šā seriāla eksports uz Austrumeiropas valstīm un Krieviju. Laikam jau sanāca labāk, nekā mēs paši domājām. Ja runājam par politiku, tad sabiedrību vēlas sanaidot, sadalot latviešos un krievos. Bet tas, par ko patiesībā vajadzētu daudz vairāk domāt, ir, kā veidot un apvienot cilvēkus, lai tie nedomā par valodas problēmām, kā celt valsti, celt tās ekonomiku un attīstīt to.

Foto: kadrs no seriāla

Ja par finanšu lietām, tad ne mazāk interesanti ir tas, ka seriālam nav izlietots un, cik nopratu, nav pat lūgts ne santīms tā sauktās valsts naudas. Arīdzan protestējošs veids, kā pierādīt jaunās paaudzes spēju savādāk radīt kino un seriālus?

Jā, tā ir taisnība. Finansējumu neesam prasījuši ne no valsts, ne televīzijām. Jo šajā valstī atbalsta ļoti daudz kino projektus, kuri ir samāksloti, samocīti, bez perspektīvas. Latvijā, lai saņemtu finansējumu, galvenais ir pieredze. Nav svarīgi, vai tā ir bijusi laba, veiksmīga. Daudzas filmas Latvijā top 4-7 gadus, kas nozīmē, ka šajā sfērā nav efektīvas biznesa plānošanas, nerunājot par to, ka šīs filmas sevi neatpelna, kas ir netaisnīgi pret valsts naudu.

Gribējām ar šo projektu pirmkārt pierādīt, ka Latvijā var tapt kvalitatīvi audiovizuālie projekti, ja tos kārtīgi plāno un attīsta.

Un Latvijā nav vajadzīga tik liela nauda kā Holivudā vai Krievijā, lai izveidotu kvalitatīvu produktu. Visu seriāla «Jā, bos!» budžetu veidoja Latvijas lielākie uzņēmumi, tādi kā «Bauskas alus», «Čili Pica» un «Lido».

Tad jau neizbēgams ir tā sauktais produktu ievietojums saturā, vai nav arī tik traki?

Produktu ievietojumu veicām gaumīgi. Tā arī ir liela māksla izvietot produktus neuzkrītoši vai arī tā, lai tie papildina kadru un lieliski iekļaujas scēnas uzbūvē. Ja tas ir pārdomāts, tad nesagādā diskomfortu, skatoties seriālu.

Uz cik ilgu laiku seriāls šobrīd plānots - līdz pavasarim? Skatītāji jau sāk pierast, ka Latvijā ar retiem izņēmumiem ikviens seriāls var pēkšņi pārtrūkt un visi tavi iepazītie varoņi izkūp gaisā kā nebijuši.

Tikko esam pabeiguši darbu pie seriāla pirmās sezonas, kurā ir deviņas sērijas. Šobrīd plānojam seriāla otro sezonu. Galvenais mūsu kritiķis ir skatītājs. Auditorija tad arī parādīs, vai sabiedrība vēlas redzēt kaut ko vairāk un vai cilvēkiem tas ir interesanti. Jau šobrīd esam saņēmuši ļoti labas atsauksmes par seriāla kvalitāti un sižetu gan no Krievijas, gan tepat Latvijā. Seriāls tika veidots ļoti mērķtiecīgi un pārdomāti, kas paver tam iespējas attīstīties arī tālāk.

Izskatās, ka esi visu jau iepriekš diezgan labi pārdomājis. Bija kāds labs padomdevējs?

Tās ir ļoti daudzas idejas un cilvēki, kas stāv aiz tā visa. Galvenais jau laikam ir entuziasms, kas pavada jaunus cilvēkus. Visa seriāla komanda sastāv no jauniem kino profesionāļiem, kas redz, ka šai idejā ir vērts ieguldīt savu spēku, enerģiju un idejas. Padomdevēji bija visi, jo komanda veidoja seriālu. Īsumā varētu atbildēt ar pārveidotu citātu no filmas «Neiespējamā misija 4»: «Visapkārt bija haoss, viss apkārt gāja šķērsām un greizi, bet vienīgā, kas šajos apstākļos strādāja precīzi, bija seriāla «Jā, bos!» komanda.»

Ar šādu attieksmi laikam arī var kaut ko sasniegt un ne tikai Latvijas robežās. Un pat tik tālu kā Ķīnā. Kādēļ šobrīd atrodies tur?

Ķīnā atrodos, jo te ir silti! Tas joks, protams. Pirmkārt jau šobrīd tehnoloģija atļauj strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Lai slavēts internets! Darbojos audiovizuālajā jomā. Strādāju pie reklāmām, kino utt. Ķīna ir liels tirgus, kur var gūt neatsveramu pieredzi. Drīzumā plānoju atkal atgriezties Latvijā, lai filmētu nākamo «Jā, bos!» sezonu un attīstītu arī jaunus projektus. Kas zina, varbūt «Es mīlu tevi, Ķīna» (Pāvels ir filmas «Es mīlu tevi, Rīga» režisors – red. piez.) no eiropieša skatu punkta. Tā būtu riktīga komēdija.

O, tas ticami, ņemot vērā, cik mūsu pasaules ir atšķirīgas un tai pašā laikā līdzīgas. Atliek novēlēt panākumus lielajā tirgū un neaizmirst par mazo! Vēl kāds pēdējais ieteikums skatītājiem pirms ķeršanās pie pirmās seriāla sērijas?

Ieteikums skatītājiem ir ieslēgt televizoru un vienkārši noskatīties pirmās divas seriāla sērijas, kas tiks rādītas uzreiz abas. Citādi jau nevar spriest. Runāt un reklamēt var daudz, bet skatītājs ir tas, kurš nolemj - ir vai nav. Tāpēc vienkārši jānoskatās un jāsaprot - ir vai nav. Un noteikti vajag stāstīt un komentēt, kā patīk vai nepatīk, jo tikai caur šo pieredzi veidotāji var saprast, kas tiek darīts pareizi un kas nepareizi.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu