Romas katoļu baznīcas galvenais ļauno garu izdzinējs tēvs Gabriele Amorts nosodījis Džoanu K. Roulingu par autores pēdējo Harija Potera piedzīvojumiem veltīto grāmatu Tumsas princis. Pēc Vatikāna domām, šī grāmata iedvesmojot sātanistu un grēcinieku pasauli.
Pēc un pirms Potera jeb Jaunie viduslaiki (28)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Karagājiens pret okultismu un maģiju bija paredzams jau pēc pāvesta Benedikta XVI stāšanās amatā, jo pirms tam, būdams kardināls, potenciālais pāvests Jozefs Racingers nosodīja H. Potera sēriju. Jauna pāvesta ievēlēšanu daudzi uzskata par vienu no nozīmīgākajiem 2005. gada notikumiem, kas krietni pārsniedz tikai katoliskās baznīcas ietekmes robežas. Konservatora J. Racingera ievēlēšanu saista ar karagājienu pret pašu masveidīgāko reliģiozo izpausmi — okultismu. Par Potera piedzīvojumus aprakstošajām grāmatām tagad baznīca saka — tās esot pilnas ar kārdinājumiem, kas nemanāmi izkropļo dvēseli, apspiežot kristietību, pirms tā tur iesakņojusies. Dīvaini, bet minētais Gabriele Amorts, pēc daudzu cilvēku domām, pats ir tādas mistiskas funkcijas kā ļauno garu izdzīšana speciālists — kopš 1986. gada viņš esot izdzinis vairāk nekā 3000 ļauno garu.
Mazais burvis saglabā pozīcijas
Pagaidām ne kristīgā baznīca, ne ateisti, ne citādi domājošie nespēj uzvarēt masveida aizraušanos ar mistiku un ezoteriku, kam pat radīts savs nosaukums — jaunie viduslaiki. Kristīgo baznīcu pārstāvji atzīst, ka galvenās briesmas nav neticība. Apmēram divas trešdaļas Zemes iedzīvotāju uzskata sevi par reliģioziem cilvēkiem, lai gan ticīgo īstenībā ir daudz vairāk. Tāpat kā seno viduslaiku gadsimtos dažādai mistikai tic faktiski visi planētas iedzīvotāji. Īstos ateistus, par spīti zinātnes progresam, derētu ierakstīt Sarkanajā grāmatā, jo dažādās aptaujās konstatēts, ka ceturtā daļa respondentu nav reliģiozi, tomēr saglabā ticību viņpasaules spēkiem. Šādu pētījumu (Tautas balss 2005) pērnā gada rudenī veica sociologi no organizācijām Gallup International un ROMIR Monitorig, kas Vispasaules tolerances dienas ietvaros aptaujāja 50 tūkstošus cilvēku no 68 valstīm, kurās kopumā ir vairāk nekā 1,3 miljardi iedzīvotāju.
Bijušajā bezdievju citadelē Krievijā 57% iedzīvotāju sevi uzskata par ticīgiem, bet ateistu ir tikai četri procenti. Tomēr okultisma jomā bijušie neticīgie krietni atpaliek no ASV, kur gandrīz visi iedzīvotāji tic pārdabiskiem spēkiem. Ekstrasensu spējām tic apmēram 40%, bet 37% tic spokiem. Trešā daļa ir pārliecināta par telepātijas eksistenci, ceturtā daļa uzticas gaišreģiem un astrologiem. Katrs piektais amerikānis uzskata, ka eksistē raganas.
