H2O met ārā no grupas!

H2O

Grupai H2O tik tikko ir apritējuši trīs gadiņi – tieši 3. martā pulksten 3:33 pusdienlaikā.

Pa šiem gadiņiem puiši ir sacerējuši gan Odu futbolam, gan tādus labi pazīstamu singlus – "Kā klusums kliedz" un "Mīnus minūte". Nesen viņi piedalījās Eirovīzijas nacionālās atlases finālā ar dziesmu "You Say That Kissin’ Is Good" un skatītājus apbur ar savu naivumu, mīļumu, kas tik ļoti nepieciešams šodienas pragmatiskajā pasaulē.

Jānis Strapcāns Grupā: vokāls Iesauka: Strapcis Vecums: 20 Horoskops: Ūdensvīrs Hobiji: fotografēšana. Es nāku no Tērvetes, tāpēc man patīk alus, jāšana ar zirgiem un pastaigas pa Annas Brigaderes takām Sevī patīk: man patīk, kā es dejoju! Mīļākais izteiciens: Kauns nav nezināt, bet kauns ir negribēt zināt.

Kaspars Ansons Grupā: ģitāra Vecums: 20 Horoskops: Vērsis Hobiji: daiļslidošana Sevī patīk: tas, kā māku slidot Mīļākais izteiciens: Kas citam bedri rok, tas pats tajā iekrīt!

Staņislavs Judins Grupā: basģitāra Iesauka: Slavskis, Staņuks Vecums: 21 Horoskops: Auns Hobiji: melnbalts kino Sevī patīk: frizūra Mīļākais izteiciens: Čau, Rasma!

Mārtiņš Miļevskis Grupā: bungas Iesauka: Marčello, Čelio Vecums: 21 Horoskops: Svari Hobiji: izzināt Sevī patīk: skats, ko no agra rīta ieraugu spogulī Mīļākais izteiciens: Vecais!

Kāpēc tāds nosaukums – H2O jeb ūdens?

Jānis: Dzīve nav iedomājama bez ūdens. Ūdens ir visa pamatā – cilvēki mazgājas ar ūdeni, dzer ūdeni, zemē ir 70 procenti ūdens. Mārtiņš: Tas tāds internacionāls nosaukums. Ūdens nepārtraukti plūst. Mēs gribam, lai arī mūsu mūzika aiztecētu visur.

Kā jūs visi četri satikāties?

Staņislavs: Pirms trīs gadiem ar Mārtiņu nolēmām – jāveido grupa. Ielikām sludinājumu internetā, ka meklējam vokālistu un ģitāristu. Mārtiņš: Starp citu, atsaucās ļoti daudzi! Bet, kad uzzināja, ka jauna grupa, negribēja ar mums saistīties. Staņislavs: Kasparu pazinu jau agrāk, viņš spēlēja blūzu kādā citā grupā. Tā nu viņš pievienojās. Visilgāk meklējām dziedātāju. Es un Mārtiņš mācījāmies Rīgas Doma skolā, kur satikām Jāni. Turklāt Jānim bija iespēja ierakstīt vienu dziesmu par brīvu. To mēs arī izmantojām un ierakstījām savu pirmo dziesmu – "Kā klusums kliedz". Mārtiņš: Singla Kā klusums kliedz pirmatskaņojuma dienu uzskatām par savu dzimšanas brīdi. Šis mirklis ir konstatēts visai precīzi: 03.03.2003. plkst. 3:33 pēcpusdienā klubā Sarkans, kur bija sapulcējušies visi mūsu draugi. Turklāt šī dziesma labi arī aizgāja radio SWH top 40.

Kāda ir Eirovīzijas veiksmes formula?

Mārtiņš: Galvenā veiksmes formula ir bliešana pa tālruņa pogām (imitē zvanīšanu pa tālruni). Kaspars: Tādas veiksmes formulas nav! Rezultāti parasti ir neprognozējami. Dziesmai ir jābūt cilvēkiem uztveramai. Ļoti svarīgs ir vizuālais tērps, dabiskums.

Vai pusfināla rezultāti jums bija pārsteigums?

Kaspars: Zināju, ka būsim piecniekā. Nedaudz pārsteidza, ka gan skatītāji, gan arī žūrija mūs ierindoja otrajā vietā. Jānis: Man bija pārsteigums! Mārtiņš: Nezināju, ko domāt, līdz nebiju redzējis visu pusfinālistu šovus, bet, kad noskatījos, par tikšanu finālā biju pārliecināts.

Vai pusfinālu skatījāties kopā?

Mārtiņš: Bijām ieplānojuši skatīties kopā, bet mana un Jāņa saslimšana visu izjauca!

Ir kāda tradīcija vai rituāls, ko veicat pirms kāpšanas uz skatuves?

Mārtiņš: Saliekam visi rokas kopā un nobļaujam vārdu – gurķītis! Kāpēc gurķītis? Kaspars: Gurķī arī ir viens vienīgs ūdens! (Pasmaida.)

Kādas meitenes tev patīk?

