Referendums par krievu valodu notiks 18.februārī

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tautas nobalsošana par krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu Latvijā notiks 18.februārī. Referenduma zīmē ir paredzēts balsotājiem uzdot jautājumu, kam sekos divas atbildes iespējas – «par» vai «pret» grozījumu veikšanu Satversmē. Eksperti tikmēr jau bažījas, ka neatkarīgi no formulējuma noteikti būs daļa cilvēku, kuri saputrosies.

Papildināts ar A.Kaktiņa komentāru par formulējumu un CVK atbildi; pievienots video.

Jānodrošina balsošana arī ārvalstīs

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma 18.februārī izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Tautas nobalsošana notiks no plkst.7 rītā līdz plkst.22 vakarā.

Par referenduma datumu izvēlēties 18.februāri rosināja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, lai varētu nodrošināt tautas nobalsošanas norisi arī ārvalstīs.

Tautas nobalsošana šajā jautājumā bija jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Būs divas atbilžu iespējas

Referendumā balsošanas zīmē būs jautājums «Vai jūs esat par likumprojekta »Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē« pieņemšanu?», kam sekos divas atbildes iespējas – «par» vai «pret».

Komisija otrdien vienojās arī par spiedoga formu un to, kā iestādēm, kurās organizēs parakstu vākšanu, jāpiesakās parakstu vākšanai. Pirms referenduma tiks izvietoti reklāmas plakāti par balsošanas norises laiku un procesu, savukārt vēlēšanu iecirkņos būs izvietoti plakāti, kā precīzi aizpildīt balsošanas zīmes.

Referenduma balsošanas zīmes skaitīs elektroniski. Cimdars teica, ka provizoriskajam referenduma rezultātam vajadzētu būt zināmam jau neilgi pēc referenduma beigām – aptuveni pēc pusnakts.

Kaktiņš: saputrosies abas puses

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) tautas nobalsošanas jautājumu formulējusi tā, lai tas būtu juridiski precīzs un korekts, taču sociologs Arnis Kaktiņš norādīja, ka vēlētos redzēt jautājumā iekļautu plašāku informāciju.

«Ir skaidrs, ka tiek prasīts, vai esat par vai pret likumprojektu, bet nav skaidrs, ko likumprojekts paredz. Man šķiet, ka labāk būtu, ja tiktu iekļauts vairāk informācijas tekstā,» atzina sociologs.

Taču viņš sacīja, ka neatkarīgi no jautājuma formulējuma noteikti būs daļa cilvēku, kuri saputrosies. Taču svarīgs aspekts ir tas, ka kļūdīsies abas puses.

«Šis jautājuma formulējums prasa to, ka ārpus vēlēšanu zīmes būtu ļoti nepieciešama vēl informācija ‒ uz plakātiem, bukletos, lapiņās. Ka biļetenam ir vēl pielikums, kas piesprausts pie sienas iecirknī,» klāstīja eksperts.

CVK jautājumu formulēja, lai tas būtu juridiski korekts

CVK pārstāve Kristīne Bērziņa paskaidroja, ka pēc būtības Satversmes grozījumu projekts, kas tiek nodots izlemšanai tautas nobalsošanā, paredz vairākas izmaiņas, nevis tikai nosaka krievu valodai otras valsts valodas statusu, piemēram, izmaiņas Satversmes 101.pantā, kas runā par darba valodu pašvaldībās.

Jautājuma formulējums varētu novest pat pie referenduma rezultāta apstrīdēšanas, sacīja Bērziņa.

«Ja gribētu paskaidrot referenduma jautājumu sīkāk, tajā būtu jāiekļauj visi Satversmes grozījumu projekta panti vai aspekti, kas panāktu pretējo efektu un padarītu tautas nobalsošanas jautājumu daudz grūtāk uztveramu. Savukārt, ja iekļautu tikai šo vienu pašlaik saziņā lietoto ideju ‒ par krievu valodu kā otru valsts valodu, pastāv iespēja apstrīdēt referenduma rezultātu tiesā ar argumentu, ka vēlētāji tikuši maldināti,» teica CVK preses sekretāre.

Viņa minēja, ka, iespējams, nākotnē vēlētāji rosinās vēl kādas izmaiņas likumos vai Satversmē, kas varētu būt vienlaikus par dažādiem tematiem. «Kurš šādā situācijā būs tas, kas pateiks, kāda ir galvenā doma šiem grozījumiem?» retoriski vaicāja Bērziņa.

