Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu no nākamā mācību gada atteikties no līmeņiem centralizētajos eksāmenos, paredzot vērtējumu tikai procentos. Līdz ar izmaiņām vērtējumā mainīsies arī ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritēriji.
Centralizētajos eksāmenos vērtējumu izteiks tikai procentos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valdība lēmumu pieņēma bez garām debatēm.
Pašlaik ir noteikts, ka centralizētajos eksāmenos vērtējumu liek gan burtu veidā – no A (augstākais) līdz F līmenim –, gan arī procentuāli. Sākotnēji bija iecerēts, ka izmaiņas varētu attiekties jau uz šo mācību gadu, taču līdz ar valdības lēmumu izmaiņas centralizētajos eksāmenos vērtējumu izteiks tikai procentos no nākamā – 2012./2013. – mācību gada.
IZM atzinusi, ka pašreizējā metodika, ka ik gadu centralizēto eksāmenu rezultātus izsaka līmeņos, nav konsekventa un no mācību sasniegumu pētniecības viedokļa apgrūtina rezultātu salīdzināšanu starp dažādiem mācību priekšmetiem dažādos gados. Secināts, ka augstskolās ir ļoti atšķirīga prakse, kā tiek izmantoti centralizēto eksāmenu rezultāti, uzņemot jaunos studentus.
Tādēļ, pēc IZM uzskata, izsakot eksāmenu rezultātus tikai procentos un atsakoties no burtiem, būs caurredzamāka un saprotamāka jauno studentu atlase Latvijas augstākajās izglītības iestādēs. Rezultātus būs arī vieglāk analizēt.
Izmaiņas paredz, ka vidējās izglītības iegūšanai centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus izsaka procentuālajā novērtējumā. Iegūto novērtējumu ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai.
Savukārt svešvalodu centralizēto eksāmenu vērtējumu izteiks B1, B2 vai C1 valodas prasmes līmenī. Pārējo valodas prasmju līmeņu piešķiršana nav iespējama saistībā ar to, ka A1 un A2 valodas prasmes līmeņus apgūst pamatizglītības pakāpē, bet C2 līmeni saskaņā ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei vidējās izglītības posmā neapgūst. Skolēniem, kas nesasniegs B1, B2 vai C1 valodas prasmes līmeņus, vērtējumu izteiks procentuālā novērtējumā.
Beidzot 9.klasi, ir jākārto tikai viens centralizētais eksāmens ‒ latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās. Arī šajā eksāmenā vērtējumu no nākamā mācību gada izteiks tikai procentos. Papildu tam pamatizglītības sertifikātā norādīs arī valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts valodas prasmes apmēru.
Līdz ar izmaiņām vērtējumā mainīsies arī ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritēriji.
Pašlaik ir noteikts, ka viens no ģimnāzijas statusa kritērijiem ir nosacījums, ka ne mazāk kā 60% izglītojamo mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ir ne zemāks par C līmeni. Savukārt, lai pretendētu uz valsts ģimnāzijas statusu, šim līmenim jābūt vismaz 75%.
Ģimnāziju un valsts ģimnāziju statusa kritēriji tiks izvērtēti vēl divu iepriekšējo mācību gadu skatījumā, taču no nākamā mācību gada uz ģimnāzijas statusu varēs pretendēt skolas, kurās vidējais procentuālais vērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis augstāks par valsts vidējo novērtējumu. Savukārt uz valsts ģimnāzijas statusu varēs pretendēt skolas, kurās vidējais vērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis vismaz par 10% augstāks nekā valsts vidējais.
2009./2010.mācību gadā valsts ģimnāziju izglītojamo procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos bija no 60% līdz 82% (valstī vidējais – 48,3%), kas atbilda 88% izglītojamo, kuri valsts ģimnāzijās nokārtoja centralizētos eksāmenus A, B vai C līmenī, savukārt 2010./2011.mācību gada noslēgumā – no 58% līdz 81% (valstī vidējais – 47,4%).
Pašvaldību ģimnāzijām centralizēto eksāmenu rezultāti 2010./2011.mācību gadā bija no 45% līdz 84% izglītojamo, kas nokārtoja eksāmenus A, B vai C līmenī, kas atbilst 46–64% rezultātam procentuālā novērtējumā (valstī vidējais – 47,4%).
Kritēriju 2010./2011.mācību gadā par dažiem procentiem neizpildīja tikai V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija un Murjāņu sporta ģimnāzija.
Latvijā ir 15 ģimnāzijas, kurās mācās apmēram 6000 skolēnu, un 26 valsts ģimnāzijas, kurās mācās aptuveni 12 100 izglītojamo. Ģimnāzijās strādā aptuveni 700 pedagogu, valsts ģimnāzijās – 1200 skolotāju.