Laikā, kad pašu komforta vārdā mūsu mājokļus papildina arvien daudzveidīgākas elektroierīces, bet ziņas par kārtējo tarifa kāpumu pārsteidz vairs reti kuru, vērts padomāt, kā neizbēgamo maksājumu padarīt kabatai draudzīgāku. Turklāt netērēt lieki nozīmē dzīvot gan lētāk, gan modernāk, jo tā dodam savu artavu dabas resursu taupīšanā.
Padomi elektrības taupīšanā! (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par apņēmību samazināt elektrības patēriņu savā mājā savulaik paziņojis gan ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, kuram, starp citu, pieder atziņa, ka vislētākā enerģija iegūstama, to taupot, gan Valsts prezidents Valdis Zatlers. To pašu var darīt ikviens. A/s «Latvenergo» Energoefektivitātes centra elektroinženiera Andra Spīdāna pieredze liecina, ka, pārliecinoties, vai visas mājās atrodamās ierīces tiek lietotas pareizi, kā arī pārskatot savus ieradumus, mājsaimniecībā patērējamās elektrības daudzumu var samazināt pat par 20 procentiem. Un tas nebūt nenozīmē dzīvot sliktāk.
Pirmo nomaini spuldzīti
«Ja mājās nav elektriskās apkures vai ar elektrību netiek sildīts ūdens, apgaismojums var veidot lielāko patēriņa daļu,» saka A.Spīdāns. Protams, kompaktās fluorescentās jeb energoefektīvās spuldzes ir krietni dārgākas nekā tik pierastās kvēlspuldzes, taču ietaupījums, tās lietojot, pat pārsteidzoši liels. Viņa aprēķini liecina, ka 100 vatu kvēlspuldzes vietā izvēloties 24 vatu efektīvo spuldzi, ar pašreizējo elektrības tarifu tā sešu gadu mūža garumā kabatā paliks apmēram 30 latu, turklāt ierēķinot gaismekļu cenu starpību. To nosaka fakts, ka kvēlspuldzei ir aptuveni sešas reizes īsāks degšanas laiks un piecas reizes lielāks elektrības patēriņš nekā efektīvajai spuldzei. Pērkot pēdējās, noteikti jāsaglabā čeks, ja spuldzes izdeg ātrāk nekā divos gados, darbojas preces garantija.
Ieteicams arī padomāt, vai apgaismojums izvietots prātīgi. Iespējams, kaut kur labāk derētu lokālais, griestu lampā varētu ieskrūvēt spuldzi ar mazāku jaudu, bet citur trīs lampu vietā pietiktu ar vienu.
Speciālisti iesaka arī rūpēties, lai gaismekļus nepārklāj putekļi, jo tā zūd liela daļa gaismas. Tas pats, starp citu, attiecas arī uz logu tīrību. Bet privātmāju saimniekiem pagalmu apgaismošanai izdevīgi var būt gaismekļi ar sensoro vadību, kas ieslēdzas vien tad, kad tuvumā ir cilvēks.
Neliec ledusskapi siltā vietā
Pērkot jaunu sadzīves tehniku, ieteicams izvēlēties A klases elektrības patēriņa modeļus, taču ne mazāk svarīgi tos pareizi uzstādīt un lietot. «Kopš seniem laikiem visi zina, ka ledusskapī nevar likt karstu ēdienu, bet retais atceras, ka regulāri jānotīra putekļi no melnās «čūskas» tā aizmugurē, citādi siltums netiek prom, un ledusskapis darbojas daudz intensīvāk,» saka A.Spīdāns. Krietni lielāks patēriņš būs arī tad, ja aukstumiekārta atradīsies pārāk tuvu sienām vai radiatoriem, kā arī tiešos saules staros.
Nepatīkamu pārsteigumu bieži vien lietotājiem sagādājot pēdējos gados daudzus mājokļus iekarojušie plazmas televizori. Šāds vidēja lieluma aparāts patērē ap 200 vatu jeb četras reizes vairāk nekā tā priekštecis ar kineskopa ekrānu. «Ja plazmas televizors darbojas, piemēram, no pulksten sešiem līdz desmitiem, vienā vakarā tas iztērē 5,9 santīmus, tāpēc fona troksnim, ja tādu gribas, labāk ieslēgt radio,» iesaka A.Spīdāns. Tikai ar pulti izslēgts televizors turpinās patērēt apmēram piekto daļu elektroenerģijas, tādēļ prātīgāk izspiest pogu. Līdzīgs noteikums attiecas uz datoriem – gaidīšanas režīmā tas joprojām patērēs pusi elektrības, ko apēd, mums ar to strādājot.