Jāpiebilst, ka paši eksperti nav brīvi no grēka, jo, aptaujājot amerikāņus, īpašā kategorijā tika iedalīti fenomeni, kuri, pēc sociologu domām, eksistē īstenībā. Izrādās, ka zinātnieki par vienu no slimību pārvarēšanas līdzekļiem uzskata lūgšanas, turklāt apgalvo, ka to apstiprina fakti. Tāpat par mistikai neatbilstošu atzīta apsēstība ar nelabo. Speciālisti apgalvo, ka daži agresīvā ārprāta paveidi nav saistīti ar psihes sabrukumu, tātad vainojams sātans. Vēl vairāk — sociologi ārpus mistikas robežām atstāja arī faktu, ka ceturtā daļa amerikāņu tic citplanētiešu klātbūtnei uz Zemes. Pētījumu rezultāti zināmā mērā izskaidro gan Harija Potera, gan Dena Brauna Da Vinči koda popularitāti, jo tieši pēc šādas literatūras mūsdienu sabiedrībā ir milzīgs pieprasījums. Komerciālajā jomā veiksmīgākie rakstnieki ir ievērojuši šo tendenci un tāpēc lepojas gan ar darbu tirāžām, gan honorāru apmēriem. Starp citu, 2005. gadā D. Brauns popularitātes ziņā apsteidza Dž. Rolingu, ieņemot 12. vietu. Potera autore — 22.
Pēdējie krustneši
Mūsdienu valstis, kas uzskata sevi par civilizētām, reti jaucas savu pilsoņu garīgajā dzīvē, tāpēc baznīcai ar okultismu jācīnās vienai. Nav nekāds brīnums, ka jaunajās "raganu medībās" kristīgajiem spēkiem ir nelieli panākumi, turklāt situācijai ir tieksme saasināties. D. Brauns sola, ka drīzumā pārsteigs pasauli ar masoniem veltītu romānu Zālamana atslēga. Neatpaliek arī zinātnieki, jo Šveicē tiek tulkots mūsu ēras III–IV gadsimta apokrifs Jūdas evaņģēlijs. Pētnieki uzskata, ka tas var dot smagu triecienu kristīgās ticības doktrīnām.
Priekšgalā cīnītājiem pret māņticību izvirzījusies katoliskā baznīca, jo ir pati masveidīgākā no kristīgajām konfesijām. Pāvests Benedikts XVI jau atcēlis visus radikālos Romas katoļu baznīcas reformēšanas priekšlikumus, piemēram, mācītāju laulības atļaušanu, ko pirms dažiem mēnešiem apsprieda Vispasaules katoļu bīskapu sinode. Turpinās izmisīga cīņa pret ārējo garīgo agresiju. Pāvests pats uzņēmies literatūras kritiķa lomu, atļaujot publicēt savu viedokli par Dž. Rolingas romāniem. Vatikāna galva, protams, nosodīja aizraušanos ar maģiju. Bet cīņa nav vienlīdzīga, jo pat pāvestam reizēm jāatkāpjas no konservatīvajiem uzskatiem, piekāpjoties cilvēku stihiskajai ticībai pārdabiskiem spēkiem, nevis baznīcas kanoniem. Vienā no audiencēm Benedikts XVI paziņoja, ka cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar sevi un vēl labu ļaudīm, var iegūt dvēseles glābiņu pat tad, ja netic Jēzum Kristum. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ja liberālie un peļņu alkstošie amerikāņu protestanti piešķīruši naudu, lai Izraēlā uzceltu tematisku izklaides parku par Kristus dzīvi (savdabīga Jēzuslenda).
Pāvests, kuru vienmēr uztraukusi multikultūra, pirms Ziemassvētkiem Vatikānā pieņēma augsta ranga palestīniešu delegāciju, kura iesniedza dokumentu — tā saukto Palestīniešu pasi. Vienlaikus Vatikāns meklē ciešāku saikni ar Izraēlu, kur kristiešu draudzei tiks nodota viena no pasaules svētvietām — Sionas grota. Pretī Vatikāns sola XII gadsimtā celtu sinagogu Spānijas Toledo. "Esmu reālists, kas tic iekšējai ticībai," kādā intervijā teicis Benedikts XVI. "Arvien vairāk pārliecinos, ka katoļticība visā pasaulē kļūst arvien katoliskāka. Tomēr laikā, kad citi kontinenti atver savas sirdis kristietībai, Eiropa, kas ir katolisma šūpulis un balsts, zaudē savu kristietības garu. Kultūra, kas izplatās Eiropā, absolūti un radikāli ir pretrunā ne tikai kristietībai, bet visas cilvēces reliģiskajām un morāles tradīcijām."
