Par godu laikmetīgās mūzikas komponistes Sofijas Gubaiduļinas 80 gadu jubilejai mūzikas ierakstu kompānija «ECM Records» laidusi klajā disku «Canticle of the Sun» ar viņas skaņdarbiem «Orfeja lira» un «Saules dziesma», vēsta portāls «satori.lv».
Krēmers un Sudraba jaunajā «ECM» Gubaiduļinas CD
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Albuma ierakstā piedalījušies Gidons Krēmers (vijole), Marta Sudraba (čells), kamerorķestris «Kremerata Baltica», Nikolass Altštets (čells), Andrejs Puškarjovs (perkusijas), Rihards Zaļupe (perkusijas) un koris «Kamēr» diriģenta Māra Sirmā vadībā.
Ieraksts tapis Gidona Krēmera rīkotajā Lokehauzas kamermūzikas festivālā. «Orfeja lira», kas ir veltījums Gubaiduļinas mūžībā aizgājušajai meitai, ierakstīts 2006.gada vasarā, mēnesi pēc Krēmera pirmatskaņojuma, bet «Saules dziesma», ko komponiste sarakstīja par godu Mstislava Rostropoviča 70. dzimšanas dienai, – 2010.gada festivālā.
«Šis
albums, kas demonstrē netradicionālu vijoles un čella izmantojumu, ir Sofijas Gubaiduļinas jūtīgā individuālisma apliecinājums,»
raksta laikraksta «The Independent» mūzikas kritiķis Endijs Gils. «Gidona Krēmera kamerorķestra «Kremerata Baltica» izpildītā «Orfeja lira» risinās diskrētās vijoles izlocījumu un glissando sērijās, līdz atveras orķestra paspārnē. Zvārguļi ir viens no Gubaiduļinai raksturīgā neparasta perkusiju izmantojuma piemēriem, kas vēl izteiktāk turpinās viņas Svētā Franciska «Saules dziesmā»..»
Sofija Gubaiduļina
Sofija Gubaiduļina dzimusi 1931.gadā Tatarstānas pilsētā Čistopolē un aspirantūrā beigusi Maskavas konservatoriju. Studiju gados viņas eksperimentālā mūzika tika nodēvēta par bezatbildīgu, tomēr viņu atbalstīja Dmitrijs Šostakovičs, kas pieņēma viņas gala pārbaudījumu un mudināja turpināt viņas sākto ceļu.
Neraugoties uz varas nelabvēlīgo attieksmi, Gubaiduļina turpināja savus meklējumus skaņdarbos, kā arī mūzikā, ko viņa rakstīja dokumentālajām un mākslas filmām.
Kopumā viņa sarakstījusi mūziku 25 filmām, tostarp animācijas filmai «Mauglis» un Rolana Bikova drāmai «Putnubiedēklis»,
kurā galveno lomu nospēlēja Kristīne Orbakaite. Kopš 1991.gada viņa dzīvo Vācijā, kur turpina strādāt.
Savus darbus komponiste uzskata par daļēji reliģioziem, lai arī ne baznīcai paredzētiem. Viņasprāt, mūzikai jāspēj atjaunot cilvēku saikni ar ideāliem un absolūtu, palīdzēt pārvarēt dzīves sadrumstalotību. Neskaitot filmu mūziku, viņa sarakstījusi vairāk nekā simts skaņdarbus. Viņas jaunākais darbs «Labirints» 12 čelliem tapis 2011.gadā.