/nginx/o/2018/07/17/10837257t1hcdf9.jpg)
Ja palūkojas grīdas segumu vēsturē, katrai tautai un cilvēkam ir savi uzskati par to, kādai jābūt mājokļa grīdai. Tos, protams, ietekmē ģeogrāfiskais stāvoklis un valsts klimats. Taču galvenās prasības grīdas segumam – ekoloģisks, drošs, tāds, kurš ilgi kalpotu, un, protams, – par pieņemamu cenu.
Ko jūs teiktu par tādu apgalvojumu, ka visekoloģiskākais materiāls grīdai ir linolejs?
Linolejs
Dažiem cilvēkiem linolejs vēl aizvien izraisa aizdomas. Vai tad tas ir ekoloģiski drošs? Atbilde ir skaidra. Mūsdienu linolejs vairs nav tas pats, ko varēja nopirkt padomju laikos. Tam materiālam ar īstu linoleju nav nekā kopēja. Mūsdienās tas ir viens no ekoloģiskākajiem grīdas segumiem. Šādā ziņā linolejs ir labāks par parketu.
Linolejs mums asociējas ar mūsdienīgu mājokli, lai gan tam jau ir 133 gadi! Oficiāli linoleja izgudrošana piereģistrēta 1627.gadā. Tikai pēc 100 gadiem to sāka lietot kā grīdas segumu. Sākumā tika ražoti tikai vienas krāsas linoleji (dabiski brūni), un tikai 1892.gadā tika pievienotas arī citas krāsas. Drīz vien uz tā parādījās arī zīmējumi: koka grīda, akmens, persiešu paklājs u.tml.
Linoleja "otrais vilnis" sākās pēc Otrā pasaules kara. Tā uzplaukums tomēr nebija ilgs. Pagājušā gadsimta 60.gados linolejs zaudēja savu dominējošo lomu tirgū. Interese par to atgriezās tikai 80.gados, kad ekoloģiskums atkal kļuva aktuāls. To pagatavo tieši tāpat kā pirms simts gadiem – mainījušās ir tikai tehnoloģijas.
Linolejs vispirms ir:
praktisks grīdas segums;
nereaģē uz spiedienu;
ekoloģiski tīrs;
grūti uzliesmojošs, degot neizdala toksiskas vielas;
karstumizturīgs (piemēram, degoša cigarete neatstās uz grīdas nekādas pēdas);
izturīgs pret ķimikālijām (benzīnu, spirtu, acetonu, eļļu utt.)
piemīt bakteriostatiskas īpašības (uz tā nesakrājas mikrobi);
antiseptisks.