Koncertā spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas simfoniskais orķestris, «Sinfonietta Rīga» un profesionālais pūtēju orķestris «Rīga».

Kristapa Pētersona Klarnetes koncerts «Ligeija» turpina domu dialogu ar Edgaru Alanu Po un viņa spokaino, misticisma piesātināto stāstu ar šādu nosaukumu, tādējādi turpinot 12 balsīm un sagatavotām klavierēm komponētajā skaņdarbā «Ligeija» (2009) iesākto refleksiju par gribasspēka uzvaru pār vājumu.

Kristaps Pētersons saka: «Klarnetes koncerta centrā ir stāsta galvenais varonis (solo klarnete), kurš pirmajā personā runā par piedzīvoto. Spriežot pēc viņa zināšanām un interesēm, tipisks sava laika intelektuālis. Pasakaini bagāts (Ligeijas atstāts mantojums),

tieksme uz greznību, kas robežojas ar vulgaritāti. Opija smēķētājs.

Ligeija ir viņa mūža lielā mīla, otro sievu apprec no teksta īsti neizprotamu iemeslu dēļ. Gandrīz pilnībā gļēvs raksturs, gandrīz pilnībā pašpietiekams egoists. Vārdu sakot, normāls cilvēks. Tas, kas viņu atšķir no pārējiem, ir piedzīvotā neparastums.»

Solo klarnetists būs viens no mūsu labākajiem jaunajiem mūziķiem Guntis Kuzma, kopā ar viņu – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

Savukārt Ilona Breģe papildinājusi pašas iesākto mūslaiku concerto grosso sēriju ar nu jau Trešo Rīgas koncertu, kur solistu lomā būs «Sinfonietta Rīga» mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē un čellu grupas koncertmeistare Guna Āboltiņa, muzicējot kopā ar Andra Pogas diriģēto Latvijas Nacionālās operas orķestri. Šā skaņdarba nosaukums ir «Teātris», un tas veltīts pirmā Rīgas pilsētas teātra 230. jubilejai, ko svinēsim 2012. gadā.

Imanta Kalniņa svītas «Rotāju, dancoju» kamerversija pirmoreiz izskanēja 2011. gada maijā komponista 70. dzimšanas dienai veltītajā koncertā Spīķeru koncertzālē. Tagad beidzot izdzirdēsim, kā šis rotaļīgais opuss izskan simfoniskā orķestra instrumentālajā izvērsumā.

Imants Kalniņš saka: «Nosaukums «Rotāju, dancoju» svītai ir no paša sākuma – tā ir mūzika, kas būvēta uz etniskas intonācijas pamata. Es to vēlējos rakstīt tieši kā latvisku etnisku mūziku, un man pat šķiet, ka vienā nelielā svītas otrās daļas epizodē ir oriģinālas tautasdziesmas tēma, ko nekur citur neesmu dzirdējis.

Tā ir paša pierakstīta līgotne, ko dziedāja mana vecāmāte.

Man, protams, liekas, ka tā ir jaukākā epizode.» Imanta Kalniņa svītas pirmatskaņojums uzticēts Liepājas simfoniskajam orķestrim un tā galvenajam diriģentam Atvaram Lakstīgalam.

Pirmoreiz Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā piedalīsies profesionālais pūtēju orķestris «Rīga», kuru diriģēs tā mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš. Mums būs lieliska iespēja klausīties Andra Dzenīša opusu «Drone», kurš pirmatskaņots 2010. gada rudenī. «Drone» ir veltījums profesionālajam pūtēju orķestrim «Rīga» un tā iepriekšējam vadītājam Andrim Pogam.

Andris Dzenītis saka: «Angļu valodā drone, burtiski tulkojot, nozīmē dūkoņa, dūkšana. Šis vārds man likās ļoti atbilstošs pūtēju orķestra metāla un koka pūšaminstrumentu ilgstošam un intensīvam skanējumam zemā reģistrā.» «Drone» trešais posms saistīts ar komponista bērnības atmiņām: «Vakaros, laižoties miegā, dažkārt ēterā atskanēja viena un tā pati melodija – Glena Millera «In The Mood» pirmās taktis, kam sekoja sulīgs baritons – «ir pienācis laiks džezam». Tā bija Ivara Mazura balss. Nekad neesmu bijis kaislīgs džeza fans,

taču šīs skaņas manī atstājušas neizdzēšamas emocijas,

tāpēc «Drone» pēdējā posmā dzirdama variācija par Glena Millera tēmas ievadu neparastā veidā. Dienā kad pabeidzu skaņdarbu, uzzināju, ka Ivara Mazura vairs nav mūsu vidū. Ja atļauts, lai šī ir kā neliela piemiņa viņam no cilvēka, kam džezs, lai arī tīkams, taču ir pasvešs, un tomēr šī džeza motīva un balss apvienojuma skaniskā fotogrāfija atmiņā palikusi uz mūžiem.»

Koncerta sākums - plkst. 19.30.

Biļetes uz koncertu var iegādāties «Biļešu paradīzes» kasēs un www.bilesuparadize.lv.