Saistībā ar Ekonomikas minstra Krišjāņa Kariņa vakar “Dienā” pausto viedokli par energostaciju būvi Latvijā un reaģējot uz trīs Baltijas valstu premjeru vienošanos virzīt jaunas AES būvi, vēlamies norādīt, ka ne atomenerģija, nedz ogļu stacija, mūsuprāt, nav nedz lētas, nedz Latvijas energētiskās neatkarības sastāvdaļa. Tās nerisina klimata izmaiņu un vides problēmas. Tās nerada ilgtspējīgas ekonomikas darba vietas Latvijā.
Apsvērumi AES un ogļu stacijas stingram noraidījumam un pretkodolenerģijas aktivitāšu sagatavošanai ir šādi:
1. Latvijā patērētās enerģijas ražošanai jābūt nodrošinātai ar vietējām atjaunojamām izejvielām! Tik lielām investīcijām jārada arī konkurētspējīgs, ilgtspējīgas enerģētikas reģionāls kompetences centrs.
VAK ekspertu piedāvātais risinājums ir lietderīgi, siltuma koģenerācijas režīmā, izmantot koksnes pārstrādes atlikumus un koksni vispār. Koksne ir oglekļa daudzuma neitrāla. Papildus tai vairāku (Baltijas valstīs distributētu) lielu vēja enerģijas staciju būve ārpus putnu ceļiem, Latvijā - Ziemeļvidzemes un Kurzemes piekrastē sekmīgi risinātu vēl 15-20% enerģijas jaudas ģenerēšanu. Kā rāda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas analīze, vēja potenciāls tikai Latvijas jūras piekrastē ir pietiekošs un vismaz 2000MW liels. Turklāt vairāku vēja staciju gadījumā vajadzība uzkrāt vai importēt/eksportēt jaudu ārpus Baltijas valstīm būtu neliela. Vācija un Spānija ir labākie piemēri ES lieljaudas vēja sektora attīstībai. Ogles ir īpaši slikta un tāpēc noraidāma alternatīva, jo šo staciju izmeši satur neirotoksisko dzīvsudrabu un skābo, jūras eitrofikāciju un kalstošos skuju kokus radošo sēra dioksīdu. Tā kā ogles nav vietējais materiāls, šis neilgtspējīgais risinājums, no kura ES atsakās, būtu izdevīgs tikai ostai, kur ogles pārkraus. Tās lietojot arī pie mums, vēl vairāk pastiprinātos globālās klimata izmaiņas.
2. Latvijā, tāpat kā citur Austrumeiropā, ir milzīgs energoefektivitātes pasākumu potenciāls, gan pamata, gan maksimuma lietošanas laikā. Šeit tas ir vismaz 25% no patērētās jaudas liels. Tas neaprobežojas tikai ar mājokļu siltināšanu, bet attiecas arī uz energoefektīvas ražošanas veicināšanu un resursus šķērdējošo ražotņu pilnveidošanu, kā arī visparastāko elektroenerģijas un resursu taupīšanu un atkārtotu izmantošanu. Lai sasniegtu šos mērķus, citur ES tiek lietotas nodokļu atlaides un administratīvi lēmumi. Lūdzam arī mūsu valdību noteikt mērķus, termiņus un finansējumu šādu pasākumu veikšanai, salīdzināt Baltijas valstu energoefektivitāti ar vidējo ES, pirms nopietni sāk plānot grandiozas jaunas infrastruktūras izveidi!
3. 80% ES iedzīvotāju uzskata atjaunojamos energoresursus par viņiem pieņemamāko alternatīvu dārgajam naftas un gāzes importam. Kodolenerģiju par šādu alternatīvu uzskata tikai 12%. Būsim mūsdienīgi un būsim tālredzīgi.
4. AES izmaksas patiesībā ir ļoti lielas, ja tiek uzskaitītas visas to dzīves cikla laikā radušās izmaksas. Tās ir atkarīgas no reaktora izvēles un principiālās kodolatkritumu drošības un pretkorozijas pasākumu garantēšanas un radioaktīvā ūdens uzglabāšanas tūkstošiem gadu ilgi. Mūsu radīto radioaktīvo atkritumu jautājums būs jārisina simtiem paaudžu pēc mums. Valdības garantiju sniegšana vai pat budžeta izmantošana, mūsuprāt, ir negodīgas konkurences radīšanas piemērs noteiktai tehnoloģijai šodienas “brīvajā ES enerģijas tirgū”. Turklāt Eiropas vidējais valstiskuma ilgums ir desmitiem reižu īsāks par kodolatkritumu pussabrukšanas ilgumu! Tāpat ietaupītās CO2 tonnas izmaksas kodolenerģijai ir ļoti augstas, bet viens no riskiem - seismiskā aktivitāte un pieredze, un izmaksas tūkstošiem gadu seismisku drošu būvju celtniecībā un uzturēšanā netiek minētas. Respektīvi, izmaksas tiek samazinātas, bet ieguvumi “optimizēti” - tad iegūst lētu AES.
5. Saules izmantošana ūdens sildīšanai vasarās un zemes siltuma izmantošanai ziemās (pagrabi) Latvijā ir gadsimtiem ilgas tradīcijas. Par laimi, arī ES finansiāli atbalsta šādu decentralizētu, arī mūsdienīgu un plašāku aktivitāšu projektus pašvaldību centru līmenī.
6. Kodoldegvielas importa valstis pagaidām netiek nosauktas. Tās veidotu mūsu jauno ārējo enerģētisko atkarību. Lūdzam valdību tās un apjomus nosaukt. Mums ir aizdomas, ka, bruņotiem tikai ar lozungiem no diezgan prognozējama vilka bēgot, šobrīd izlemts doties uz liela un nejauka lāča alas pusi, kam kaimiņos dzīvo īpaši nokaitinātu mežacūku saime.