Ticība zaudē fejām
Iespējams, ka pontifika ekumēnisma atslēga meklējama cīņā par Eiropu, jo viņš labi apzinās nepieciešamību apkopot visus kristietībai labvēlīgos spēkus. Un tomēr zaudē... Pērtas grāfistē (Skotijā) vietējie iedzīvotāji iebilda pret firmu, kas, attīrot teritoriju apbūvei, gribēja pārvietot milzīgu laukakmeni. Vietējie teica, ka bluķim jāpaliek, jo zem tā dzīvo fejas. Senie pikti šo akmeni uzskatījuši par svētu. Teiksmu argumenti iedarbojās, jo firmas pārvaldnieku uzaicināja vietējā pašpārvalde un aizliedza traucēt fejas. Vajadzēja izstrādāt jaunu dzīvojamā masīva projektu, kura centrā ir mistiskais akmens.
Amerikāņu garīdznieks, reliģijas un filozofijas profesors Heralds Makdermots uzskata, ka māņticība un elkdievība attīstās neparasti ātri. Viņš saka: "Visu elkdievības veidu atdzimšana rada mānīgu garīguma iespaidu, kas ir daudz bīstamāks kristietības pretinieks par ateismu."
Krievijas diakons Andrejs Kurajevs savukārt bildis, ka viss notiekošais ir antropoloģisks jautājums. Padomju ateisma varas gados viņu priecējusi viena senās kristietības patiesība, ko paudis III gadsimta romiešu reliģiozais rakstnieks Tertullians: "Katra cilvēka dvēsele savā dziļākajā būtībā ir kristīga." Romiešu rakstnieks uzskata, ka Romas impērija varēja saglabāt varenību, ja pārtrauktu konfliktu ar Bībelei un evaņģēlijiem uzticīgiem cilvēkiem. Tiesa, Krievijas glābšanu A. Kurajevs saskata to pašu seno variantu realizācijā, tomēr atzīmējot, ka pašreizējā impērija tādā pašā piespiedu kārtā kā agrāk ateismu tagad uzspiež pareizticību. Īstenībā aktuāls ir tikai viens jautājums: vai kāda baznīca vispār spēj kļūt par tautas, nevis valdošo aprindu reliģiju. Kopumā katoļu, pareizticīgās un luterāņu baznīcas (arī citu mazāku kristīgo konfesiju vadība) ir vienisprātis, ka pasaulē notiek nepasludināts eksperiments. Kad cilvēks ir brīvs, viņam rodas problēma: reliģija vai horoskops. Ko izvēlas mūsdienu cilvēks? Minētais A. Kurajevs uzskata, ka Krievijā ir vismaz 100 tūkstoši burvju. Citās valstīs to ir vēl vairāk. Tā sauktos jaunos viduslaikus atbalsta pati baznīca. Tas nenotiek raganu prāvu, ķeceru un burvju dedzināšanas veidā vai citādā atšķirīgi domājošo ietekmēšanas formā. Nīderlandes universitātēs ir atvērtas burvību un raganības apkarošanas fakultātes, bet Vatikāna universitātē, kur gatavo katoļu garīdzniekus, pasludināti kursi, kuros apmāca ļauno garu izdzīšanā.
Raksta sākumā minētais G. Amorts, kurš ir arī Starptautisko ļauno garu izdzinēju grupas vadītājs, nosodīja ne tikai Poteru, bet arī Itālijas iedzīvotājus. Vismaz 13 miljoni (apmēram piektā daļa valsts iedzīvotāju) izmantojot melnās maģijas speciālistu, zintnieku un gaišreģu pakalpojumus. G. Amorts domā, ka tas ir tiešs ceļš uz elli, bet tikai 330 katoļu mācītāju esot apmācīti sātana izdzīšanai. Talkā aicina profesionālus psihiatrus, bet... tikai ticīgus katoļus, kuriem ir profesionāla sātana izdzīšanas izglītība. Ņemot vērā māņticības izplatību, tas nenotiek sevišķi bieži.