Regulē, sildoties ar elektrību
Vislielāko rēķinu tomēr saņem tie, kuriem elektrība nodrošina mājokļa apsildi. Tad ieteicams uzstādīt sildierīces ar temperatūras regulatoru vai vēl labāk, ja iekārta dažādā diennakts laikā to prot darīt automātiski. Katrs zemākas gaisa temperatūras grāds elektrības patēriņu samazina par pieciem sešiem procentiem. Taču visekonomiskākās, izmantojot elektrību, esot siltās grīdas, jo, siltumam nākot no apakšas, mazāk tiek sildīti griesti, un cilvēka labsajūtai pietiek ar zemāku gaisa temperatūru. Ūdens sildītāju jeb boileru īpašniekiem A.Spīdāns iesaka pārbaudīt, vai ūdens nav par karstu. Maksimālā nepieciešamā temperatūra tajos esot 59 grādi, turklāt nereti cilvēki pārmaksājot, darbinot pārāk liela tilpuma ūdens sildītājus: «Četru cilvēku ģimenei nevajag 200 litru, pilnīgi pietiek ar 80 – 100 litriem.» Mazāks patēriņš būs, mazgājoties dušā, nevis vannā.
Iegūs ne tikai maciņš
«Mēs tērējam arvien vairāk, elektrības cena ceļas, un tuvojas brīdis, kad tās var pietrūkt. Tāpēc taupīšana ar katru gadu kļūst aktuālāka,» domāt plašākā kontekstā mudina Pasaules Dabas fonda pārstāvis Jānis Brizga. Viņš «Ziņām» atgādina, ka lielu daļu elektrības Latvija importē no kaimiņvalstīm, tāpēc taupot varam ne tikai stāties pretim klimata pārmaiņām, bet arī mazināt savu atkarību no citiem. Taupīt gribētājiem arī J.Brizga iesaka sākt ar spuldžu nomaiņu, jo tas ir salīdzinoši vienkārši un aprēķini par ieguvumu ir pārliecinoši.
Mana pieredze
Evita Biseniece, mājsaimniece, dzīvo privātmājā
Mūsu ģimenē galvenais taupītājs ir vīrs – viņš skatās, cik tērējam, un staigā pakaļ man un bērniem, liekot izslēgt gaismu, izejot no istabas. Viņš arī pārmet, ka pa dienu, kad esmu mājās ar jaunāko bērnu, ilgi ieslēgts televizors. Gaisma visbiežāk paliek degam, staigājot no pirmā stāva uz otro un atpakaļ. Ja māju būtu cēluši paši, kāpnēs noteikti liktu lampu, kas pati ieslēdzas un izslēdzas, vai vismaz ierīkotu divus slēdžus katrā trepju galā. Istabās, kur gaisma deg ilgi, ir ekonomiskās spuldzes, un, pērkot sadzīves tehniku – ledusskapi, trauku un veļas mašīnu –, skatījāmies, lai elektrības patēriņš būtu A vai A+. Vīrs pieradis vakarā izraut no kontakta televizora un DVD atskaņotāja vadu, citādi tas visu nakti klusi sīc, un šī skaņa nav patīkama. Mums ir gaisa sildītājs pirmā stāva tualetē, bet tas noregulēts uz mazāko režīmu, savukārt augšstāva vannas istabas silto grīdu ieslēdzam tikai tad, kad kāds vannojas. Citādi apkurei un ūdens sildīšanai elektrību nelietojam, un mēnesī par to nav jāmaksā vairāk par 14 latiem. Vienu mēnesi, kad bijām tikuši pie meža gaļas, gandrīz katru otro vakaru darbinājām cepeškrāsni, tad arī elektrības rēķins jūtami palielinājās.
Kā ekonomēt
*Veļu mazgājot 40, nevis 60 grādos, veļasmašīna tērēs divreiz mazāk elektrības.
*Pārliecinies, vai ledusskapis nesaldē par daudz. Pazeminot temperatūru par grādu, elektrības patēriņš palielināsies par desmit procentiem.
*Cepot un vārot ietaupīsi, ja uz elektriskās sildvirsmas liksi atbilstoša lieluma traukus ar iespējami biezu apakšu.
*Ja izslēgsi televizoru ar pogu, nevis pulti, par ietaupīto elektrību katru otro dienu varēsi vārīt ūdeni elektriskajā tējkannā.
*Kondicioniera vietā no saules izvairies ar aizkariem vai žalūzijām. Mazāk tērēs arī ventilators.