Latvija ietu bojā, ja krievu valodai būtu oficiāls statuss
«Ir pazemojoši balsot par to, kas mums pienākas,» iesāk allaž patriotiski noskaņotais brīvības cīnītājs. «Lai arī kā mēs uz sevi vai kāds uz mums neskatītos, mums ir tiesības vienā mazā pasaules pleķītī lietot savu valodu un nepakļaut to iznīcībai, ko pieļautu šī referenduma organizētāji.»
Bijušais Tautas frontes priekšsēdētājs un politiķis, kurš tagad pārcēlies uz dzīvi dzimtajā pusē Madonā, pēc nobalsošanas aicina mainīt likumus, lai šādi pazemojoši referendumi vairs neatkārtotos.
«Balsošana par krievu valodu kā valsts valodu ir balsošana pret Latvijas tautas pastāvēšanas tiesībām.»
Īvāns atminas, ka Atmodas sākumā 1988.gada jūnijā, pirms runāšanas par neatkarības atgūšanu Rakstnieku savienībā tika runāts par latviešu valodas bojāeju tieši tāpēc, ka blakus pastāvēja oficiālais sazināšanās līdzeklis – krievu valoda. «Tikai ar šo valodas jautājumu mēs sākām iet tālāk. Sapratām, ka latviešu valodu nav iespējams nosargāt, ja nebūs valsts un neatkarības,» viņš saka.
Izsaka pateicību nelatviešiem, kas nepakļāvās provokācijai