Ikvienam patīk tīra māja, bet tikai retajam sīkie mājas darbi ir mīļākā nodarbošanās. Tāpēc mēs bieži paļaujamies uz ķīmisko vielu kokteiļiem, lai tie palīdzētu padarīt māju, virtuvi, vannasistabu mirdzošu un tīru.
Tīrīšanas līdzekļi (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taču lielākā daļa veikalos pieejamo tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu ir veidoti uz sintētisko ķīmisko vielu bāzes un var saturēt videi un veselībai bīstamas ķīmiskās vielas.
Ar mazgāšanas līdzekļiem saistīta virkne veselības problēmu: alerģijas, acu, kakla un plaušu kairinājums u.tml. Daudzas no tīrīšanas līdzekļos izmantotajām vielām bioloģiski slikti noārdās, uzkrājas dabā, ir noturīgas, saindē ūdens iemītniekus, un to lietošanai var būt neatgriezeniskas sekas, piemēram, vēzis vai ģenētiski defekti. Sadzīves ķīmija ir arī viens no galvenajiem iekštelpu gaisa piesārņojuma avotiem, un trešdaļa Eiropas iedzīvotāju ir alerģiski. Taču cēloņsakarību starp kādu no vielām un ietekmi uz veselību ir grūti pierādīt. Tāpat maz pētīta ir dažādo vielu kokteiļu kopējā ietekme uz veselību. Tāpēc daudzas no potenciāli bīstamām vielām vēl joprojām izmanto ražošanā. Taču mēs no tām varam izvairīties, ja zinām, kuras tās ir. Viens mazgāšanas līdzeklis sastāv no aptuveni 10-30 dažādām ķīmiskām vielām. Diemžēl likumdošana ražotājiem neuzliek par pienākumu šo informāciju publicēt uz produkta iepakojuma, bet tai ir jābūt atrodamai internetā - ražotāju vietnēs. Tīrīšanas līdzekļu būtiskākā sastāvdaļa ir virsmaktīvās vielas. Tās ir vielas, kas, daļēji izšķīstot ūdenī un netīrumos, izraisa tīrīšanas procesu. Daļa šo vielu, īpaši tās, kuras iegūtas no petroķīmiskajiem produktiem, var būt toksiskas un lēni noārdīties dabā. Alkilfenola etoksilātus (APEs) izmanto veļas mazgāšanas līdzekļos, dezinfekcijas līdzekļos un traipu noņēmējos. Daudzi nonilfenola (NP) lietošanas veidi pašlaik ES ir aizliegti, tomēr oktilfenolu vēl lieto. Tas, iespējams, izraisa endokrīnās sistēmas traucējumus, kā rezultātā zivīm novērojama dzimuma maiņa. Toties no augiem iegūtās virsmaktīvās vielas ir daudz nekaitīgākas. Taču bez virsmaktīvajām vielām tīrīšanas līdzekļos ir arī daudzas citas ķīmiskās vielas. Piemēram, antibakteriālie līdzekļi, tādi kā hlora un amonjaka savienojumi vai triklozāns, kas uzkrājas audos un ir atrasts mātes pienā. Sadzīves ķīmijā plaši izmanto arī sintētiskās smaržvielas un krāsvielas, kuras vaino alerģiskas reakcijas izraisīšanā. DEA (dietanolamīns) un TEA (trietanolamīns) mazgāšanas līdzekļos izmanto kā emulgatorus vai putojošus līdzekļus. Tie ir amonjaka savienojumi un var izraisīt alerģiskas reakcijas, ekzēmu, dermatītu un ādas kairinājumu. Nonākot kontaktā ar nitrātiem, tie veido vēzi izraisošus nitrozamīnus. Tīrīšanas līdzekļos sastopami arī gaistošie organiskie savienojumi (GOS) un ftalāti. Daži no ftalātiem var izraisīt hormonālās sistēmas traucējumus), par citiem ir pierādīts, ka tie ir kancerogēni. Taču patērētājiem ir iespējams izvairīties no liekas ķīmijas patērēšanas sadzīvē un vienlaikus uzturēt mājā tīrību. Daudzas kompānijas piedāvā videi un veselībai draudzīgākus tīrīšanas līdzekļus, kas nesatur nepārbaudītas un toksiskas ķīmiskās vielas un kuru izstrādāšanā neeksperimentē ar dzīvniekiem.
Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ir oglekli saturoša ķīmisko vielu grupa. Tie var būt gan cilvēku radīti, gan dabīgi. GOS reaģē ar slāpekļa oksīdu, kas ir viens no būtiskiem gaisa piesārņotājiem un saules gaismā rada ķīmisko smogu. Šīs vielas bieži izmanto kā šķīdinātājus krāsās, lakās un tīrīšanas līdzekļos. Daudzi celtniecības un dekoratīvie materiāli, mākslas priekšmeti un plastmasas izstrādājumi arī var izdalīt GOS, īpaši siltā un mitrā gaisā. Virkne šo vielu ir kancerogēnas un var izraisīt kairinājumu plaušās, dažas rada klimata izmaiņas. GOS veicina astmas un citu elpvadu slimību attīstību. ES regulē GOS lietošanu, taču neierobežo to izmantošanu, piemēram, gaisa atsvaidzinātājos. Lai izvairītos no GOS, izvēlies produktus, ko iesaka Astmas asociācija, kam ir ekomarķējumi vai uz etiķetes rakstīts, ka tie satur maz GOS vai nesatur tos vispār.
Pirms tīrīšanas līdzekļa iegādes palūkojies uz iesaiņojumu: kas tur rakstīts par sastāvdaļām? Izvairies no triklozāna, ftalātiem, sintētiskajām smaržvielām un krāsvielām un produktiem, kas satur gaistošos organiskos savienojumus. Izvairies no antibakteriālu tīrīšanas līdzekļu lietošanas, to vietā izmanto dabīgas alternatīvas, piemēram, citrona sulu. Izvēlies tādas sadzīves ķīmijas preces, kam ir ekomarķējums. Šie produkti ir izgājuši neatkarīgu pārbaudi un atzīti par labāko vides izvēli. Taču ne visi ražotāji piesaka savu produktu sertificēšanai, līdz ar to ir iespējams nopirkt nemarķētu veļas pulveri, kas ir tikpat labs kā marķētie (vairāk par ekomarķējumiem skatīt 19. lpp.).
Tīrīšanas līdzekļus jāglabā tādā vietā, kur nevar piekļūt bērni. Boikotē kompānijas, kas savus produktus pārbauda, izmantojot dzīvniekus. Šeit ir kompāniju saraksts, kas pievienojušās Cilvēciskas sadzīves ķīmijas standartam (lecoša truša logotips), kurš nepieļauj eksperimentēt ar dzīvniekiem nevienā produkta izstrādes stadijā: www.gocrueltyfree.org/companies.php
Smaržvielas
Sintētiskās smaržvielas lēni sadalās un uzkrājas gan cilvēku, gan dzīvnieku audos, tās var nodot nākamajām paaudzēm. Smaržvielu iegūšanai kosmētikā izmanto līdz pat 300 dažādas ķīmiskās vielas. No tām ap 100 ir potenciāli bīstamas, jo var izraisīt alerģijas vai ir noturīgas vidē. Tirgū pašlaik ir ap 5000 smaržvielu, 95% no tām ir radītas laboratorijā - daudzas no naftas produktiem. Faktiskās sastāvdaļas parasti uz iesaiņojuma nenorāda, lai aizsargātu noslēpumu, jo smaržvielas nevar patentēt. Daudzas smaržvielas un aromatizētāji, kas veidoti uz naftas produktu bāzes, var izraisīt vēzi, dzemdību defektus, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstinātu jutību - kontaktalerģiju vai nepanesību, pat ja tās nav klasificētas kā alerģiskas. Dāņu pētījums parādīja, ka 1,1% cilvēku ir alerģiska reakcija pret noteiktiem aromātiem (Peru balzamu un smaržvielu maisījumu). Šī reakcija ir hroniska, un pretlīdzeklis nav zināms. Simptomus var atvieglot ar steroīdu krēmiem, kas savukārt var izraisīt blakusparādības. Smaržvielas arī ir bīstamas ūdens organismiem. Pašlaik ES Zinātniskā komiteja ir noteikusi ierobežojumus 28 smaržvielu lietošanai parfimērijā. Taču vēl joprojām nav noteikti ierobežojumi to lietošanai gaisa atsvaidzinātājos. Starptautiskā smaržvielu asociācija (IFRA) iesaka produktiem piemērotas smaržvielas un lietojamo koncentrāciju.
Gatavo pats
Ziepes, ūdens, soda, etiķis, citrona sula un rupjš sūklītis var palīdzēt veikt lielāko daļu mājas darbu. Stikla virsmu tīrīšanai sajauc vienādās daļās etiķi ar ūdeni un to vienmērīgi izmidzini uz stikla. Tad notīri ar avīzi vai lupatiņu. Dzeramā soda ir labs paklāju dezodorants. Lai notīrītu pelējumu, lieto citronu sulas vai baltā etiķa un sāls maisījumu. Kaļķakmens noņemšanai tējkannā ielej ūdens un citrona sulas, citronskābes vai etiķa maisījumu. Tad tējkannu uzvāri un vairākas reizes izskalo. Dzeramās sodas, sāls un karsta ūdens maisījums ir lielisks plīts virsmas tīrīšanas līdzeklis. Ja uz plīts kaut kas pāriet pāri, nekavējoties ir jāuzber sāls un jāatstāj uz kādu stundiņu. Tad jāapber ar vārāmo sodu vai videi draudzīgu universālo tīrīšanas līdzekli un jānotīra. Podu vai vannu var iztīrīt, tajā iekaisot sodu un pievienojot etiķi. Tad virsmu var noberzt ar papīra dvieli.