Tev nebūs par mani visu zināt!

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: «Apollo»

Nevainīgs jautājums topošajam darbiniekam par seksuālo orientāciju, reliģisko piederību un pat ģimenes stāvokli Amerikā darba devēju var novest līdz bankrotam. Pamazām arī Latvijā uz šīm lietām sāk raudzīties nopietni.

Filadelfijā kādas tūrisma firmas vadītājs jaunam vīrietim darba intervijā uzdevis jautājumu: «Vai jūs neesat gejs?» Kā pēc tam tika skaidrots tiesas procesā, topošais ceļojumu konsultants tik tiešām bija homoseksuāls. Bet šajā gadījumā tas bijis viņa trumpis, ja vien lieta nebūtu novesta līdz tiesai. Kāpēc tā? Interneta portāla «Salon.com» rakstā vainīgais priekšnieks skaidro, ka gejiem ir īpašs talants ceļojuma pakešu pārdošanā, viņi ir izteikti komunikabli, laipni un vienmēr kopti. Darba intervijas noslēgumā, kad bijis skaidrs – jā, šis puisis ir īstais, vadītājs draudzīgi uzdevis minēto jautājumu. Nākamā tikšanās reize viņiem jau bijusi tiesas zālē. 500 000 ASV dolāru bija morālā kompensācija, ko tūrisma kompānijai nācās maksāt darba intervijas upurim.

Kūtrie zaudē tūkstošus

26 gadus veca mārketinga speciāliste Sanita Lapiņa stāsta, ka pašas kūtruma dēļ, iespējams, zaudējusi lielu naudu. Pirms gada darba intervijā viņai jautāts gan par ģimenes stāvokli, gan to, vai viņa tuvākā laikā plāno bērnus. Sanita zinājusi, ka šādus jautājumus uzdot nedrīkst, un centusies diplomātiski iziet no situācijas. Intervētāji tik un tā prasījuši konkrētas atbildes. Tad arī jaunā speciāliste norādījusi, ka šādus jautājumus uzdot nedrīkst. Vietu firmā viņa nav ieguvusi.

30 gadus vecajam apsargam Mārtiņam darba intervijā vaicājuši, vai viņš nav gejs. Tā arī pateikuši: ja viņš vēlas šo darbu, tad lai atbild godīgi. Tā kā policijā aldziņa knapa un darbs šajā firmā ļauj vienam uzturēt sievu un divus bērnus, tad sūdzēties viņš nav devies. Šodien Mārtiņš atzīst, ka nemaz nezinājis, ka par šādu jautājumu darba devējam draud nepatikšanas. Ja zinātu, ka tiesas ceļā piedzenama milzu kompensācija, viņš, iespējams, tiesātos ar». Latvijā gan nav bijis neviens gadījums, kad kāds nepareizo jautājumu upuris būtu saņēmis pat tūkstoti latu...

Personāla eksperte Lūcija Kalna norāda, ka mūsējie vēl joprojām ir kūtri uz šāda veida tiesu darbiem. Piemēram, Anglijā esot prakse, ka uz darba intervijām piesakās cilvēki, kuri patiesībā strādā dažādos kontroles dienestos. Arī Latvijā vajadzētu ieviest šādu praksi, jo interviju upuri reti kad ir gatavi ziņot par intervētāja pieļautiem pārkāpumiem.

Ko tad drīkst?

L. Kalna skaidro, ka saskaņā ar likumu cilvēkam, kurš vēlas stāties darbā, ir pienākums darba devējam sniegt informāciju par savu veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību. Bet arī tiktāl, cik tas skar darba pienākumu veikšanu. Savukārt darba devējam pārrunās pretendentam atļauts jautāt vien to, kas attiecas uz paredzēto darbu un konkrētās personas piemērotību tam. Arī šie jautājumi nedrīkst būt intīmi. Latvijas likumdošana neaizliedz lūgt pretendentam, kas stājas darbā, iesniegt rekomendācijas no iepriekšējām darbavietām. Tāpat nav noteikts aizliegums darba devējam pašam interesēties, piemēram, sazinoties telefoniski. Arī šajās sarunās nebūtu ētiski apspriest konkrētās personas privātās lietas, bet prakse liecina par pretējo. Diemžēl nekādi likumi to nevar aizliegt, īpaši, ja bijušais un potenciālais darba devējs ir «čomi».

Kaut kas tomēr jāzina

Likumu rakstītāji ir konkrēti norādījuši, ko nedrīkst prasīt pretendentam darba intervijā. Taču tas nenozīmē, ka darba devējs par savu kolektīvu neko nedrīkst zināt. Lūk, elementāra situācija – Ziemassvētki. Daudzi darba devēji savu padoto bērniem rīko eglītes, pasniedz dāvaniņas. Kā šefam noskaidrot, cik katram atvašu ir un cik paciņu pasūtīt vecītim ar balto bārdu? Ir uzņēmumi, kuros, tuvojoties pirmajam septembrim, skolēnu vecākiem piešķir pabalstus. Tāpēc ir atsevišķas lietas, par kurām visnotaļ objektīvu iemeslu dēļ darba devējs darbiniekam, ar ko jau noslēgts līgums, var jautāt. Viena no tām ir bērnu skaits un vecums.

Atceries! Darba intervijā nedrīkst jautāt par:

  • grūtniecību, izņemot gadījumu, kad paredzēto darbu vai nodarbošanos nevar veikt grūtniecības laikā;
  • ģimenes vai laulības stāvokli;
  • iepriekšēju sodāmību, izņemot gadījumu, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme;
  • reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas;
  • piederību pie kādas politiskās partijas, darbinieku arodbiedrības vai citas sabiedriskās organizācijas;
  • nacionālo vai etnisko izcel­smi.

Der zināt!

Valsts darba inspekcija: 7312176 – anonīmais uzticības tālrunis; 8008004 – bezmaksas konsultatīvais tālrunis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu