Šodien Nacionālais teātris informēja par beidzamo šīs sezonas jauniestudējumu - Zigmara Liepiņa operu «Parīzes Dievmātes katedrāle», kuras pirmizrāde gaidāma 17.maijā.
Liepiņš: «Šī būs pavisam cita izrāde!»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komponists pauda: «Jūtos pagodināts un priecīgs, ka Nacionālais teātris savā repertuārā paņēmis šo darbu, kam bija labi pirmie iestudējumi 1996.gadā - Latvijas Nacionālajā operā to izrādīja aptuveni deviņdesmit reižu, bet Klaipēdas muzikālajā teātrī - vairāk nekā 40 reizes. Iespējams, tas mani pavedināja atgriezties pie šī darba.»
Liepiņš neslēpa, ka gaidāmais iestudējums būs liels eksperiments - proti, izrādē pavadījumam netiks izmantotas fonogrammas, bet gan spēlēs «dzīvais» orķestris diriģenta Māra Kupča vadībā. «Protams, tas ir izaicinājums no akustiskā viedokļa, un mums visiem būs grūtāk, nevis vieglāk,» neslēpj izrādes mūzikas autors. Viņš sola ar lielu interesi iesaistīties mēģinājumu procesā, taču šoreiz nav ieplānojis piedalīties izrādē.
Liepiņš arī uzsver, ka tie, kas redzējuši iepriekšējo iestudējumu, noteikti gribēs salīdzināt, taču - «laiki mainās, nāk jauni, spēcīgi dziedātāji, tādēļ šī būs pavisam cita izrāde. Piemēram, Juris Jope, kuram uzticēta Kvazimodo loma, neapšaubāmi ir viens no Nacionālā teātra dziedošajiem līderiem ar ļoti skaistu un spēcīgu balsi,
tādēļ man brīžiem rodas jautājums - vai viņam nevajadzētu mācīties Itālijā vai Londonā,»
pauž komponists, komplimentus veltot arī pārējiem galveno lomu izpildītājiem - Daumantam Kalniņam (Kvazimodo), kā arī Zanei Dombrovskai un Beatei Zviedrei, kuras dzirdēsim Esmeraldas lomā.
Topošā iestudējuma režisore Indra Roga uzskata, ka «Parīzes Dievmātes katedrāle» būs ļoti interesanta mākslu sintēze, kurā apvienosies aktierspēle un opera. «Manuprāt, šis ir ļoti skaists, dramatisks un cilvēcisks stāsts par diviem cilvēkiem, kas šajā pasaulē sitās, kā mācēdami, būdami lieki un nevienam nevajadzīgi. Un tas viss risinās uz lieliska fona, kur visu nosaka vairākas varas - reliģiskā, politiskā, militārā -, kas katra ripo savā orbītā...»
Roga arī uzsver, ka šis nebūs nekāds savulaik Operā redzēts izrādes rimeiks, bet gan svaigs skatījums uz Viktora Igo (darbs savulaik tapa pēc viņa romāna motīviem), Kaspara Dimitera (libreta autora) un Zigmara Liepiņa darbu.
«Esam atraduši zonu, kur savienot laikus - 16.gadsimtu, kad risinās romānā aprakstītie notikumi, ar šodienu un ļaujot ieskatīties nākotnē pēc divdesmit gadiem,
ja turpināsim dzīvot tā, kā dzīvojam tagad.»
Savukārt Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis uzsver, ka ar «Parīzes Dievmātes katedrāles» iestudējumu Nacionālais teātris sāks atzīmēt Zigmara Liepiņa 60.dzimšanas dienu, kas tiks svinēta šoruden.
«Sākotnēji plānojām ka Liepiņš rakstīs jaunu operu - »Doriana Greja portrets«. Librets jau bija gatavs, mūzika arī, taču pēc tam nospriedām, ka Oskara Vailda stāsts par Doriana Greja diviem portretiem šodien nav īpaši aktuāla tēma, toties «Parīzes Dievmātes katedrāle» gan,» teic Rubenis, neslēpjot, ka Nacionālais teātris uzskata Liepiņu par savu komponistu, jo viņš ir sacerējis mūziku daudzām šā teātra izrādēm.
«Nekļūsim ne par Operu, ne Opereti, ne muzikālo teātri, taču esmu pārliecināts, ka mūsu teātrī ir tik labi un spēcīgi dziedošie aktieri, ka vismaz vienu muzikālo projektu sezonā varam saviem skatītājiem piedāvāt,» ir pārliecināts teātra direktors.
Skatīt pievienoto video!