«Kolka Cool» aktrise: politikai kino nav vietas

Iveta Pole

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Pagājušas vairākas nedēļas, kopš uz ekrāniem nonākusi režisora Jura Poškus spēlfilma «Kolka Cool». Šajā laika sprīdī tā saņēmusi gan skatītāju atzinību, gan kinokritiķu iebildes. Ar filmai veltītajiem izteikumiem viedokļu krustugunīs pamanījies nonākt arī politiķis Raivis Dzintars, kurš izteicis šaubas, vai šādi projekti vispār pelnījuši valsts finansiālu atbalstu. Lai aprunātos par notiekošo, uz sarunu aicinājām Jaunā Rīgas teātra aktrisi Ivetu Poli, kas kinolentē atveido galveno varoni Simonu.

TVNET: Kā loma filmā «Kolka Cool» ir mainījusi tavu ikdienu?

Iveta Pole: Varbūt tie, kas redzējuši filmu biežāk, atpazīst. Tomēr jāteic, ka mēnesi pēc pirmizrādes biju prom un tikai nesen, pirms pāris dienām (saruna notika ceturtdien – aut.) esmu atgriezusies. Redzēsim, vai tas būs ko diži mainījis manā dzīvē.

TVNET: Cik daudz kā kino aktrise jūti savu izaugsmi kopš dalības iepriekšējā filmā, Jura Poškus režisētajā «Monotonijā»?

Iveta Pole: To adekvātāk būtu spriest profesionāliem cilvēkiem, tiem, kas vērtē kino. Domāju, ka noteikti ir kāds progress, taču ar gadiem tas nāk, strādājot jebkurā profesijā. «Monotonijas» laikā, strādājot ar Juri, mēs vēl tikai iepazināmies viens ar otru, bet šeit darbs gāja ātrāk un raitāk tā iemesla dēļ, ka sapratāmies jau no pusvārda. Tāpat bijām sastrādājušies ar pārējiem aktieriem un kolektīvu, no kura daļa darbojās arī iepriekšējā filmā, bet daļa bija mani kolēģi [Jaunajā Rīgas teātrī].

TVNET: Kā sajūtas skatuves mākslinieks, nonākot kino vidē? Kas mainās?

Iveta Pole: Latvijā teātra aktieriem izdevība piedalīties kinoprojektos nerodas bieži. Kāda nu mums ir tā kino industrija, tāda ir... Ir citi spēles noteikumi, un, ja nav labs režisors, kas prot ievirzīt... Teātrī ir lietas, kas prasa lielāku paspilgtinājumu vai ķermenisku ekspresiju. Kino to pašu jūtu amplitūdu, ko teātrī tev vajadzētu paspilgtināt desmit reizes, - pietiek ar vienu pagriezienu vai acu skatienu. Bet to kontrolē režisors.

Režisors un aktrise

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Latviešu kino bieži pārmet teatrālismu un pārspīlētību tā iemesla dēļ, ka aktieri nav pieraduši strādāt kino un varbūt nezina visus tos mazos trikus.

Kino ekspresija ir vajadzīga daudz mazākā gradācijā, nekā pierasts, ikdienā strādājot teātrī.

TVNET: Kā tu jūties, kad saka – latviešu aktieri der tikai teātrim, nevis kino?

Iveta Pole: Tā nav taisnība. Vienkārši šeit nav kino industrijas kā tādas. Ir pāris režisori, kas uzņem filmas un, ja palaimējas, tevi paņem. Bet nedomāju, ka tas būtu īpaši pareizi – pie tā vainot aktierus. Tu pats neredzi kamerā to, ko tu tajā brīdī dari uz laukuma. Tāpēc ir vajadzīgs režisors, kurš visu pārzina un var tevi koriģēt. Ja ir pārspīlētība, tad viņa uzdevumā ir to pamanīt un strādāt ar aktieri.

TVNET: Vai «Kolka Cool» tapšanas laikā skatījies kādas filmas, lai pavērotu aktieru darbību?

Iveta Pole: Mēģinu skatīties kino arī neprofesionālos nolūkos. Tas vienmēr ir veselīgi, un tas ir pat nepieciešami. Šīs filmas sakarā konkrēta prototipa man nav. Ja citiem varoņiem ir kaut kāda saikne ar dokumentāliem, reāliem cilvēkiem, tad mans tēls bija kopīgā darbā izveidots iztēles auglis.

Iveta Pole

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

TVNET: No Raivja Dzintara izteikumiem nojaušams tas, ka tādas filmas kā «Kolka Cool» nav īsti pelnījušas valsts finansējumu. Vai valsts vispār drīkst iejaukties mākslas procesos?

Iveta Pole: Cik dzirdēju, nākamajā dienā viņš sacījis, ka šis viedoklis ticis pārprasts un tā nemaz neesot bijis domāts. Bet vai valstij ir tiesības iejaukties... Mans personiskais uzskats ir, ka nē. Tas visnotaļ atgādina mūsu neseno pārvaldes formu, kāda bija pirms Latvijas neatkarības.

Mākslas laukā politikai nav vietas.

Tas atgādina vairāk tādu cenzūru un ideoloģisku iejaukšanos, kam ar mākslu nevajadzētu būt būt sakaram nekādā veidā.

TVNET: Lai arī Dzintars apgalvoja, ka viņa sacītais izrauts no konteksta, viņš neslēpa atvieglojumu, ka uz seansu nav paņēmis savus bērnus. Vai arī tu «Kolkas» DVD no bērniem slēpsi pēc iespējas augstākā plauktā?

Iveta Pole: Nē, jo neuzskatu bērnus par muļķākiem kā pieaugušie. Bet, ja nemaldos, filmas sakarā ir ieteicamais vecuma ierobežojums no 16 gadiem, tā ka tie, kuri uztraucas par savu bērnu morālo audzināšanu, lai arī ņem vērā to. Tas lai paliek katra vecāka ziņā. Es no saviem bērniem neslēpšu neko.

TVNET: Lasīju Martas Krivades recenziju, kurā minēts, ka filmā tu neatgādini tipisku mazpilsētas meiteni. Esi pārāk pārliecināta par savu seksīgumu, pārāk smalki ironiska. Kā tu domā – vai Simonai mazliet nepietrūka tā saucamā urliskuma?

Iveta Pole (iesmejas): Izlasot recenziju, arī es domāju tieši par šo jautājumu. Godīgi sakot, nevaru pilnībā piekrist, jo sanāk, ka mēs visus mazpilsētas iedzīvotājus gribam ielikt vienā rāmī un ir bezmaz vai klišeja – ja tu nāc no laukiem vai mazpilsētas, tev jābūt ļoti «urliskam», vai vienalga kādas īpašības mēs piedēvētu. Tas izslēdz iespēju, ka cilvēki var būt ļoti dažādi. Pēc kādiem kritērijiem mēs varam zināt, ka tādos apstākļos kā pēc algoritma var izveidoties tikai šādi cilvēki? Tā mēs nolīdzinām visus cilvēkus, ka, redz, visiem jābūt vienādiem, bet realitātē tas tā nav. Dzīvojot vienos apstākļos, cilvēki var būt dažādi.

Patiesībā šādu viedokli dzirdēju ne tikai no Martas Krivades recenzijas. Tāds, veidojot manu tēlu, bija uzstādījums.

Mans un [Andra] Keiša tēls tika veidots ar domu, ka mēs uz visu pārējo fona esam pieauguši savā apziņā. Pārējie visi varoņi ir pusaudziskāki, tīniskāki savā izaugsmē.

Tas, ka viņa (Simona) ir tāda provokatīva un asa, tika apzināti tā veidots.

TVNET: Vai ainai ar krūšu atkailināšanu bija jānoskaņojas kā īpaši?

Iveta Pole (nosmīn): Es zināju, ka tāda aina būs, tāda arī būs. Kāda atšķirība. Citreiz ir grūtāk kaut ko nospēlēt nekā... (Smejas.) Ja kailums ir attaisnojams, tad man tas nesagādā nekādas problēmas. Šajā gadījumā man tas likās attaisnojams un nekādu īpašo grūtību nebija.

TVNET: Līdz šim filmās pašmāju aktrises to uzdrīkstējušās reti. Uzreiz prātā nāk vienīgi Mirdza Martinsone.

Iveta Pole: Vēl bija arī «Aijā» (galveno tēlu, Aiju, atveidoja Zane Jančevska – aut.) kailskats, taču tas bija ļoti estētiski, skaisti un attaisnojoši. No skatītāju viedokļa kailums ir neērts tad, ja tas tiek rādīts pašmērķīgi ar mērķi šokēt, bet, ja tas domāts no dramaturģijas, kailumam nevajadzētu būt neērtam.

Iveta Pole

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

TVNET: Kādi ir tavi tuvākās nākotnes plāni?

Iveta Pole: Patlaban neko neplānoju un arī jaunus piedāvājumus neesmu saņēmusi. Man drīz būs bērniņš, un līdz ar to šobrīd esmu devusies pelnītā atpūtā.

TVNET: Vai nākotnē liec cerības uz starptautiskajiem kino projektiem, kas pēdējā laikā Latvijā manāmi arvien biežāk?

Iveta Pole: Ja piedāvājumi pēc būtības ir saistoši, tad es tajos piedalītos ar lielāko prieku. Cerams, ka latviešu kino industrija pamazām atveseļosies.

TVNET: Ko man tev novēlēt 2012.gadā?

Iveta Pole: To, ko tu man pats gribi novēlēt.

TVNET: Tad novēlu veselību tev, tavai ģimenei, un pirmo miljonu.


Uz augšu