Pēc nepilna mēneša gaidāmajā referendumā ir ļoti būtiski pasaulei parādīt, cik Latvijas iedzīvotāju ir pret citu valsts valodu, intervijā TV3 ziņu raidījumam norādīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente: vajag parādīt, cik daudzi ir pret citu valsts valodu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ir ļoti, ļoti būtiski, lai tie, kas izprot un aizstāv latviešu kā valsts valodas ekskluzīvās tiesības, arī parāda, cik tad viņi skaitliski vairs ir palikuši. Ja viņi neparādīsies, tad pasaules priekšā izskatīsies, ka pārējiem ir vienalga, bet ievērojams skaits prasa divas valodas. Un tad visi brīnīsies - jā, tīri aritmētiski viņiem nesanāca [ieviest divas valodas], bet kā tad nu iznāk, ka viņi neko nemaina. Tam varētu būt ļoti nopietnas politiskās sekas, ja neparādīsies pēc šī referenduma iespaidīgs skaits tādu balsu, kas saka - mēs esam pret citas valsts valodas ieviešanu blakus latviešu valodai,» uzsvēra eksprezidente.
Viņa norādīja - referendumā ir jāparāda proporcija starp tiem, kas ir gatavi «atņemt latviešu valodai sūri grūti iekaroto stāvokli un tiesības Latvijā», un cik ir tādu, kas to uzskata par pilnīgi nepieņemamu.
Uz jautājumu, vai pēc referenduma būtu jāmaina attieksme pret minoritātēm, eksprezidente atzina, ka ir ļoti sāpīgi redzēt šāda jautājuma aktualizēšanos pēc divdesmit neatkarības gadiem.
«Pēc tam, kad tiešām ir sperti daudzi nopietni soļi, lai krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem atstātu tādas privilēģijas, kādas ļoti daudzās citās valstīs minoritātēm nav. Ja tas, kas līdz šim ir panākts, nav spējis šos cilvēkus integrēt, tad tiešām ir jāsāk vaicāt, kur tad ir vaina,» atzina eksprezidente.
Savukārt, vērtējot Satversmes tiesas spriedumu neapturēt referendumu, Vīķe-Freiberga sacīja, ka tiesa vadījusies pēc spēkā esošajiem likumiem un Satversmes pantiem. «Viņi nevar uz atpakaļejoša pamata tagad mainīt spēkā esošus likumus,» viņa piebilda.
Jau vēstīts, ka tautas nobalsošana paar Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu, notiks 18.februārī.