Jānis: Mana meitene! Mārtiņš: Agrāk ļoti dalīju, kādas man patīk un kādas nepatīk. Bija pārliecība, ka vissimpātiskākās ir tumšmates. Vēlāk sapratu, ka tas sāls slēpjas ne jau matos, svarīgs ir šarms, un, ja tas pievelk tieši mani, tad man šī meitene patīk. Staņislavs: Pats esmu gara augumu, un manai meitenei arī tādai jābūt. Lai nesanāk, ka viņa man tikai līdz jostasvietai. Patīk slaidas tumšmates. Kaspars: Tas ir atkarīgs, kādai dzīves situācijai man to meiteni vajag – ģimenei viena tipa meitenes, tusiņiem atkal cita. (Aizdomājas.) Svarīgi, lai ir gudra! Esmu dzirdējis, ka puisim un meitenei ir jābūt daudzmaz vienādiem izglītības līmeņiem. Bet man jau nav nekāda augstākā izglītība. Ko lai meklēju?! (Smejas.)

Cik gados pirmo reizi iemīlējies?

Jānis: Man bija 14 gadu. Bija saulaina diena, un zem ozola ieraudzīju savu izredzēto. Mārtiņš: Pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā. Biju saslimis, tāpēc, kad pārējiem bērniem mācīja aizšņorēt apavus, es sēdēju mājās. Audzinātāja nelaida laukā tik ilgi, kamēr nesasiešu kurpes. Bija viena meitene, kura man sasēja kurpītes. Vēlāk biju spiests iemācīties darīt to pats, bet vēl trīs gadus man tā meitene patika. Kaspars: Pamatskolas laikā katrā klasē iemīlējos kādā citā meitenē. Bet pirmā lielākā mīlestība bija 14 gados. Tā bija meitene no paralēlklases. Staņislavs: Tas notika, kad man bija trīs gadiņi. Es biju aizbraucis ciemos pie radiniekiem Saratovā, un tur man ļoti iepatikās mana māsīca.

Par ko bērnībā vēlējies kļūt?

Jānis: Par kuģa kapteini. Gribēju līdzināties franču kuģotājam, pētniekam Žanam Kusto. Jau no bērnības mani vilina tas ūdens. Mārtiņš: Gribēju kļūt par tādu kuili kā Arnolds Švarcenegers. Vēl man patika Deivids Haselhofs! Skatījos filmas, kur bija tie neuzvaramie varoņi, un man arī gribējās tādam būt. Kaspars: Šausmīgi patika botānika – bērnībā audzēju podiņos puķes. Vēlāk aizrāvos ar daiļslidošanu, un tas vēl joprojām ir mans hobijs. Varbūt kādreiz būšu pazīstams daiļslidotājs! Staņislavs: Par slavenu ģitāristu kādā rokgrupā. Gribēju līdzināties Jon Bon Jovi. Vēl gribēju kļūt par jūrnieku, jo mans vectētiņš brauca jūrā.

Ar ko atšķiraties no pārējiem mūziķiem?

Jānis: Mūsu grupu nevar ielikt kaut kādos rāmjos, nepiederam pie kāda viena mūzikas žanra. Mārtiņš: Visi nopietni nodarbojamies ar mūziku, bet mūs aizrauj dažādi žanri. Piemēram, Kaspars un Staņislavs ir aizrāvušies ar džezu, es un Jānis mācāmies klasisko mūziku. Kaspars: Ar grupas vienoto garu. Staņislavs: Ar īpašiem grupas dalībniekiem.

Kādus podus esat kopā savārījuši?

Mārtiņš: Pēdējā laikā mēs zvanām un metam ārā no grupas. Esam izmetuši jau kādus septiņus cilvēkus. Jokojoties piezvanām kādam pazīstamam mūziķim un paziņojam, ka mums viņa pakalpojumi vairs nav vajadzīgi un ka viņš ir izmests no mūsu grupas. Kaspars: Izmetām producentu Kristapu Krievkalnu, Muraveju, Intaru Busuli, Amber. Viņi ir šokā! (Smejas.) Pirmais jautājums šiem cilvēkiem ir: Čau, vai tu esi centrā? Vajag aprunāties!

Kāda ir viņu reakcija?

Mārtiņš: Unikāla! Tāpēc vien ir vērts zvanīt! Viens nopietni apgalvo, ka nespēlē mūsu grupā, otrs nevar saprast, kāpēc tieši viņu met laukā... Tas ir atkarīgs no cilvēka, cik attapīgs viņš ir.

Kaspars: Citi to uztver kā prikolu, piemēram, Intars Busulis pēc tam vēl atsūtīja īsziņu: Kāpēc mani, kāpēc mani? Es to jums nekad nepiedošu! Mārtiņš: Ir tāds Uldis, viņš strādā kinostudijā. Piezvanu viņam, fonā baigais troksnis, un īsti nevar dzirdēt. Es saku: Čau, Uldi, kur esi, ko dari? Mums vairs nav vajadzīgs dejotājs, metam tevi ārā. Viņš nesadzirdēja un atbildēja pavisam nesakarīgi: Nē, nē, meitenes dejo kabarē!

Jānis: Diezgan stulbs humoriņš, bet ņemiet par labu!

H2O VĒRTĒ PAŠI SEVI: (max – 10 balles)

Dziedāšana: 6 Dejošana: 10 Ēst gatavošana: 10 (galvenokārt makaronus) Gludināšana: 1 Melošana: 10 Jokošana: 0 Auto vadīšana: 2 (Mārtiņš vienīgais vada auto)

Uz augšu