CVK būs piesardzīga, sagatavojot materiālus par valodas referendumu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien konceptuāli vienojusies sagatavot informatīvos materiālus par 18.februārī gaidāmo valodas referendumu, lai tie būtu vieglāk uztverami, tomēr komisijas vadītājs Arnis Cimdars bija piesardzīgs, cik brīva interpretācija komisijai var būt.

Komisija otrdien konceptuāli atbalstījusi CVK pārstāves Elizabetes Krivcovas («Saskaņas centrs») ierosinājumu sagatavot informatīvos materiālus vieglākā valodā.

Intervijā Latvijas Radio Cimdars atsaucās uz parakstu vākšanas laikā sagatavotajiem materiāliem, kuros vēlētāji varēja paši salīdzināt esošo Satversmes tekstu un piedāvātās izmaiņas. Viņaprāt, interpretācijas iespējas būtu jāatstāj politiķu ziņā.

«Es tomēr esmu diezgan piesardzīgs attiecībā uz interpretāciju, cik tālu varam iet, lai nesāktu saņemt pārmetumus par maldināšanu. Manuprāt, tas vairāk attiektos uz politiskajām partijām un eliti,» sacīja Cimdars.

Rosinās elektronisko identifikācijas karšu ieviešanu atlikt

Cimdars rosinās Ministru kabinetu (MK) atlikt elektronisko identifikācijas karšu jeb personu apliecību ieviešanu vismaz līdz gaidāmā referenduma dienai 18.februārim, lai nerastos neskaidrība ar to, ka balsošanā var izmantot tikai pasi.

Saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto līdz vēlētāju reģistra ieviešanai vienīgā iespēja vēlētājiem nobalsot ir izmantojot pasi. Tāpēc, lai nerastos pārpratumi tautas nobalsošanas dienā, labāk būs, ja identifikācijas kartes vēl nebūs izveidotas, šodienas CVK sēdē norādīja tās priekšsēdētājs.

Referendums izmaksās gandrīz divus miljonus

Lemjot par tautas nobalsošanas dienu, CVK bija jāievēro likums «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz, ka tautas nobalsošana par vēlētāju rosinātu Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā noraidīšanas Saeimā.

Tautas nobalsošana sarīkojama sestdienā.

Referendums valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.

Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Diskutē par jautājuma uzdošanas formu

Referenduma zīmē ir paredzēts balsotājiem uzdot jautājumu, vai viņi atbalsta grozījumu veikšanu Satversmē. CVK sēdes laikā izvērtās diskusija, vai ir nepieciešams jautājumu formulēt plašāk. Taču Cimdars paskaidroja, ka paplašinātais skaidrojums par visiem grozījumus skarošajiem jautājumiem būs nesaprotamāks, tas radīs daudz vairāk vēlētāju kļūdu un nepanāks gaidīto efektu - vēlētāju labāku informēšanu.

Savukārt jautājumā liekot tikai daļēju skaidrojumu, piemēram, minot, ka runa ir par krievu valodas noteikšanu par otro valsts valodu, vēlāk kāds varētu apstrīdēt, ka tas ir maldinošs jautājums. Maldināšana varētu tikt pamatota ar to, ka jautājumā ir ietverta tikai daļa no referendumā paredzētajiem Satversmes grozījumiem.

CVK konceptuāli atbalstīja tās locekles Elizabetes Krivcovas ierosinājumu vēlēšanu kabīnēs nodrošināt plakātus, kur «vienā vienkāršā teikumā» tiktu izskaidrota tautas nobalsošanas būtība, kuru ikviens cilvēks varētu saprast. CVK gan nelēma par konkrētu vēstījuma tekstu. Cimdars atgādināja, ka informatīvo plakātu izgatavošana un izvietošana iecirkņos notiek tradicionāli.

Informatīvo kampaņu veiks arī krievu valodā

Krivcova rosināja informatīvo kampaņu veikt arī krievu valodā, atsaucoties uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ieteikumiem. CVK priekšsēdētājs skaidroja, ka tas varētu notikt, krieviski runājot radio ēterā.

Jau ziņots, ka Satversmes grozījumi, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, tika iesniegti Saeimā pēc tam, kad tika savākti un apstiprināti 187 378 pilsoņu paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu