Skolām piedāvās pilotprojektus būtiskai mācību modeļa maiņai

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

No nākamā mācību gada Latvijas skolās būtiskas pārmaiņas nav plānotas, taču 10 līdz 15 mācību iestādēm tiks piedāvāts īstenot pilotprojektus būtiskai mācību modeļa maiņai, šorīt telekompānijā LNT pastāstīja izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Šīs skolas tiks aicinātas īstenot pilotprojektus, piemēram, mainot stundu izkārtojuma principus un ieviešot moduļu sistēmu, pamainot brīvlaiku izkārtojuma principus, palielinot tehnoloģiju izmantošanu mācībās u.tml., pastāstīja politiķis. Šim testam izrādoties veiksmīgam, nākotnē skolas varētu kļūt daudz individuālākas, pašas izvēloties metodes, kā pasniegt mācību priekšmetus. Negatīva iznākuma sekas Ķīlis atturējās modelēt.

Ministrs uzsvēra, ka pilotprojektu īstenošana ir normāla metode, kā pārbaudīt, vai dažādas idejas der īstenošanai Latvijā, jo nevar tikai sēdēt, rokas klēpī salikuši, un vaimanāt, bet ir jāmeklē veidi, kā uzlabot mācību kvalitāti.

Runājot par izskanējušo iespēju skolās par 6000 samazināt pedagogu skaitu, Ķīlis uzsvēra, ka ar varu tas netikšot darīts un tā būšot pašu skolu izvēle, kā izlietot valsts tām piešķirtos līdzekļus. Ministrs solīja censties panākt, lai nauda paliek izglītības sistēmā, neskatoties uz to, ka samazinās bērnu skaits.

Savukārt mazās skolas sagaidot reorganizācija, piemēram, tas var tikt apvienotas ar citām skolām, kļūt par «mācību punktiem», kur skolotāji tikai piebraukā, iegūt papildus sociālās funkcijas u.tml.

Kā ziņots, Ķīlis vakar tikšanās laikā ar novadu izglītības pārvalžu vadītājiem atzīmēja, ka turpmākajos gados skolotāju skaits samazināsies vismaz par 6000 cilvēku, jo 28 000 skolotāju valstī uzturēt nevarēs. Ministrs uzsvēra, ka, veicot izglītības sistēmas reformas, būs jāoptimizē gan mācību procesa organizācija, gan materiāli tehniskā bāze, kas skolām ļautu ietaupīt līdzekļus, ko tās varētu novirzīt pedagogu atalgojuma paaugstināšanai.

Ķīlis atzina, ka ir nepareizi, samazinoties skolēnu skaitam, samazināt finansējumu. Taču, veidojot šī gada budžetu, Izglītības un zinātnes ministrijai pērn nevarēja piedāvāt alternatīvu finansēšanas modeli. Ministrs uzsvēra, ka no šī gada 1.janvāra finansējums skolotāju algām nav samazināts, ko apliecināja arī klātesošie Izglītības pārvalžu vadītāji.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu